Šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt labu pārvaldību, kas sevī ietver arī tādus ar valsts pārvaldes iekšējo organizāciju un darbību saistītus elementus kā profesionāls, godīgs, kompetents un politiski neitrāls civildienests. Lai to panāktu, Valdis Zatlers rosina noteikt aizliegumu valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ieņemt amatus politiskajās partijās. Minētās amatpersonas spēlē nozīmīgu lomu valsts pārvaldes iestāžu funkciju pildīšanā, un to administratīvā darba vadīšanā. Tādējādi šo amatpersonu aktīva darbība politiskajās partijās var radīt pamatotas šaubas par amatpersonu neitralitāti un darbības objektivitāti. Svarīgi, lai šīs amatpersonas, pildot savu amata pienākumu vadītos vienīgi no profesionālajiem nevis politiskajiem kritērijiem.
Otrkārt, Valsts prezidents rosina liegt valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem tiesības apvienot amata pienākumu pildīšanu ar deputāta kandidāta statusu, paredzot, ka, kandidējot vēlēšanās valsts sekretāriem un pārējo tiešās pārvaldes iestāžu vadītājiem ir pienākums doties atvaļinājumā bez mēnešalgas saglabāšanas. Šādas izmaiņas garantētu arī to, ka deputātu kandidātiem, kas pārstāv dažādus politiskos spēkus, priekšvēlēšanu aģitācijas procesā ir vienādas ietekmes iespējas, jo augstos valsts amatos strādājošajiem pie noteiktiem apstākļiem var būt netaisnīgas priekšrocības attiecībā pret citiem kandidātiem. Turklāt šī norma nodrošinātu vēlētāju aizsardzību no valsts amatpersonu spiediena, jo tās ir tiesīgas pieņemt nozīmīgus lēmumus un tādējādi var celt savu prestižu vēlētāju acīs un ietekmēt viņu izvēli.
Lai novērstu iespējamās pretrunas attiecībā uz valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumiem, kas noteikti likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, Valsts prezidents aicina Saeimai izvērtēt nepieciešamību saskaņot augstāk norādītos priekšlikumus ar citiem likumiem.
Valsts prezidents arī rosina papildināt vēlēšanu norisi regulējošos likumus, paredzot, ka tiešās pārvaldes iestāžu vadītāji (t.sk.valsts sekretāri) ievēlēšanas gadījumā automātiski zaudē ieņemamo amatu, kā arī papildināt Valsts civildienesta ierēdņu atbildības likumu ar jaunu 42.pantu, paredzot disciplināratbildību par politiskās neitralitātes pārkāpšanu. Politiskā neitralitāte ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ierēdņa amata ieņemšanai, jo ierēdnim ir stingri jāievēro visas sabiedrības intereses.
Visbeidzot, Valsts prezidents rosina mazināt civildienesta rekrutēšanas procesa politizāciju, nosakot ierobežojumus politisko amatpersonu tiesībām un iespējām iejaukties profesionālas un politiski neitrālas ierēdniecības darbā, skaidri nošķirot politisko atbildību no profesionālās. Tādējādi tiktu samazināti tie personāla atlases līmeņi, kuros ir iesaistīti politiķi.
Lai nodrošinātu augstāk minēto, Valsts prezidents ir ierosinājis veikt konkrētus grozījumus piecos normatīvajos aktos: Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Eiropas parlamenta vēlēšanu likumā un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, kā arī Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā, kā arī izvērtēt nepieciešamību grozīt likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
