A. god. Dombrovska kungs!
Augstākās izglītības padomes (turpmāk - AIP) īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 (turpmāk - Projekts) vadība, atsaucoties uz pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušo izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa izplatīto nepatieso informāciju, tostarp jaunāko AIP apmelojumu 18.novembrī par iespējamo datu viltošanu Projektā, lūdz iespēju tikties ar Ministru prezidentu, lai nepastarpināti sniegtu objektīvu informāciju. Jo īpaši tāpēc, ka ir izskanējušas ziņas par šī gada 20.novembrī plānotu Ministru prezidenta Valda Dombrovska un izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa tikšanos.
Vienlaikus AIP vērš uzmanību uz vairākiem konkrētiem faktiem un argumentiem, kas dažādu mums nezināmu un, iespējams, pat ļaunprātīgu iemeslu dēļ tiek sagrozīti vai noklusēti no nozares ministra puses:
• saistībā ar AIP apmelojumu par iespējamo datu viltošanu Projektā uzsveram, ka studiju programmu iedalījumu trijās grupās atbilstoši Projekta metodikai veica vietējie un ārvalstu eksperti (vairāk nekā 200), nevis AIP darbinieki, kā izskanējis plašsaziņas līdzekļos. Saskaņā ar 2011.gada 17.oktobrī apstiprināto Projekta metodiku (pieejama mājaslapā http://www.aip.lv/ESF_vertesana_metodologia.htm un vēstules pielikumā) eksperti ir veikuši visu studiju programmu kvantitatīvo un kvalitatīvo izvērtēšanu, uzrakstījuši ziņojumus, kuros programmas iedalījuši trijās grupās, un ar parakstu apliecinājuši šo vērtējumu. Ar šo ekspertu vērtējumu un studiju programmu sadalījumu AIP ir iepazīstinājusi par augstāko izglītību atbildīgās institūcijas, publicējusi to AIP mājaslapā http://www.aip.lv/ESF_projekts_publ_29.htm, kā arī vērtējumus iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai (turpmāk - IZM);
• pievēršam uzmanību tam, ka programmu iedalījumu trijās grupās, saskaņā ar Projekta metodiku, eksperti tikai daļēji balstīja uz vērtēšanas anketā ietvertajiem datiem, kuri savukārt IZM "alternatīvajā" vērtējumā tika paņemti par galvenajiem, turklāt sašaurinātā un izlases veidā. Eksperti līdzās anketu datiem ņēma vērā arī kvalitatīvo informāciju, klātienes vizītēs augstākās izglītības institūcijās iegūtos un citus datus, balstoties uz daudzpusīgiem faktiem. Līdz ar to atkārtoti norādām, ka vērtēšanas anketa bija tikai kā pielikums ekspertu komisijas ziņojumam un tajā ietvertos kvalitatīvos datus nekad nav bijis paredzēts izmantot, piemēram, visu augstskolā vai koledžā īstenoto studiju virzienu saskaitīšanai un attiecīgi reitinga veidošanai, tajā skaitā nenodalot augstskolas un koledžas vai dažādu līmeņu studiju programmas;
• IZM Projekta starpposmā ir veikusi spēles noteikumu maiņu, jo, kā jau iepriekš tika uzsvērts, Projekta eksperti, veicot studiju programmu vērtēšanu, bija informēti, ka anketa ir pielikums viņu kopējam ziņojumam par studiju programmu kvalitāti, kas tiks izmantota noteikta veida analīzei, tomēr eksperti nekad nav bijuši informēti, ka, balstoties uz anketā ierakstītiem vērtējumiem, tiks īstenota budžeta vietu noņemšana. Šīs anketas bija kā viens no materiāliem, lai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošinātu pāreju uz studiju virzienu akreditāciju;
• nosūtot augstākās izglītības institūcijām Projekta ekspertu sagatavotos un parakstītos ziņojumus, tās tika aicinātas sniegt iespējamus precizējumus un komentārus par ekspertu vērtējumiem. Augstākās izglītības institūcijas ir sniegušas komentārus par ekspertu novērtējumiem, un tie ir pievienoti katram ekspertu ziņojumam. Vēršam uzmanību uz to, ka AIP pretēji melīgajam apgalvojumam par AIP ekspertu informācijas sagrozīšanu tieši ir saņēmusi augstākās izglītības institūciju pārmetumus par izmaiņu neveikšanu ekspertu ziņojumos, balstoties uz augstākās izglītības institūciju sniegtajiem komentāriem.
AIP atkārtoti norāda un apstiprina, ka tā nav mainījusi un nemainīs ekspertu vērtējumus. Augstākās izglītības institūciju sniegtie komentāri par Projekta ekspertu vērtējumiem tiks iesniegti akreditācijas komisijai (vēl neapstiprināta), kas lems par studiju virzienu akreditāciju;
• vēršam uzmanību uz faktu, ka saskaņā ar Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 32.pantu līdz 2013.gada 1.martam Ministru kabineta noteiktai institūcijai ir jāpieņem lēmums par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt attiecīgu augstskolas vai koledžas studiju virzienu tematiskajās jomās, kuras akreditēt ir paredzēts pirmās, proti, izglītība; humanitārās zinātnes un māksla; sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības. Tā kā studiju programmu akreditācijas process vēl nav uzsākts, norādām uz risku saistībā ar ļoti sasteigtu studiju virzienu akreditācijas procesu, kā arī tā savlaicīgu nepabeigšanu, kas apdraudētu, piemēram, diplomu atzīšanu norādīto tematisko jomu absolventiem vai turpmāko augstākās izglītības attīstību;
• AIP priekšsēdētājs un Projekta vadītāja nav saņēmuši ekspertu vai citu personu iesniegumus par plašsaziņas līdzekļos norādītajiem faktiem, piemēram, par mainītu ekspertu vērtējumu, toties AIP rīcībā ir informācija par ekspertu, tajā skaitā ārvalstu ekspertu, neapmierinātību ar IZM alternatīvo vērtējumu. Līdz ar to - ja Ministru prezidenta vai izglītības un zinātnes ministra rīcībā ir šādas ekspertu sūdzības, lūdzam tās nodot izskatīšanai AIP Projekta vadībai kvalitatīva Projekta īstenošanas procesa nodrošināšanas interesēs;
• mūsuprāt, absurda ir situācija, ka izglītības un zinātnes ministrs, kurš saskaņā ar Augstskolu likumu ir AIP loceklis ar balss tiesībām un kura viens no tiešajiem pienākumiem ir dalība AIP sēdēs, tās pārsvarā neapmeklē (kopš stāšanās amatā R.Ķīlis ir apmeklējis divas no aptuveni 20 AIP sēdēm, AIP sēdes reti apmeklē arī par augstāko izglītību atbildīgās IZM amatpersonas). Vienlaikus ministrs publiski vēršas pret AIP, kas ir arī Projekta Vadības komiteja un kuras sēžu laikā tiek analizēts Projekta progress, iespējamās problēmas un riski Projekta īstenošanā, kā arī rasti risinājumi. Pieļaujam, ka tieši saistībā ar AIP sēžu neapmeklēšanu ministram un IZM ir radušies pārpratumi vai nesapratne par Projektu un tajā pieejamās informācijas izmantošanu.
Tāpēc aicinām izvērtēt šo situāciju, jo R.Ķīlis ne vien apmelo AIP un grauj tās reputāciju, bet arī saskaņā ar Augstskolu likuma 66.pantu kā izglītības un zinātnes ministrs pēc sava ieņemamā amata (ex officio) "kā AIP loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs". Ņemot vērā faktu, ka izglītības un zinātnes ministrs klātienē gandrīz neuztur komunikāciju ar AIP, kā arī neapmeklē tās sēdes, lūdzam izskatīt iespējas atbalstīt izmaiņas likumā, nosakot, ka AIP valdības sēdēs pārstāv tās priekšsēdētājs;
• AIP un Projekta vadība vienmēr ir atbalstījusi nepieciešamību nodrošināt kvalitatīvu augstāko izglītību, līdz ar to paužam sarūgtinājumu par izskanējušo nomelnošanas kampaņu publiskajā telpā, kas diemžēl skar ne tikai AIP, bet visu akadēmisko vidi, kā arī studējošos un valsti kopumā. Par absolūti nepieņemamu uzskatām radušos situāciju, kurā tiek proponēta sabiedrības iedalīšana divās grupās, proti, tajā, kas vēlas kvalitatīvu izglītību (R.Ķīlis un viņa atbalstītāji), un tajā, kas vēlas bremzēt procesu kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai.
Atgādinām, ka uz nepieciešamību paaugstināt augstākās izglītības kvalitāti un nodrošināt reformas šajā jomā ir norādījusi gan AIP (piemēram, uzņemoties nodrošināt Projekta īstenošanu), gan Latvijas Rektoru padome, gan Latvijas Studentu apvienība un citi. Līdz ar to par absolūti nepieņemamu uzskatām publiskajā telpā pausto viedokli, ka AIP ir pret kvalitatīvu augstāko izglītību. Vienlaikus uzskatām, ka IZM veiktās darbības šo mērķu īstenošanai bieži ir nepieņemamas un nereti vērstas uz sistēmas izjaukšanu, nevis sakārtošanu, tajā skaitā virzienos, kuros tiek īstenotas kvalitatīvas, sabiedrības un darba devēju atbalstītas augstākās izglītības studiju programmas.
