Pieteicēja nepiekrita trases novietojumam posmos C1 un B3-2, kuri Rail Baltica pietuvina Skultei, par atbilstošāku uzskatot savienojumu C4, A3-2, A3-3.
Tiesa atzina, ka Ministru kabineta rīkojuma izdošana ir pamatota un tiesiska. Lietā esošie pierādījumi liecina, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra ir notikusi, ievērojot likuma prasības un saskaņā ar sākotnēji noteiktajiem kritērijiem, kas nodrošināja vienādu izvērtēšanu visiem trases posmiem.
Rail Baltica projekta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā ir nodrošinātas sabiedrības tiesības uz līdzdalību videi nozīmīgu jautājumu apspriešanā, kā to noteic Vides aizsardzības likums un 1998.gada 25.jūnija Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija).
Vides pārraudzības valsts birojs kā kompetentā institūcija ir identificējis un izvērtējis būtiskos faktorus, kas kopumā radīs ietekmi uz vidi, un izvirzījis atbilstošus nosacījumus, lai negatīvo ietekmi mazinātu vai novērstu, respektējot piesaistīto vides ekspertu viedokļus un ieteikumus. Savukārt Ministru kabinets ir akceptējis paredzēto darbību, pamatojoties ne tikai uz vides aizsardzības, bet arī valsts politiskām un ekonomiskām interesēm, no kurām pēdējās nav tiesas pārbaudes priekšmets.
Pieteicēja lietas izskatīšanā norādīja uz vides aizsardzības un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas interesi attiecīgajā Rail Baltica trases izvietojuma posmā, tomēr tiesa atzina, ka paredzētās darbības akcepts, neskatoties uz individuāliem apsvērumiem, kopumā nodrošina vides, tostarp, īpaši aizsargājamu dabas teritoriju aizsardzības intereses. Turklāt šāds sabiedrības indivīdu tiesību ierobežojums ir pamatots un samērojams ar visas sabiedrības interesi Rail Baltica trases izveidei ne tikai Latvijas Republikas, bet arī Eiropas Savienības teritorijā, kam konkrētajā gadījumā ir piešķirama prioritāra nozīme.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.
