Latvijai veltītā izstāde iekļaujas Barselonas pilsētas domes Kultūras institūta iniciētā projektā Eiropa 25, kas veltīts 25. gadskārtai kopš krita Berlīnes mūris un beidzās Aukstais karš. Latvija rādīta kā viena no valstīm, kas šo procesu rezultātā atguva neatkarību. Izstādē atainots laika posms no 1918. gada, kad Latvija pasludināja neatkarību, līdz 2004. gadam, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.
Izstādes atklāšanā, 15. oktobrī, piedalījās Barselonas pilsētas vadība, Barselonas vēstures muzeja vadība, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks un arī Latvijas Okupācijas muzeja delegācija. Direktors Gunārs Nāgels uzrunāja atklāšanas sarīkojuma dalībniekus: "Mēs, muzejā, uzskatām, ka ir jāsaprot vēsture, lai varētu veidot labāku nākotni. Tagad, kad dzīvojam kopīgā Eiropas mājā, mūsu vēsture ir daļa no jūsu vēstures, un jūsu vēsture ir daļa no mūsējās. Ierosme veidot šo izstādi nāca no barseloniešu puses, un mēs bijām gandarīti sarūpēt materiālus izstādei. Eiropas vīzija ir māja, kur visus strīdus mājas iekšienē risina miermīlīgā veidā. Izstādē jūs redzēsit, ka Latvija, ar Baltijas ceļu un Dziedošo revolūciju, piekopa šo miermīlīgo taktiku jau pirms neatkarības atgūšanas un iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Es ceru, ka šī izstāde jums palīdzēs saprast Latvijas neseno vēsturi."
Uzrunām sekoja emocionālākais izstādes atklāšanas brīdis – teju par Katalonijas neoficiālo himnu kļuvušais latviešu komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbs Saule. Pērkons. Daugava. To izpildīja viens no labākajiem Katalonijas koriem Jove de l’Orfeó Català. Muzeja delegācijas pārstāve Inese Krieviņa stāsta: "Latvijas pārstāvjiem bija patīkams pārsteigums, ka pirmo dziesmas daļu koris izpildīja latviešu valodā. Ar saviļņojumu dziedājām līdz. Otrā dziesmas daļa izskanēja katalāņu valodā, kurai izvēlēti populārā Katalonijas dzejnieka Migela Marti i Pola (Miquel Martí i Pol) vārdi."
Lielu daļu izstādes veido Okupācijas muzeja krātuves darbinieču Taigas Konkevičas un Evitas Rukkes atlasītie eksponāti, apmēram 15 piemiņas lietas no muzeja krājuma un pāris desmiti fotogrāfiju. To vidū ir alumīnija krūzes, ko čekas apcietinātie Latvijas pilsoņi 1941. gadā izmantoja, lai ar gravējumu paziņotu par savu likteni. Par nacistu okupācijas laiku Latvijā liecina cigarešu etvija ar Salaspils koncentrācijas nometnes ainu, ko izgatavojis ieslodzītais Aleksandrs Strautmanis 1942.- 1944. gadā. No otrreizējā padomju okupācijas perioda izvēlēts vatenis, kuru Noriļskas labošanas darbu nometnē valkāja ieslodzītā Leonīne Krīveņa (1927). Viņu 1951. gadā apcietināja par darbošanos pretpadomju organizācijā Daugavas Sargi. Nometnē viņa bija līdz 1955. gadam. Bez minētajiem apskatāmi arī citi priekšmeti, zīmējumi un fotogrāfijas. "Ieejot Svētās Agates kapelas iekštelpās, kur uz iespaidīgu pelēku mūru un krāšņu vitrāžu fona apskatāma izstāde, uzmanību piesaista sarkanbaltsarkanais uzraksts izstādes sākumā "TĒVZEMEI UN BRĪVĪBAI", stāsta I.Krieviņa. "Tālāk gar kapelas sienām redzamas izgaismotas lielformāta fotogrāfijas, zīmējumi un piemiņas lietas, kas runā pašas par sevi, bez anotāciju skaidrojuma. Jāatzīst, ka barseloniešiem, izstādes koncepcijas un mākslinieciskā noformējuma autoriem, mūsu muzeja eksponātus izdevies "iesaiņot" teicamā kvalitātē. To var spriest arī pēc aicināto viesu un nejaušo apmeklētāju, tūristu intereses", min I. Krieviņa. "Ņemot vērā, ka Barselona ir viens no iecienītākajiem Eiropas tūrisma galamērķiem, ir pamats cerēt, ka Latvijas brīvības stāstu tuvāko mēnešu laikā uzzinās ne tikai paši barselonieši, bet arī ievērojams skaits viesu no visas pasaules."
Okupācijas muzeja sabiedrisko attiecību nodaļa
