Rīgas pilsētas nocietinājumu sistēmas pilnveidošana, atbilstoši tā laika fortifikācijas sistēmas prasībām, iesākās jau 15.gs., kad tika izveidoti pirmie zemes nocietinājumi ārpus toreizējā pilsētas aizsargmūra. Zemes vaļņi ap pilsētu veidoja pusloku, tie tika sistemātiski pilnveidoti un uzlaboti. 17.gs. pilsētas nocietinājumi tika izbūvēti arī Daugavas pusē. Mārstaļu jeb Šēra bastions bija viens no lielākajiem šajā pilsētas pusē. 19.gs. otrajā pusē zemes vaļņi, bastioni un ravelīni ap Vecrīgu tika nojaukti.
Arheoloģiskā izpēte 11.novembra krastmalā, posmā starp Minsterejas un Mārstaļu ielām nav veikta, tāpēc nav zināms, cik lielos apjomos zem ielas ir saglabājušās bastiona vai citas vēsturiskās konstrukcijas. Arheoloģiskā izpēte ir veikta līdzās esošajā teritorijā- kvartālā starp Mārstaļu un Minsterejas ielu un 11.novembra krastmalu. 1971.-1972. un 1977. gadā arheoloģiskos izrakumus šeit vadīja arheologs A.Caune. Toreiz tika izpētīti 3 izrakumu laukumi ap 200 m2 sienas un torņa pamatus.
Arheoloģisko uzraudzību kanalizācijas tīklu izbūves laikā 11.novembra krastmalā veic arheoloģe Ilze Reinfelde. Ņemot vērā izraktās tranšejas nelielo platumu, pagaidām nav iespējams noskaidrot atklāto mūru kontekstu, saglabāšanās pakāpi un apjomu ārpus tās robežām. Lai izvērtētu optimālākos risinājumus turpmākajiem darbiem, nodrošinot pēc iespējas lielākos apjomos atsegto konstrukciju saglabāšanu in situ, kā arī ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus, atklātie mūri uz laiku pārsegti un tranšeja aizbērta.
Zem 11.novembra krastmalas esošo saglabājušos Mārstaļu bastiona konstrukciju
lokalizācija plānoto darbu zonā tiks veikta izmantojot nedestruktīvas izpētes
metodes. Līdz izpētes rezultātu saņemšanai, apkopošanai un lēmuma pieņemšanai
par turpmākām projekta realizācijas iespējām darbi šajā vietā pārtraukti.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja
Sandra Zirne
