VID Finanšu policijas pārvalde D.Z. piemēroja papildu drošības līdzekļus - aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tikties ar 23 personām[1].
Jau iepriekš ziņots, ka VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas dažādos objektos Rīgā, 2012.gada 23.aprīlī apturēja noziedzīga grupējuma, kas vairāk kā triju gadu laikā (periodā no 2009.gada janvāra līdz 2012.gada 1.aprīlim) veica krāpšanu lielā apmērā Rīgas teritorijā, darbību. Kratīšanu laikā tika izņemti 300 000 eiro un 200 000 ASV dolāru skaidrā naudā (naudai uzlikts arests un tā ieskaitīta VID depozīta kontā), seifi, datori un citi datu nesēji, zīmogi, dokumenti, piezīmju grāmatiņas, USB atmiņas kartes un mobilie telefoni.
Grupējuma organizatoram D.Z. un noziedzīgo darbību atbalstītājam P.Č. 2012.gada 25.aprīlī tika piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums. Šobrīd abas personas ir atbrīvotas no apcietinājuma, jo par P.Č. 2012.gada 6.jūnijā. tika iemaksāta drošības nauda procesa virzītāja noteiktajā apjomā, t.i., 100 000 latu, bet par D.Z. - tiesas noteiktajā apmērā – 200 000 latu.
Izmeklējot 2012.gada 2.aprīlī saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu[2], 195.panta 3.daļu[3], 217.panta 2.daļu[4] un 218.panta 3.daļu[5] uzsākto kriminālprocesu, VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji ir noskaidrojuši, ka 150 SIA darbiniekiem katru mēnesi tika izmaksātas "aplokšņu" algas aptuveni 45 000 latu apmērā. "Aplokšņu algas" tika maksātas arī citos D.Z. kontrolē esošajos uzņēmumos. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tiks vērtēta arī SIA iespējamā krāpšana saistībā ar kāda Eiropas Savienības fonda atbalsta finansējuma saņemšanu saistībā ar D.Z. uzņēmuma darījumiem ar citu SIA .
VID atgādina, ka noziedzīgais grupējums darbojās metāllūžņu jomā un tajā bija iesaistītas 13 fiziskas personas, no kurām divas bija grupējuma organizatori, un 25 uzņēmumi, no kuriem 16 bija fiktīvi. Shēmā iesaistīto fiktīvo uzņēmumu amatpersonas bija nerezidenti vai personas, kurām dzīvesvieta bija patversme. Kā fiktīvo uzņēmumu darbinieki parasti tika reģistrētas viena vai divas personas, vairumā gadījumu tie bija valdes locekļi - nerezidenti .
Organizatori un to darījumu partneri bija iekļauti vienotā metāllūžņu piegādes darījumu ķēdē, kur lūžņu atkritumu saņēmējs – SIA, kas bija patiesā labuma guvējs, nodarbojās ar alumīnija lietņu ražošanu un metāllūžņu vairumtirdzniecību. Noziedzīgais grupējums organizēja darījumu dokumentu noformēšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem, tādējādi samazinot valsts budžetā maksājamā PVN apmēru un iegūstot tiesības ar viltu (krāpšanu) pieprasīt un saņemt PVN pārmaksas atmaksu lielā apmērā. Noziedzīgā grupējuma krāpniecisko darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā sešu miljonu latu apmērā
Lai naudas līdzekļi nonāktu noziedzīgā grupējuma rīcībā, tika izmantotas "fiktīvi" noslēgtas vienošanās un aizdevumi shēmā iesaistīto uzņēmumu starpā, mainīta finanšu līdzekļu piederība. Ar nolūku mainīt finanšu līdzekļu un metāla izcelsmi tika izmantoti ārvalstīs reģistrēti uzņēmumi un to darījumu konti. Fiktīvo uzņēmumu ķēdē iesaistītie Latvijas Republikā reģistrētie uzņēmumi pārskaitīja naudas līdzekļus uz norēķinu kontiem Lietuvas un Čehijas kredītiestādēs, no kuriem pēcāk nauda tika noņemta un nogādāta atpakaļ Latvijas Republikā patiesajiem labuma guvējiem. Proti, organizētas grupas kontrolē esošajiem uzņēmumiem tika atvērti norēķinu konti Lietuvas un Čehijas kredītiestādēs, kuru ietvaros, vairākkārtīgi mainot finanšu līdzekļu piederību, nauda nonāca grupējuma kontrolē esošajos ārzonas uzņēmumos. Tāpat, mainot finanšu līdzekļu piederību Lietuvas un Čehijas kredītiestādēs, naudas līdzekļi tika pārskaitīti uz citiem organizētas grupas kontrolē esošu uzņēmumu norēķinu kontiem. Valūtas operācijas (konvertācija) pamatā tika veiktas divās Latvijas bankās, tirgojot valūtu Krievijas un Ukrainas iedzīvotājiem. Daļa naudas tika atgriezta Latvijā no iepriekš minētajām valstīm, saņemot to skaidrā naudā no organizētās grupas dalībnieka, bet, iespējams, uzņēmumu kontos esošie naudas līdzekļi tika konvertēti un pārdoti NVS valstīs strādājošām personām.
Tādējādi visa noziedzīgā grupējuma naudas plūsma tika novirzīta ārpus Latvijas Republikas teritorijas, ievērojami apgrūtinot iespēju iegūt precīzu informāciju par naudas plūsmu.
Kriminālprocesa ietvaros Rīgā tika veiktas 26 kratīšanas shēmā iesaistīto personu dzīvesvietās, birojos un automašīnās. Lai iekļūtu noziedzīgā grupējuma galvenajā birojā un aizturētu tā dalībniekus, VID Finanšu policijas pārvalde pieaicināja Latvijas Valsts policijas Pretterorisma vienību "OMEGA". Kratīšanu laikā VID Finanšu policijas pārvaldes darbiniekiem tika izrādīta pretdarbība un notika mēģinājumi iznīcināt lietiskos pierādījumus - pa logu tika izmesti kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti (telefons, dators, divas somas ar dokumentiem, kurās pamatā bija aplokšņu algu saraksti un cita informācija par skaidras naudas plūsmu). Tāpat attālināti tika mēģināts dzēst datus, kas atrodas serverī, taču pateicoties Valsts Tiesu Ekspertīžu centra speciālistiem, kuri sniedza savu atbalstu kratīšanas laikā, datu dzēšana tika pārtraukta. Persona, kura mēģināja iznīcināt datus, tika aizturēta un atzīta par aizdomās turēto.
Kopumā kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turētām ir atzītas 13 personas, no kurām divām – noziedzīgā nodarījuma organizatoram D.Z. un atbalstītājam P.Č. - Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2012.gada 25.aprīlī piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu, no kura VID Finanšu policijas pārvalde 2012.gada 6.jūnijā pret 100 000 latu drošības naudu, taču piemērojot papildu drošības līdzekļus (aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tikties ar personām), atbrīvoja P.Č., bet tiesa 2012.gada 28.jūnijā pret 200 000 latu lielu drošības naudu atbrīvoja shēmas organizatoru - D.Z. Vēl vienam noziedzīgo darbību organizatoram VID Finanšu policijas pārvalde 2012.gada 16.maijā apcietinājumu aizstāja ar 50 000 latu drošības naudu un piemēroja papildu drošības līdzekļus – aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tikties ar personām. Pārējām aizdomās turamām personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Šobrīd kriminālprocesā tiek veiktas aktīvas izmeklēšanas darbības un plašāka informācija izmeklēšanas interesēs pašlaik netiek sniegta.
03.07.2012.
VID Sabiedrisko attiecību daļa
(tel. 67028691, 26558389)
[1]Kriminālprocesa likuma
243.panta 4.daļa:
(4) Šā panta pirmās daļas 2.—4.punktā minētos drošības līdzekļus var piemērot
arī papildus jebkuram citam drošības līdzeklim.
[2]177.pants. Krāpšana
(3) Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta
grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās,
indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju, —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz trīspadsmit gadiem vai ar
naudas sodu līdz simt piecdesmit minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai
bez mantas konfiskācijas, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai
bez tās.
[3]195.pants. Noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizēšana
(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās
izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, — soda ar
brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz divpadsmit gadiem, konfiscējot
mantu, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
[4] 217.pants. Grāmatvedības un
statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšana
(2) Par uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos
noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai
statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu — soda ar brīvības atņemšanu uz
laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz
astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.
[5]218.pants. Izvairīšanās no
nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas
(3) Par šā panta otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās izdarījusi
organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz
piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz
laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim
gadiem.
