SPKC direktore Inga Šmate: "Analizējot gadagrāmatā ietverto informāciju, ar prieku secinām, ka 2013.gadā sabiedrības veselību raksturojošos datos vērojamas vairākas pozitīvas tendences – dzimstības pieaugums un priekšlaicīgas mirstības samazināšanās atsevišķu cēloņu grupās, tāpat apkopotie dati liecina par salīdzinoši zemāku perinatālo un zīdaiņu mirstību un nelielu uzlabojumu onkoloģisko saslimšanu jomā."
Ar gadagrāmatu ikviens interesents var iepazīties ŠEIT
Detalizētāka informācija par atsevišķiem datiem, kas ietverti SPKC veidotajā Veselības aprūpes statistikas gadagrāmatā
Mirstība. 2013.gadā kopējais nāves gadījumu skaits ir samazinājies par 1,3%, salīdzinājumā ar 2012.gadu (2013.gadā nomiruši 28 676 iedzīvotāji, 2012.gadā - 29 052). Tāpat arī mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir nedaudz samazinājies (2013. gadā mirušo skaits uz 100 000 iedz. ir 1424,8, 2012.gadā - 1428,1).
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2013.gadā galveno nāves cēloņu struktūra nav mainījusies. Visbiežākais mirstības cēlonis ir asinsrites sistēmas slimības. Šī cēloņa dēļ ir miruši 16 358 iedzīvotāji (tajā skaitā 6714 vīrieši; 9644 sievietes) jeb 812,8 uz 100 000 iedzīvotāju, kas veido 57,0% no visiem nāves cēloņiem Latvijā. Salīdzinoši biežāk nāvi no asinsrites sistēmas slimībām ir izraisījušas hroniskas sirds išēmiskas slimības.
Ļaundabīgie audzēji ir otra izplatītākā nāves cēloņu grupa. 2013.gadā tie veido 21,1% no visiem nāves cēloņiem. 2013.gadā tie ir 5960 gadījumi (no tiem 53,4% vīriešu) jeb 296,1 uz 100 000 iedzīvotāju. Biežākā audzēju lokalizācija, kas izraisa mirstību vīriešiem ir bronhu un plaušu ļaundabīgs audzējs (84,3 uz 100 000 iedzīvotāju), savukārt sievietēm - krūts ļaundabīgs audzējs (39,8 uz 100 000 iedzīvotāju).
Trešais biežākais mirstības cēlonis ir ārējās iedarbes sekas (6,3% no visiem cēloņiem). Tie ir dažāda veida negadījumi: kritieni, slīkšana, transporta negadījumi, kā arī pašnāvības un slepkavības. 2013.gadā šī cēloņa dēļ ir miruši 1802 iedzīvotāji (no tiem 73,4% vīriešu) jeb 89,5 uz 100 000 iedzīvotāju, salīdzinājumā ar 2012.gadā - 92,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Ārējo nāves cēloņu grupā lielākais īpatsvars ir tīšam paškaitējumam (pašnāvībām).
2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir reģistrēts mazāk mirušo skaits zīdaiņu vecumā, tāpat jāatzīmē, ka 2013.gadā ir bijis zemākais mirušo zīdaiņu skaits pēdējo 13 gadu laikā. Līdz ar to varam teikt, ka 2013.gadā Latvija ir sasniegusi Pasaules Veselības organizācijas izvirzīto Tūkstošgades mērķi - no 1990.gada līdz 2015.gadam par 2/3 samazināt zīdaiņu mirstību. Zīdaiņu mirstība ir samazinājusies par 67% no 13,7 zīdaiņiem uz 1000 dzīvi dzimušiem 1990.gadā uz 4,5 uz 100 000 dzīvi dzimušiem 2013.gadā. 2013.gadā reģistrētie biežākie zīdaiņu mirstības cēloņi ir noteikti perinatāli stāvokļi, kas radušies grūtniecības un dzemdību laikā (sarežģījumi un komplikācijas) – nedaudz vairāk kā puse (ap 55% 2013.gadā) un iedzimtas slimības – 25%.
Saslimstība. Saslimstība ar onkoloģiskām slimībām ir stabila ar nelielu ikgadēju pieaugumu, jau ceturto gadu pēc kārtas tā pārsniedz 11 000 jaunus saslimšanas gadījumus (2010.gadā – 11 176, 2013.gadā – 11599). Latvijā saslimstība ar onkoloģiskām slimībām ir līdzīga kā vecajās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pozitīvi ir vērtējama tendence, ka Latvijā ļaundabīgos audzējus atklāj savlaicīgāk, līdz ar to ir labākas ārstēšanas iespējas un garāka pacientu dzīvildze (2013.gadā 1. un 2.stadijā atklāti 49% ļaundabīgo audzēju, 2012.gadā tie bija 44,7%).
Vidēji katru gadu tiek reģistrēti 6000 – 7000 jauni cukura diabēta pacienti (2013.gadā reģistrēti 6580 jauni saslimšanas gadījumi). Kopējais reģistrēto cukura diabētu pacientu skaits pieaug ar katru gadu un 2013.gada beigās uzskaitē bija 81 421 cukura diabēta pacients, kas ir 4% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Lielākā daļa no visiem reģistrētajiem pacientiem ir 2.tipa cukura diabēta pacienti (94,1%). 2.tipa cukura diabēta attīstībā liela nozīme ir dzīvesveida faktoriem, tādiem kā veselīgs uzturs, fiziskās aktivitātes. 93,3% no visiem 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir liekais svars (26,4%) un aptaukošanās (66,5%).
Katru gadu nedaudz pieaug arī pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem (2010.gadā 295,9 jauni gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, 2013.gadā 337,5 jauni gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). 2013.gadā visvairāk tika reģistrēti pacienti ar organiskiem psihiskiem traucējumiem (37,6%), psihiskās attīstības traucējumiem (9,8%), šizofrēniju, šizotipiskiem traucējumiem un murgiem (9%) un garastāvokļa traucējumiem (8,8%).
2013.gadā mainījās datu apkopošanas metodoloģija par narkoloģiskajiem pacientiem, līdz ar to kopš 2013.gada tiek uzskaitītas ārstēšanas epizodes, nevis pacientu skaits. Jaunā metodoloģija ļauj labāk plānot nepieciešamos resursus narkoloģisko pacientu ārstēšanai. 2013.gadā tika reģistrētas 7299 ārstēšanas epizodes, no tām, 6003 epizodes bija saistītas ar alkohola lietošanu (82,2% no visām epizodēm) un 1281 epizode saistīta ar narkotisko vielu lietošanu (17,5% no visām epizodēm).
Analizējot reģistrētos traumu, ievainojumu un saindēšanās gadījumus pa vecuma un dzimuma grupām redzams, ka visbiežāk traumas gūst sievietes un vīrieši pēc 80 gadu vecuma, kā arī pusaudži 10 – 14 gadu vecumā. Analizējot traumu gūšanas vietas, secināts, ka gan vīrieši, gan sievietes traumas visbiežāk gūst mājās (40,1% vīriešu, 54,1% sieviešu), transporta zonā (30,3% vīriešu, 26,9% sieviešu) vai citā precizētā vai neprecizētā vietā (12,6% vīriešu, 8,7% sieviešu). Biežāk reģistrētais traumas veids ir lūzums (47%), saindēšanās (11,8%) un smadzeņu satricinājums (9,8%).
Stacionārā ārstētie pacienti. Salīdzinot ar 2012. gadu, par 2,5 % samazinājies ārstēto pacientu skaits stacionārā (374 362 ārstētie pacienti 2013. gadā, 383 816 - 2012. gadā). Ārstēto pacientu skaita samazinājums stacionārā ir vērojums visās vecuma grupās, izņemot vecuma grupā 60 gadi un vecāki. Analizējot ārstēto pacientu īpatsvaru pa diagnozēm un vecuma grupām, nemainīgi struktūrā lielāko grupu bērniem veido elpošanas sistēmas slimības (31,2 %), pieaugušajiem vecuma grupā: 18- 44 gadi – grūtniecības, dzemdības un pēcdzemdību periods (31,6%), 45 - 59 gadi – asinsrites sistēmas slimības (14,9 %), kā arī 60 gadi un vecāki tās ir asinsrites sistēmas slimības (34,9 %).
Slimību profilakses un kontroles centrs
Komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Ševčenko
