DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. septembrī, 2015
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Latvija zaudē divas pozīcijas 2015.-2016. gada globālajā konkurētspējas indeksā - problēmjomas nemainīgas

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma “Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016. gadam” Latvija ierindota 44. vietā starp 140 apsekotajām pasaules ekonomikām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42. pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41. pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29. vietu, šogad ierindojas 30. pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8. vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016. gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Globālais konkurētspējas indekss balstās uz pasaules valstu salīdzinājumu atbilstoši 12 kritēriju grupām jeb pīlāriem, kas ir sekojoši: institūcijas, infrastruktūra, makroekonomiskā vide, veselība un pamatizglītība, augstākā izglītība un apmācība, produktu tirgus efektivitāte, darba tirgus efektivitāte, finanšu tirgu attīstība, tehnoloģiskā gatavība, tirgus lielums, biznesa vides kvalitāte un inovācijas.

Ziņojumu par Globālo konkurētspējas indeksu Latvijā pārstāv SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs, kura direktors Dr. Arnis Sauka uzsver, ka: "Līdzīgi kā pagājušajā gadā, arī 2015.-2016. gadā salīdzinoši vislabāk Latvijai ir klājies attiecībā uz darba tirgus efektivitāti, kur valsts globālajā konkurētspējas indeksā ieņem 25. vietu, kas gan ir kritums no 17. vietas pērn". Šī indikatora komponente ‘algu noteikšanas elastība’ ir ierindota ļoti augstajā 2. vietā pasaulē, savukārt komponentes ‘sieviešu proporcija attiecībā pret vīriešiem darba tirgū’ un ‘algas un produktivitātes proporcija’ ieņem attiecīgi 21. un 23. vietu. Sauka uzsver, ka diemžēl virkne indikatoru darba tirgus efektivitātes pīlārā tomēr ir novērtēti ļoti zemu: "Piemēram, ‘valsts spēja pievilināt talantus’- tikai 110. vieta, ‘valsts spēja noturēt talantus’- tikai 104. Vieta, kā arī ‘nodokļu sistēmas spēja motivēt strādājošos’- tikai 107. vieta pasaulē. Pat ja atzīstam, ka pielietotās metodoloģijas dēļ globālais konkurētspējas indekss ne vienmēr objektīvi parāda valstu savstarpējo salīdzinājumu, ir skaidrs, ka Latvijā šie ir lieli problēmjautājumi kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība visaugstākajā līmenī".

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā salīdzinoši viszemāk arī 2015.-2016. gadā Latvijai ir novērtēti tādi pīlāri kā ‘tirgus lielums’ (94. vieta), ‘inovācijas’ (62. vieta - kāpums no 70. vietas pērn) un ‘biznesa vide’ (61. vieta). Pēc Saukas teiktā, attiecībā uz pīlāru ‘inovācijas’ jau tradicionāli vislielākā problēma Latvijā, atbilstoši globālajam konkurētspējas ziņojumam, ir ‘zinātnieku un inženieru pieejamība’ (tikai 101. vieta pasaulē), ‘augsto tehnoloģiju produktu iepirkums no valsts puses’ (100. vieta), ‘uzņēmumu investīcijas pētniecībā un attīstībā’ (81. vieta) un ‘universitāšu un industrijas sadarbība pētniecībā’ (63. vieta). ‘Zinātniski pētniecisko institūciju kvalitāte’ ierindota salīdzinoši zemajā 50. vietā, savukārt ‘patentu pieteikumu skaitā uz miljons iedzīvotājiem’ Latvija ieņem 32. vietu, kas vērtējams kā labs rādītājs.

Līdzīgi kā pērn, arī 2015.-2016. gadā pīlārā ‘tirgus lielums’, visaugstāk novērtētā komponente ir ‘eksports procentos no IKP’ (27. vieta), savukārt starp viszemāk - ‘vietējā’ un ‘starptautisko tirgus lieluma indeksi’ (attiecīgi 93. un 82. vieta). Arī pīlāra ‘biznesa vide’ komponenšu vērtējums daudz neatšķiras no iepriekšējā gada rādītājiem, kur visaugstāk tiek vērtēta ‘vietējo piegādātāju kvalitāte’ (39. vieta), bet viszemāk - ‘vietējo piegādātāju kvantitāte’ (105. vieta), ‘vērtību ķēdes dziļums’ (82. vieta) un ‘klāsteru attīstība’ (78. vieta).

Salīdzinoši zemu globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti arī tādi pīlāri kā ‘institūcijas’ (48. vieta - kāpums par 3 vietām) un ‘infrastruktūra’ (49. vieta - kritums par 2 vietām). No ‘institūciju’ pīlāra viszemāk novērtētā komponente arī šogad ir ‘tiesiskā regulējuma efektivitāte‘ (tikai 112. vieta), savukārt pozitīvi tiek vērtēta komponente ‘organizētā noziedzība’ (20. vieta). Savukārt ‘infrastruktūras’ pīlārā viszemāk novērtēta ‘ceļu kvalitāte’ (108. vieta). Pārējie pīlāri globālajā konkurētspējas ziņojumā novērtēti no 31.- 37. vietai pasaulē.

Papildus 12 pīlāru novērtējumam, uzņēmēji vērtēja arī faktorus, kas viņuprāt rada vislielākās problēmas biznesa veikšanai Latvijā. Pēc Dr. Arņa Saukas teiktā: "Galvenie problēmfakori Latvijā, kurus izceļ Latvijas uzņēmēji 2015.-2016. gadā ir (uzskaitīts prioritāšu secībā): nodokļu likmes, neefektīva valdības birokrātija, pieeja finansējumam, nodokļu regulācijas sarežģītība, neadekvāti izglītots darbaspēks un nestabila politikas veidošanas prakse".

_____________________________
Pasaules ekonomikas foruma (World Economic Forum) "Globālās konkurētspējas indeksa ziņojums" atspoguļo ikgadējā pētījuma rezultātus - pasaules valstu rindojumu pēc konkurētspējas vērtējuma (indeksa), kas noteikts pēc Pasaules ekonomikas foruma atzītas metodoloģijas, izvērtējot 12 kritēriju grupas jeb pīlāri.

Pilns ziņojums "Globālās konkurētspējas indekss 2015.-2016. gadam" publicēts šeit:
http://reports.weforum.org/global-competitiveness-report-2015-2016/

Ziņojuma infografikas: http://reports.weforum.org/global-competitiveness-report-2015-2016/top-10-infographics/

Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra
direktors Dr. Arnis Sauka

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU