DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. maijā, 2016
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

SSE Riga pētījums: 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir nedaudz mazinājies

2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

"Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un "aplokšņu" algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti," atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.

Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ievērojami lielāka kā kaimiņvalstīs (Latvijā - 19,9%, salīdzinot ar 10,5% Lietuvā un 7,5% Igaunijā). Turklāt pētījuma dati liecina, ka nereģistrētie uzņēmumi veido aptuveni 5%-7% no visiem uzņēmumiem Latvijā.

Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvara daļu joprojām veido "aplokšņu" algas. "Aplokšņu" algu līmenis 2015. gadā visās Baltijas valstīs ir aptuveni vienādā līmenī, proti, 15,2%-17,9% diapazonā. Jāatzīmē gan, ka Latvijā aplokšņu algu īpatsvars kopējā algu apjomā samazinās jau kopš 2010. gada un šī tendence turpinās arī 2015. gadā. Neoficiālās "aplokšņu" algas ir nozīmīgākā ēnu ekonomikas problēma Igaunijā un veido līdz pat 60% no kopējā ēnu ekonomikas apjoma.

No Baltijas valstīm visaugstākais kukuļdošanas līmenis ir Lietuvā, kura 2015. gadā ir piedzīvojusi kukuļdošanas pieaugumu gan vispārējā uzņēmējdarbībā (no 10,2% uz 12,7% no ieņēmumiem), gan saistībā ar valsts pasūtījumiem (no 10,9% uz 11,5% no valsts pasūtījuma līguma vērtības).

Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas uzņēmējdarbības īpatsvars Latvijā tradicionāli ir būvniecības nozarē un 40% nozares darbības notiek "pelēkajā zonā". Uzņēmējdarbības īpatsvars būvniecības nozarē Lietuvā un Igaunijā ir uz pusi mazāks.

Saskaņā ar pētījuma datiem, maziem uzņēmumiem ir tendence biežāk darboties pelēkajā zonā nekā lieliem uzņēmumiem, tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai.  

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2015. gadā no trim Baltijas valstīm visaugstākā neapmierinātība ar valsts nodokļu politiku bija Latvijā, lai gan uzņēmumi joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu.  Likumsakarīgi, ka uzņēmumi, kas nav apmierināti ar nodokļu politiku vai valdību, biežāk sliecas iesaistīties ēnu ekonomikā, bet apmierinātie uzņēmumi to dara retāk.

Pētījuma dati liecina, ka mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu uzņēmējdarbībā nekā lielāki un vecāki uzņēmumi, ko pētījuma autori skaidro ar to, ka uzņēmumi izmanto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, lai sasniegtu zināmu konkurētspēju.

Autori ēnu ekonomikas mazināšanai iesaka nodrošināt stabilāku nodokļu politiku, noteikt "taisnīgākas" nodokļu likmes, raugoties no uzņēmēju viedokļa, kā arī uzlabot pārredzamību nodokļu izlietojumā. Iesaistīšanos ēnu ekonomikā samazinātu arī lielāka iespējamība, ka pārkāpums tiks atklāts. Pētījumā arī secināts, ka etniskais sastāvs ietekmē ēnu ekonomikas līmeni, jo visdrīzāk minoritāšu grupas nejūtas tik iesaistītas sabiedrībā un valsts līmeņa lēmumu pieņemšanā. Attiecīgi pētījuma autori uzskata, ka sociālās vienotības un minoritāšu integrācijas jautājumu risināšana var palīdzēt samazināt ēnu ekonomiku.

SSE Riga pētījums "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" tiek veikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais pētījums, visas trīs valstis ir piedzīvojušas ēnu ekonomikas relatīvā apjoma samazinājumu, un visievērojamākais kritums ir bijis Latvijā (no 36,6% no IKP 2009. gadā). Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Pētījums tiek veikts ar SEB bankas atbalstu.

Pētījums pilnā apjomā publicēts SSE Riga mājas lapā: www.sseriga.edu/enuekonomika_2016

Pētījuma "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" dati tika prezentēti 12. maijā konferencē "Ēnu ekonomika Latvijā", kas veltīta ēnu ekonomikas mazināšanai Latvijā un kuru jau sesto gadu pēc kārtas rīkoja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centrs sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Finanšu ministriju.

Valsts ieņēmuma dienesta ģenerāldirektores Ināras Pētersones viedoklis par jaunākajiem pētījuma datiem:

"Man kā nodokļu administrācijas vadītājai ir gandarījums par to, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2015.gadā ir mazinājies par 2,2% no IKP. Pēdējo gadu griezumā raugoties, samazinājums ir vēl būtiskāks. Tā ir laba ziņa mums visiem, jo nozīmē arī ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un attiecīgi arī valsts iespējas nodrošināt saviem iedzīvotājiem visus svarīgākos pakalpojumus vēlamajā apjomā un kvalitātē. Ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un "aplokšņu" algu apjomu samazināšanās. Tas liecina, ka pozitīvus rezultātus ir devuši gan VID īstenotie pasākumi brīvprātīgās nodokļu saistību izpildes veicināšanai, tostarp visu komersantu samaksātās nodokļu kopsummas publiskošana, pateicības izteikšana godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, elektronisko pakalpojumu pilnveidošana, kā arī nozaru pieeja nodokļu administrēšanā, gan rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos, kas vērstas uz nodokļu iekasēšanas uzlabošanu un ēnu ekonomikas mazināšanu. Taču man ļoti gribas domāt, ka pētījuma uzrādītā pozitīvā tendence ir saistīta arī ar uzņēmēju attieksmes maiņu pret nodokļu saistību izpildi un sabiedrības iecietības mazināšanos pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ēnu ekonomika mazināšana ir visas valsts prioritāte, un es ceru uz aktīvu valsts institūciju, nevalstisko organizāciju un visas sabiedrības atbalstu. Jo ātrāk sāksim kopīgu, aktīvu un koordinētu rīcību, jo ātrāk sasniegsim augstāku labklājības pieaugumu!"

SEB bankas vadītājas Ievas Teteres viedoklis:

"Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir nedaudz sarucis, taču situācija joprojām nav pieņemama. Baltijas kontekstā Latvijā ir vislielākais ēnu ekonomikas apmērs un sliktākā tiesiskā vide. Nodokļu nemaksāšana, naudas līdzekļu atmazgāšana un ļaunprātīga maksātnespējas administratoru darbība ir būtiskas problēmas, kuru dēļ Latvija zaudē ne vien budžeta ieņēmumus, bet arī konkurētspēju ārvalstu investīciju piesaistē. Šobrīd atrodamies lēnas izaugsmes ciklā un tas vairo ēnu ekonomikas riskus, tādēļ nav izslēgts, ka nākamgad rezultāti var būt ar negatīvu tendenci."

Arnis Sauka, SSE Riga asociētais profesors un Ilgtspējīgas biznesa centra direktors

Dana Kumpiņa, SSE Riga Komunikācijas vadītāja

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU