Mūsdienu Latvijas sabiedrībā joprojām ir diskutabls jautājums: vai šādu K.Ulmaņa rīcību var uzskatīt par likumīgu un cik tad prezidentu vispār Latvijas Republikā ir bijis? Apzinoties, ka vienprātīgu lēmumu, visticamāk, pieņemt nav iespējams, Latvijas Kara muzejs rīko apaļā galda diskusiju, par šī notikuma vēsturiskajiem un juridiskajiem aspektiem, rast iespēju apkopot viedokļus un argumentus, kas tiek pausti, runājot par K.Ulmaņa autoritārisma laiku un prezidentūras likumību.
Diskusijā Latvijas Kara muzejā 2016. gada 7. aprīlī plkst. 14:00 aicināti piedalīties vēsturnieki Ilgvars Butulis (Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte), Ainārs Lerhis (Austrumeiropas Politikas Pētījumu centrs, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts), Juris Ciganovs (Latvijas Kara muzejs), Barba Ekmane (Latvijas Kara muzejs) un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks (Rīgas Stradiņa Universitāte).
Daži no diskusijai izvirzītajiem jautājumiem:
Kādi vēsturiski notikumi radīja iespēju K. Ulmanim uzņemties Valsts prezidenta pilnvaras?
Vai situācija ar prezidenta maiņu 1936. gada pavasarī tika risināta atbilstoši tā brīža likumiem?
Ko par Valsts prezidentu maiņu teica tā laika juristi?
Vai apvērsumu varēja īstenot arī kādi citi spēki, piemēram, Pērkoņkrusts?
Vai un cik svarīgi mūsdienās ir par to runāt un diskutēt?
Mārtiņš Mitenbergs
Latvijas Kara muzeja
Izglītības un informācijas nodaļas vadītājs
