Kā to nosaka gan Eiropas Savienības, gan atsevišķo valstu likumi, autoriem, izpildītājiem un producentiem pieder ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt viņu darbu, priekšnesumu un fonogrammu reproducēšanu. Izņēmums tiek pieļauts attiecībā uz fizisku personu, kas veic kopēšanu personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tiesību īpašnieki saņem atlīdzību par šo kopēšanu. Kā nesen apstiprināja Eiropas Kopienu Tiesa, tiesību īpašniekiem pienākas taisnīga kompensācija par to, ka viņu darbi tiek reproducēti personiskām vajadzībām.
Baltijas valstīs šāda kompensācija lielākoties ir tikusi nodrošināta kā nesēju atlīdzība, piemērojot to tradicionāliem tukšajiem datu nesējiem – audio un video kasetēm, kompaktdiskiem (CD) un digitāliem video diskiem (DVD). Tomēr vienīgi no minētajiem tukšajiem datu nesējiem gūto atlīdzību varēja uzskatīt par taisnīgu tikai šīs desmitgades sākumā. Patlaban lielākā daļa ar autortiesībām aizsargāto materiālu tiek kopēti, izmantojot pilnīgi citus digitālos nesējus un iekārtas: zibatmiņas, atmiņas kartes, ar MP3 aprīkotus mobilos telefonus, datoru cietos diskus, televīzijas papildierīces - iekārtas, kas neapšaubāmi ļauj izgatavot darbu kopijas personiskām vajadzībām. Tādēļ daudzās Eiropas valstīs šādiem nesējiem un iekārtām tiek piemērota nesēju atlīdzība.
Savukārt Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pastāvošais juridiskais regulējums ir pilnīgi novecojis. Taisnīgas atlīdzības neesamība pārkāpj autoru, izpildītāju un producentu juridiskās tiesības un likumīgās intereses, apdraud radošās industrijas un samazina to saimniecisko ieguldījumu gan valstu, gan Eiropas ekonomikā, un posta šo valstu kultūras mantojumu.
"Taisnīgas atlīdzības neesamība pārkāpj autoru, izpildītāju un producentu juridiskās tiesības un likumīgās intereses."
Eiropas Kopienu Tiesas spriedums apstiprina to, ka kompensācijai par darbu kopēšanu personiskām vajadzībām ir jābūt taisnīgai, un tur, kur tā tiek nodrošināta ar nesēju atlīdzības starpniecību, atlīdzība ir jāsamaksā tiem, kas personiskai kopēšanai izmantojamās ierīces un nesējus piegādā lietotājiem. Iespēja ar šādas iekārtas vai nesēja palīdzību izgatavot darba kopiju pati par sevi ir pietiekams pamats, lai tiem piemērotu nesēju atlīdzību.
Dažu pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs ir daudz diskutēts par juridisko izņēmumu, kas tiek piemērots kopēšanai personiskām vajadzībām. Diemžēl dažu personu destruktīvu darbību dēļ šīs diskusijas nav devušas pozitīvus rezultātus.
Ar šo rezolūciju uzrunājot Baltijas valstu prezidentus, parlamentus un valdības, autoru, izpildītāju un producentu tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas mudina likumdevējus pēc iespējas drīzāk atjaunot savu valstu tiesību aktus, kas reglamentē nesēju atlīdzību.
Gadījumā ja līdz 2010. gada beigām šajā jomā nebūs reālu uzlabojumu, kolektīvā pārvaldījuma organizācijas apsvērs iespēju uzsākt juridiskas darbības, lai tiesību īpašniekiem nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par tiesību ierobežojumu, veicot kopēšanu personiskām vajadzībām.
