DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. februārī, 2017
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Šogad Dzimtās valodas dienai tiks veltīta „Vietvārdu talka”

Turpinot vietējā mantojuma apzināšanas tradīcijas, arī šogad UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar LU Latviešu valodas institūtu un partneriem aicina iesaistīties interaktīvā talkā, kas veltīta Starptautiskajai dzimtās valodas dienai – “Vietvārdu talkā”.

Starptautisko dzimtās valodas dienu visā pasaulē atzīmē 21. februārī. "Vietvārdu talka" tiks atklāta 23. februārī un noritēs līdz 30. septembrim.

"Vietvārdu talkā" ikviens aicināts apzināt, pierakstīt un datubāzē reģistrēt vietējos vietvārdus – īpašvārdus, kas nosauc kādu fizioģeogrāfisku objektu, piemēram, Zilais kalns, Velna grava, Čurkstupīte utt., kas tiek lietoti patlaban vai ir lietoti agrāk. Īpaši svarīgi ir pamanīt un neaizmirst mazos vietvārdus, kuriem neatrodas vieta kartē, bet ir būtiska nozīme, gan pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, gan vietējo vietu vēsturi un kultūru. Apzinātos vietvārdus varēs reģistrēt Tautas vietvārdu datubāzē, kas būs pieejama www.unesco.lv vai db.lulavi.lv/vietvardi/.

"Dzimtā valoda ir katra cilvēka un ikvienas kultūras pamats. Tā saglabā un iedzīvina unikālo un savdabīgo, kas piemīt katrai tautai un kopienai. Valoda palīdz definēt un nosaukt lietas un vietas mums apkārt, palīdz sadarboties, orientējoties vidē un telpā, jo ar valodu var dot vārdu gan pļavai, upei, ezeram, gan ciemam, pilsētai un novadam. Vietvārdiem ir ļoti liela nozīmē, piemēram, pētot Latvijas daudzveidīgās izloksnes un dialektus, meklējot dabā esošu vietu saistību ar pierakstītām teikām un nostāstiem, pētot senas apdzīvotas vietas un pat senu pilskalnu nosaukumus. Katrs pierakstītais vietvārds var būt atslēga kādai sen risinātai mīklai" stāsta Baiba Moļņika, UNESCO LNK ģenerālsekretāre.

"Latvieši savu zemi tik ļoti mīlējuši, ka devuši vārdu gandrīz katram cinītim, akmenim, bedrei, kaktam un palcīti, nemaz nerunājot par lielajiem mežiem, pļavām, laukiem, purviem, ceļiem un citiem zemes nostūriem. Kopš pirmās vietvārdu talkas, ko aizsāka Jānis Endzelīns, ir pagājis gandrīz simts gadu. Arī pēdējās desmitgadēs vietvārdu vākšana ir pierimusi un daudzi mazie vietvārdiņi – piemājas pļavu, lauku, mežu un daudzu citu ģeogrāfisku objektu nosaukumi, kuru mūžs bieži vien nepārsniedz 50 gadu slieksni, līdz ar saviem stāstiem draud izzust, tapt aizmirsti, tā arī nerodot iespēju tikt pierakstītiem. Tāpēc ir pienācis laiks atkal sasaukt Latvijas iedzīvotājus kopīgā vietvārdu talkā, lai mūsu zemes karti varētu pārklāt ar vietu nosaukumu un stāstu raibumu, kas sildītu mūsu identitāti un vairotu lepnumu," aicina LU Latviešu valodas institūta pētniece Sanda Rapa.

"Vietvārdu talkā" piedalīties aicinātas izglītības iestādes, bibliotēkas, muzeji, tūrisma informācijas centri, nevalstiskās organizācijas un citas institūcijas, kā arī individuāli interesenti un aktīvistu grupas. Institūcijas aicinātas rīkot arī izglītojošas ekskursijas, ekspedīcijas, sarunu un stāstu pēcpusdienas, kā arī citas tematiskas aktivitātes, kas varētu sekmēt vietējo vietvārdu apzināšanu un fiksēšanu. Katru mēnesi tiks izcelts čaklākais talcinieks, kā arī, pošoties Latvijas valsts simtgadei, vietvārdiem krāšņākais novads.

Starptautisko dzimtās valodas dienu UNESCO aicina atzīmēt katru gadu 21. februārī, lai pievērstu sabiedrības uzmanību katra pasaules iedzīvotāja dzimtajai valodai un tās lietojuma nozīmei valodu daudzveidības saglabāšanā. Ar Starptautiskās dzimtās valodas dienu UNESCO izceļ valodu nozīmi kultūras izpausmju daudzveidības saglabāšanā un iestājas par dzimtās valodas lietojuma veicināšanu.

Liene Krīvena, UNESCO LNK konsultante

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU