"Eiropas institūcijas ir skaidri paudušas, ka cīņa pret tiem, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, turpināsies. Likums dos tiesībsargājošajām iestādēm jaunus ieročus cīņai pret noziedzniekiem, kas izmanto ofšorus un dažādas shēmas, lai krāptos ar nodokļu nomaksu," norāda Krišjānis Kariņš.
Direktīva pastiprinās cīņu pret naudas atmazgāšanu un pilnveidos patiesā labuma guvēju reģistru. Tas papildina esošo likumdošanu, ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz virtuālā nauda un anonīmās maksājumu kartes. Likumprojekta gala teksts paredz iekļaut patieso labuma guvēju reģistrā arī trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekus. Tāpat tas paredz izveidot banku kontu un seifu īpašnieku reģistru.
Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādejādi netiek iekasēti līdz pat 1 triljonam eiro ik gadu.
Krišjānis Kariņš Eiropas Parlamentā strādā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas "VoteWatch Europe" pētījumā par ietekmīgākajiem EP deputātiem Krišjānis Kariņš ir augstajā 19. vietā un ir vienīgais no visiem Baltijas valstu deputātiem, kurš iekļauts 70 ietekmīgāko deputātu sarakstā.
