Pēc neoficiālas informācijas Latvija ir devītā ES dalībvalsts, kas pieņēmusi šādu likumu. Savukārt Lietuvas Seimā un Igaunijas Rīgikogu ar Regulu saistīto likumu paredzēts pieņemt līdz vasaras beigām.
Līdz ar Regulas piemērošanu - pamatprincipi personas datu apstrādē, salīdzinot ar līdz šim spēkā bijušo Fizisko personu datu aizsardzības likumu, nemainās. Pastiprinās pārziņa (tas, kurš lemj par datu apstrādes nolūkiem un līdzekļiem jeb tas, kurš lemj, kāpēc un kā dati jāapstrādā) atbildības aspekti, nodrošinot papildus garantijas godprātīgai un tiesiskai datu apstrādei, to panākot citastarp arī ar datu subjekta (fiziska persona, kuru var tieši vai netieši identificēt) kontroles tiesību paplašināšanu.
Regula paredz pienākumu Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt datu uzraudzības institūciju, kuras kompetencē būs Regulas noteikumu uzraudzība. Latvijā par šādu uzraudzības iestādi ar jauno likumu tiek noteikta Datu valsts inspekcija, kura arī līdz šim ir veikusi personas datu uzraudzību.
Datu valsts inspekcija, izvērtējot datu aizsardzības pārkāpumus, piemēros principu “konsultē vispirms”, kura mērķis ir panākt, ka uzņēmējiem ir skaidri saprotami “spēles noteikumi” jeb piemērojamās prasības. Datu valsts inspekcija nodrošinās, ka par Regulas pārkāpumiem paredzēto administratīvo naudas sodu piemērošana katrā konkrētā gadījumā ir iedarbīga, samērīga un atturoša. Maksimālās sodu sankcijas par Regulas pārkāpumiem ir noteiktas Regulā. Tādejādi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzētie sodi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, sākot ar Regulas piemērošanas uzsākšanas brīdi, vairs netiks piemēroti attiecībā uz privātpersonām.
Ar likumprojektu “Personas datu apstrādes likums” iespējams iepazīties ŠEIT!
Lai kliedētu mītus par Vispārīgo datu aizsardzības regulu, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Datu valsts inspekciju izstrādājusi uzziņas materiālu “Mīti un patiesība: Vispārīgā datu aizsardzības regula”. Materiāls laika gaitā tiks papildināts.
