Jau 2009. gadā Eiropas Universitāšu Asociācija (EUA) A.Rauhvargeram uzticēja veikt pētījumu par augstskolu reitingu metodikām un to ietekmi uz augstāko izglītību. 12. aprīlī Ģentē, Beļģijā, A.Rauhvargers prezentēja jau otro publikāciju par pētījuma rezultātiem (pirmā iznāca 2011. gadā).
Pētījumam ir pievērsta liela interese – to piemin un komentē tādi mēdiji kā The New York times, The Australian, Tagesspiegel, otra populārākā reitinga izdevēji Times Higher Education (Londona), gan arī tie, kas ir specifiski augstākajai izglītībai: University World News, The Chronicle of Higher Education, Inside Higher Ed, Scienceguide NL, ResearchResearch un virkne citu.
Daži no ziņojuma konstatējumiem
- Globālie reitingi aptver ne vairāk kā 1-2% pasaules augstskolu, turklāt tikai tādu, kuras ir izcilas zinātnē, precīzāk, tās, kuras ir vadošās dabaszinātņu un medicīnas pētījumos. Tajā pat laikā secinājumi, kas izdarīti, ranžējot zinātnes augstskolas, tiek attiecināti arī uz tām augstskolām, kurām galvenie uzdevumi ir citi – profesionālajām, reģionālajām, mākslas, sporta un citām, turklāt humanitārās zinātnes un mākslas reitingos tiek ignorētas pilnībā.
- Spēcīgā politiķu orientācija uz reitingiem dažos pasaules daļās jau ir novedusi pie tā, ka arī mazās un nabadzīgās valstīs tiek veidota viena vai vairākas «pasaules klases universitātes», taču papildus līdzekļu nav, tādēļ miljardos mērāmas summas, kas nepieviešamas "pasaules klases universitātei", tiek atņemti pārējām augstskolām, tādējādi graujot augstākās izglītības sistēmu kopumā. Pašlaik šī negatīvā tendence ir skaidri iezīmējusies virknē Austrumāzijas valstu, taču šāds risks ir arī Austrumeiropas valstīm, ja to politika būs tuvredzīga.
- Pēdējā laikā augstskolu reitingi iespiežas dažādās jomās – tās sāk ietekmēt diplomatzīšanu, imigrāciju, augstskolu sadarbības partneru izvēlēs, finansēšanā, augstskolu pārvaldībā. Tā rezultātā augstskolas sāk pieņemt darbā augstu atalgotus "reitingu ekspertus", kuru uzdevums ir paaugstināt augstskolas pozīcijas reitingos.
- Eiropas Savienības (ES) atbilde globālajiem reitingiem ir daudzdimensiju reitings U-multirank, kura uzdevums ir nevis sarindot visas augstskolas pēc dažiem subjektīviem indikatoriem, bet gan salīdzināt augstskolas pēc ļoti daudziem indikatoriem (ap 100), kas ļauj klasificēt augstskolas, bet pats svarīgākais, parādīs tām ceļu pilnveidei. Darbs pie U-multirank sākās jau 2008. gadā, taču iejaucās krīze un neļāva līdz galam izveidot šo komplicēto rīku. Februārī ES komisija deva zaļo gaismu U-Multirank projektu attīstīt līdz gatavībai, uzsākot darbu ar 500 augstskolām un tikai četros studiju virzienos: fizika, elektroinženierija, mehāniskā inženierija un biznesa studijas. No Latvijas ir pieteikušas deviņas augstskolas, kurām ir programmas šajos virzienos.
- Pasaulē ir ap 17 500 universitāšu. Trīs populārākie universitāšu reitingi (Šanhajas, Times Higher Education un Quacqarelli- Symmonds) ir veidoti tā, lai salīdzinātu augstskolu supereliti. Šie reitingi publicē tabulas, kurās ietverti tikai daži simti augstskolu. Latvijas labākās augstskolas pašlaik pēc dažiem kritērijiem var atrast ap 700-900 vietu, pēc citiem kritērijiem 1200-1300 vietās. Katrā ziņā šīs augstskolas noteikti atrodas pirmajos 10 % labāko pasaules augstskolu. Par to, kā panākt labāku, sniegumu, runāsim spriests šodienas diskusijā.
Saites uz ziņojumiem
(2011) A.Rauhvargers. Global University rankings and their impact (Report I).
(2013) A.Rauhvargers. Global University rankings and their impact (Report II).
Semināra programma:
- Profesora Andreja Rauhvargera 75 minūšu prezentācija par pētījuma "Globālie universitāšu reitingi un to ietekme" rezultātiem;
- Diskusija – moderators LU rektors profesors Mārcis Auziņš.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte dibināta 1919.gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Pašlaik visās 134 akreditētajās studiju programmās Latvijas Universitātē mācās vairāk nekā 16 000 studentu. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
Informāciju sagatavoja:
Prof. Andrejs Rauhvargers
Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs
T: +371 67034338
T: +371 29224175
E-mail:
andrejs.rauhvargers@lu.lv
