Tiešraide LTV 1 sāksies plkst. 17.00., kuras laikā skatītāji varēs vērot māksliniecisko programmu, informatīvus materiālus par Rīgas Brāļu kapiem, tiešraides no 11. novembra Krastmalas un Brāļu kapiem. Ziedojumu lādes uzstādīs 3 vietās - Ziedojumu lāde Daugavas krastmalā pie Svecīšu sienas, Ziedojumu lāde RLB nama vestibilā un Rīgas Brāļu kapos.
2014. gadā Fonds tiešraides akcijas laikā savāca EUR 55 000, kas ļāva pabeigt šogad Noslēdzošās sienas un Heraldisko tēlu restaurācijas darbus. 2012. – 2013.RBKLVMF Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas Centrālās daļas restaurācijai un apkopei ieguldījis Ls 99 970. Kopumā 3 gadu laikā tauta Brāļu kapu restaurācijai saziedojusi ap EUR 200 000.
Mirdza Stirna, RBKLVMF valdes priekšsēdētaja saka: "RBK Fonds izsaka gandarījumu un pateicību savam partnerim – Latvijas TV, kas vairākus gadus atbalsta Fonda aktivitātes un nodrošina tiešraides un svētku programmu visiem Latvijas iedzīvotājiem un sniedz vispusīgu dokumentālo materiālu atspoguļojumu par Latvijas svētvietas tapšanu, vēsturi un aktivitātēm šodien. Tā ir Latvijas īstā un patiesā dzīvā vēsture".
Fonds aicina sabiedrību aktīvi atbalstīt restaurācijas darbus. Ziedojuma tālrunis 90006480
Ziedojumu konts:
Reģ. nr. 40008079151
SEB banka LV37UNLA0050003853219
Merķeļa iela 13, RVKLVMF
Pielikumā: video materiāls par tautas saziedotiem līdzekļiem restaurēto akmens plātņu uzstādīšana ar pacēlājiem. http://failiem.lv/g/pxotsjr#aa/2014_0210_Bralu_kapi.mp4
Vēsturiskā izziņa par Rīgas Brāļu kapu ansambļa izveides procesu:
1915.g. 15.oktobrī Ķeizarmežā, Doma un Pētera baznīcas kapos (tagadējos Meža kapos) tika guldīti trīs varoņi – pirmie kritušie latviešu strēlnieki, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju kaujā pret vāciešiem Tīreļpurvā. Viņu apbedīšanas vieta kļuva par pamatu mūsu tautas Svētnīcai – Rīgas Brāļu kapiem. Pirmo 18 – 19 gadus jauno kritušo Latvijas aizstāvju vārdi: Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris, Jānis Gavenass.
1923. – 1936.g.memoriālā ainava, atbilstoši tēlnieka Kārļa Zāles iecerei izveidota par ainavisku, arhitektonisku un tēlniecības ansambli. Ansambļa arhitektoniskos darbus vadīja profesors akadēmiķis P. Feders. Brāļu kapa ansambļa iekārtošanā piedalījās arī arhitekts A. Birzenieks, tēlnieki M. Šmalcs, N. Maulics, P. Banders u.c.
Rīgas Brāļu kapu izveides gaita:
1. 1901. gadā, atzīmējot Rīgas 700 gadu jubileju, svinīgi iesvētīti 527 hektāri zemes Ķeizarmežā.
2. 1909. gadā tika sagatavots Meža kapu plānojuma projektus, ko vēlāk izmantoja arhitekts Andrejs Zeidaks, plānojot Brāļu kapus.
3. 1915. gada 25. maijā A. Zeidaks parakstīja Brāļu kapu ierīkošanas projektu un izdevumu tāmi.
4. 1920. gadā nodibināta Brāļu kapu komisija, kas uzdeva A. Zeidakam izveidot plānojumu. Lai to papildinātu ar monumentāliem pieminekļiem, tika izsludināti vairāki konkursi. Brāļu kapi veidoti un iecerēti kā karavīru atdusas vieta.
5. 1923. gadā konkursa komisija par labāko atzina Kārļa Zāles metu.
6. 1924. gada novembrī ielikts Brāļu kapu pamatakmens.
7. 1936. gada 11. novembrī Brāļu kapi tika iesvētīti.
8. 1926. gadā jau bija iekārtota augšējā terase, 1927. gada 11. novembrī atklāta skulptūra Ievainotais jātnieks, 1928. gadā — otra grupa Ievainotais jātnieks, 1929. gadā — Mātes tēls, 1930. gadā — pabeigti centrālie vārti, 1933. gadā — pabeigts mūžīgās uguns altāris, 1936. gadā ansamblis tika svinīgi iesvētīts, bet 1937. gadā uzstādīta skulpturālā grupa Divi brāļi, kuras priekšā 1942. gadā guldīts pēdējā mājvietā tēlnieks Kārlis Zāle. Piemiņas ansamblis izveidots priedēm apaugušā kāpu zonā, par tā celtniecības materiālu izvēlēts vietējais materiāls — šūnakmens no Allažu apkaimes akmenslauztuvēm. Vienīgi piemiņas plāksnēm izmantots ievestais smilšakmens, bet skulpturālā grupa Divi brāļi darināta no Itālijas travertīna.
Inga Jaunzeme – Grīnvalde
mārketinga komunikāciju konsultante
RBKLVM Fonds
