Zāļu terapeitiskās iedarbības trūkums bieži nav saistāms ar aktīvās vielas nepietiekamu iedarbību, bet gan ar citiem faktoriem un to kopumu, piemēram, individuālo organisma reakciju un slimību gaitu, slimības un dzīves veida radītām sekām, papildu terapiju, kā arī zāļu nepareizu lietošanu.
Katru gadu Zāļu valsts aģentūra saņem vairākus simtus zāļu blakņu ziņojumu no uzņēmumiem, kas reģistrējuši zāles, ārstiem, farmaceitiem un pacientiem. Diemžēl no ārstiem un farmaceitiem saņemto ziņojumu skaits 2017. gadā bija mazākais pēdējo piecu gadu laikā – 49 ziņojumi no kopējā skaita 588. Zāļu valsts aģentūra regulāri atgādina par ziņošanas nepieciešamību, uzrunājot gan sabiedrību kopumā, gan arī īpaši ārstu auditoriju. Ja ārstam ir zināms, ka zāles nav efektīvas, par to ir jāziņo, lai izvērtētu informāciju un lemtu par nepieciešamo rīcību.
Visā Eiropas Savienībā ir izstrādāta vienota kārtībai, lai uzraudzītu zāles arī pēc tam, kad tās lieto plašs pacientu loks un lai, balstoties uz iegūto informāciju, mainītu zāļu izrakstīšanas un lietošanas nosacījumus, vai vēl vairāk – apsvērtu zāļu izslēgšanu no reģistriem. Uzraudzības kārtība pamatā balstās uz sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem, kuriem noteiktā kārtībā ir jāsniedz informācija par zāļu blakusparādībām.
Informācijas sniegšana ļauj savlaicīgi konstatēt jaunu risku pazīmes, kas varētu nodarīt kaitējumu pacientiem. Visi saņemtie ziņojumi, tai skaitā par zāļu efekta trūkumu tiek detalizēti izvērtēti, kā arī tiek izvērtēta to ietekme uz zāļu efektivitāti kopumā un zāļu guvuma/riska samēru. Lai zāļu uzraudzības kārtība varētu sekmīgi funkcionēt, ir nepieciešama ārstu izpratne un iesaistīšanās zāļu uzraudzības procesā. Šobrīd Latvijā ārstu iesaiste nav pietiekama, kaut arī to paredz normatīvie akti.
