Krievijas veiktā Krimas militārā aneksija un Austrumukrainas destabilizācija iesūtot valsts teritorijā bruņotos spēkus un speciālo uzdevumu vienības, kā arī finansēts starpvalstu terorisms ir klajš starptautisko tiesību pārkāpums.
Draudēšana Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO) un Eiropas Savienības (ES) valstīm ar kodolarsenāla paplašināšanu, raķešu un triecienvienību izvietošanu gar Krievijas rietumu robežu, militāro lidmašīnu lidojumi bez atpazīšanās ierīcēm ir atklāta nedraudzīga Kremļa politika.
Diemžēl Krievija ir nostājusies uz politiskās un militārās konfrontācijas ceļa ar ES un NATO valstīm. Kremļa piekoptais draudu, šantāžas un apmelošanas mērķis ir starpvalstu, etnisko un kultūras konfliktu veicināšana ne tikai Ukrainā, bet arī Baltijas valstīs un Austrumeiropā kopumā, lai sašķeltu ES un NATO valstu vienotību.
Eiropas Savienības un ASV sankcijas pret Kremļa politikas ruporiem ir bijušas efektīvas, taču vienlaikus nepietiekošs instruments, lai novērstu Kremļa revanšisma atdzimšanu.
Aicinām Latvijas valdību atbalstīt ES sankciju pret Krieviju pastiprināšanu, tās attiecinot uz Kremļa režīma īpašumā esošiem vai kontrolētiem publiskiem un privātiem uzņēmumiem, kā arī publiskām un privātām amatpersonām.
Līdzšinējā situācijā jebkura sadarbība ar Krievijas institūcijām ir jāvērtē nacionālās drošības kontekstā. Krievijas vēstniecības Rīgā organizēto pasākumu apmeklētājiem, sākot ar politiķiem vai uzņēmējiem un beidzot ar sabiedriskiem darbiniekiem vai ārstiem, ir pēdējais laiks apzināties risku tikt instrumentāli izmantotiem pret Latvijas drošības interesēm. Ikviena ar Krieviju realizējama biznesa projekta sastāvdaļa ir augsts politiskais risks, kas vienlaikus veido nacionālās drošības apdraudējumu.
Lūdzam Saeimas deputātus atturēties no termiņuzturēšanas atļauju politikas atvieglošanas centieniem Krievijas pilsoņiem, lai vienlaikus lobēšana nepārvērstos par Krievijas specdienestu angažētu civilpersonu vai Kremļa politisko marionešu kolonas izveidošanu Latvijā.
Latvijas veiktais aizsardzības budžeta palielinājums ir pamats mūsu spēju stiprināšanai, lai attīstītu nepieciešamo NATO aizsardzības infrastruktūru. NATO valstu Baltijā realizētās militārās mācības ar sabiedroto valstu militāro vienību piedalīšanos ir skaidra atbilde pieaugošajam Krievijas militārismam.
Lai novērstu militāros draudus mūsu suverenitātei ir atbalstāma ne vien rotējoša, bet gan pastāvīga NATO militāro vienību izvietošanu Latvijas un Baltijas valstu teritorijā.
ASV iecere Baltijā pastāvīgi izvietot smago militāro tehniku un aviācijas vienības ir apsveicams un savlaicīgs ieguldījums Baltijas valstu drošības garantēšanā atbilstoši alianses līguma 5.pantam.
Latvijas Transatlantiskā organizācija aicina ministru kabineta vadītāju Laimdotu Straujumu nodrošināt pastāvīgu NATO un ASV militāro vienību, smagā bruņojuma un aviācijas vienību izvietošanu Latvijas teritorijā 2015.gada laikā.
Katrīna Allikas
