Augstākās izglītības padome (turpmāk - AIP) kategoriski noraida publiski izskanējušo informāciju, ka AIP īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projektā "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai", Nr. 2011/0012/1DP/1.1.2.2.1/11/IPIA/VIAA/001 (turpmāk - Projekts), "AIP darbinieki paši ir labojuši ārzemju ekspertu novērtējumus".
AIP norāda, ka:
Projekta īstenošanas laikā uzraudzību pār Projektu veica Projekta Uzraudzības komiteja, kuras sastāvā tika iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Zinātnes padomes, Rektoru padomes, Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības pārstāvji.
Paralēli Projekta Uzraudzības komitejai Projekta īstenošanas kontroli veica gan Finanšu ministrija, gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan arī Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Kopumā Projekta īstenošanas laikā tika veiktas vienpadsmit pārbaudes, līdz ar to nekāda Projektu datu falsifikācija nav iespējama.
Saskaņā ar LR Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) 2011.gada 17.oktobrī apstiprināto metodiku, eksperti programmas iedalīja trijās grupās. Ar metodiku tika iepazīstinātas arī augstskolas un koledžas, un tā ir pieejama mājaslapā www.aip.lv. Ar studiju programmu vērtēšanas nosacījumiem šī gada 31.jūlijā rakstiski tika iepazīstināts arī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors Dmitrijs Kuļšs.
Uzsveram, ka STUDIJU PROGRAMMU IEDALĪJUMU TRIJĀS GRUPĀS VEICA EKSPERTI, NEVIS AIP DARBINIEKI, KĀ IZSKANĒJIS PRESĒ.
Ekspertu vērtējumi bija balstīti uz kompleksi iegūtu informāciju - gan uz kvantitatīviem datiem, gan uz ziņojumiem par studiju programmu kvalitāti un studiju virzienu kopumā, gan uz augstskolu un studiju programmu faktisko apsekošanu.
AIP atkārtoti pauž neizpratni un bažas par IZM alternatīvo programmu ranžējumu, kas balstīts tikai un vienīgi uz kvantitatīvo datu vērtējumu, piemērojot kļūdainu metodiku.
Vienlaicīgi AIP īstenotā Projekta pārstāvji, atbalstot kvalitatīvas izglītības nodrošināšanas nepieciešamību, kā arī informācijas atklātību, pauž bažas, ka, publicējot tikai daļu no Projekta rezultātiem un bez atbilstošas metodikas ranžējot studiju programmas, sabiedrībā tiek radīts patiesībai neatbilstošs priekšstats par augstākās izglītības kvalitāti augstākās izglītības institūcijās un studiju programmās.
LR izglītības un zinātnes ministra paziņojumu "par iespējamo studiju programmu datu viltojumu" AIP īstenotā Projekta pārstāvji vērtē kā mēģinājumu IZM darbinieku nekompetenci novelt uz citu institūciju (proti, AIP) ar mērķi novērst sabiedrības uzmanību no IZM bezdarbības, aizkavējot studiju virzienu akreditāciju Augstskolu likumā noteiktajos termiņos, kas savukārt var novest pie Latvijas augstākās izglītības diplomu starptautiskas neatzīšanas.
