"Lai arī pusgads ir īss laika periods, Latvijas prezidentūra ES Padomē ir pierādījusi, ka mēs, strādājot mērķtiecīgi un atbildīgi, spējam organizēt un vadīt Eiropas dienaskārtību, sasniegt savus mērķus un sadarboties ar visām dalībvalstīm. Esmu lepns par sasniegtajiem rezultātiem, jo īpaši datu aizsardzības jomā. Taču pozitīvi vērtējams arī kopējais darbs, kas ir par pamatu turpmākai tiesību aizsardzībai ES līmenī," norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs.
Latvijas prezidentūras ietvaros tieslietu jomā tika izvirzītas četras prioritātes, proti, fizisko personu datu aizsardzības regulējuma attīstība, ES finanšu interešu aizsardzības uzlabošana, aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību stiprināšana kriminālprocesa ietvaros, kā arī koncepcijas "Tiesiskums - izaugsmei turpmākā attīstība". Visās no prioritātēm panākts būtisks progress.
Uzsākot prezidentūru, no Itālijas tika pārņemti 17 tiesību akti un sešos no tiem ir panākta dalībvalstu vienošanās, kas nodrošināja pamatu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Parlamentu. Par trijiem tiesību aktiem noslēgtas sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Ievērojams sasniegums ir tas, ka panākta ES dalībvalstu vienošanās par visu Datu aizsardzības regulas tekstu, sperot izšķirošu soli attiecībā uz datu aizsardzības regulējuma stiprināšanu – tiesību aizsardzība kļūs ievērojami pieejamāka iedzīvotājiem, nodrošināta lielāka kontrole par personīgiem datiem, stiprinātas nacionālās datu aizsardzības iestādes. Turklāt jūnija beigās jau tika uzsāktas sarunas ar Eiropas Parlamentu par ātrāku regulas pieņemšanu.
Tāpat panākta konceptuālā vienošanās par Eiropas Prokuratūras biroja izveides pamatprincipiem un struktūru, sniedzot ieguldījumu efektīva mehānisma izveidē cīņā ar noziegumiem, kas skar ES finanšu intereses.
Ar mērķi stiprināt aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesības kriminālprocesa ietvaros, panāktas attiecīgās vienošanās, lai jau pavisam drīz Eiropā noteiktu vienotus minimālos standartus attiecībā uz tiesībām uz pagaidu juridisko palīdzību kriminālprocesā, bērnu tiesībām kriminālprocesā, ka arī nevainīguma prezumpcijas principiem.
Pabeigts uzņēmējiem nozīmīgs darbs pie preču zīmju reformas, nodrošinot, ka pašreizējais regulējums Eiropā tiek būtiski modernizēts, preču zīmju reģistrācija kļūs pieejamāka, tiks palielināta sistēmas efektivitāte un samazinātas izmaksas.
Latvijas prezidentūras vadībā panākta dalībvalstu vienošanās ES Padomē, lai atceltu dokumentu legalizācijas prasības Eiropā, nodrošinot iespēju pilsoņiem izmantot civilstāvokļa un citus dokumentus visās dalībvalstīs bez papildu formalitātēm un izmaksām. Legalizācijas vai tā sauktās apostille prasības tiks atceltas noteiktiem iestāžu izdotajiem publiskajiem dokumentiem, kas paredzēti uzrādīšanai citas dalībvalsts iestādē. Piemēram, Latvijas pilsonim, uzrādot dzimšanas apliecību Luksemburgā, nevajadzēs apostille apstiprinājumu.
Tāpat Rīgā notika vairākas būtiskas tikšanās, kas ir par pamatu turpmākai sadarbībai tieslietu jomā ar ASV, kā arī Austrumu partnerības valstīm. Tā, ES-ASV tieslietu un iekšlietu ministru līmeņa sanāksmes noslēgumā panākta vienošanās par "Rīgas deklarāciju par transatlantisko sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā", vienojoties par konkrētu rīcību sadarbībai nākamajam periodam.
Tieslietu ministrija Latvijā rīkoja konferences tādās jomā kā intelektuālā īpašuma aizsardzība, maksātnespēja, ES pamattiesības, komerctiesības. Darbā tika iesaistīti ap 50 ministrijas darbinieki.
Laura Majevska
Tieslietu ministrijas
Administratīvā departamenta
Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja
