ES dalībvalstu vidū vērojamas lielas atšķirības konkurences iestāžu vidū – neatkarības statusa, finansējuma, darbinieku atlīdzības, kā arī izmeklēšanas pilnvaru un sankciju ziņā. Lai konkurences iestādes varētu ātri un precīzi veikt izmeklēšanu un novērst pārkāpumus, tām ir nepieciešami pietiekami resursi – pilnvērtīga iespēja iegūt pierādījumus, neatkarība, izmeklējot lietas un pieņemot lēmumus, kā arī finansējums izmeklēšanas aprīkojuma iegādei un spēcīgu profesionāļu piesaistei un noturēšanai ilgtermiņā. Tāpat būtiski konkurences tiesību efektīvai piemērošanai ir preventīva sodu un lēmumu izpildes sistēma, kas attur no iespējamas pārkāpumu īstenošanas.
KP augsti novērtē un atbalsta EK iniciatīvu, jo iestāde jau ilgstoši norādījusi uz nepieciešamību stiprināt tās neatkarību, īpaši tāpēc, ka KP kompetencē ir visas tautsaimniecības nozares, kā arī konkurences tiesību pārkāpumi tiek un arī turpmāk var tikt konstatēti arī valstij piederošo uzņēmumu darbībās. Papildus tam augstākas prasības konkurences iestāžu neatkarības statusam izriet no lēmumu pieņemšanas veida – KP pieņem lēmumus koleģiāli trīs cilvēku padomē, kas kā pirmās instances tiesu ļauj noteikt Administratīvo apgabaltiesu, nevis Administratīvo rajona tiesu.
Tāpat KP vairākkārt ir norādījusi uz darbinieku lielo mainību un kapacitātes apdraudējuma risku nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ salīdzinājumā ne tikai ar konkurences tiesību piemērošanas jomas privāto sektoru, bet arī ar citām Latvijas tirgu regulējošām un tiesībsargājošām institūcijām. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem KP ir piedāvājusi iziešanu no civildienesta statusa un vienotās atlīdzību sistēmas, kas sniegtu iestādei lielāku autonomiju atalgojuma noteikšanā un tuvinātu to pielīdzināmām iestādēm kā, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Šos priekšlikumus KP jau vairākkārt ir iniciējusi, tomēr tie nav raduši nepieciešamo politisko atbalstu tālākai virzībai.
KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: "2016. gadā mēs aprēķinājām, ka pēdējo triju gadu laikā katrs eiro, kas iztērēts Konkurences padomes vajadzībām, sabiedrībai sniedzis ieguvumu 52 eiro apmērā. Tas ir gana ievērojams skaitlis, kas uzskatāmi demonstrē iestādes darbības nozīmīgumu visas sabiedrības labā. Šis direktīvas priekšlikums mums kā nacionālajai konkurences iestādei ir ļoti vajadzīgs – tas ļaus risināt problēmas, kam līdz šim netika pievērsta pienācīga uzmanība gan izpildvaras, gan likumdevējvaras līmenī."
Uz KP neatkarības stiprināšanas nepieciešamību vairākkārt norādījušas arī starptautiskas organizācijas. 2015. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), vērtējot Latvijas gatavību iestāties organizācijā un atzīstot KP kā profesionālu un efektīvu iestādi konkurences politikas ieviešanā, aicināja valsti stiprināt iestādes neatkarību un nodrošināt lielāku finansiālo un administratīvo autonomiju. Tāpat KP, kas kopš 2015. gada iekļauta prestižajā Global Competition Review pasaules vadošo konkurences iestāžu reitingā, starp 37 nacionālajām konkurences iestādēm izceļas ar vismazāko budžetu uz vienu iestādes darbinieku. Uz nepieciešamību nodrošināt lielāku KP institucionālo un finansiālo neatkarību norādīts arī Eiropas Semestra 2014. gadā apstiprinātajos ES Padomes ieteikumos.
Papildus neatkarības aspektam direktīva paredz konkurences iestādēm arī pietiekamas pilnvaras pārkāpumu atklāšanā, kā arī īpaši izceļ iespēju piemērot bargus sodus, kas atturētu no konkurences tiesību pārkāpšanas. Vienlaikus direktīva paredzētu noteikumus, kas neļautu uzņēmumiem izvairīties no naudas soda samaksas, piemēram, veicot uzņēmuma restrukturizāciju..
EK ierosinātā direktīva neierobežos nacionālos konkurences tiesību aktus. Tā tiks nodota skatīšanai Eiropas Parlamentam un Padomei, savukārt pēc pieņemšanas – dalībvalstīm, kurām direktīva būs jāiestrādā nacionālajos normatīvos.
Paula Vilsone
Konkurences padomes
komunikācijas speciāliste
