Ja kāds vēl nav iepazinies ar BBC rakstu par Latvijas sievietēm un vīriešiem, šeit ir saite uz to: http://www.bbc.co.uk/news/world-europe-11493157. Vecuma grupā līdz 30 gadiem Latvijā ir apmēram par 9000 vīriešu vairāk nekā sieviešu, taču no 30-39 gadiem par 3000 vairāk ir sieviešu.
Tomēr manu interesi par šo tēmu drīzāk izraisīja Alda Gobzema komentārs tviterī: "Tātad. Es domāju, ka foršu meiteņu Latvijā nemaz nav tik daudz. Proti, inteliģentas, saimnieciskas, koptas, ar gaumi, dvēselē dziļas u.tt." (http://twitter.com/Aldis_Gobzems/statuses/27234510554) un tam sekojošā sieviešu un vīriešu reakcija un diskusija. Jo mūsu vīrieši emigrē, nodzeras un izdara pašnāvību, bet mūsu sievietes ir maukas, kas ģērbjas atbaidoši seksuāli vulgāri pat uz ielas, karas kaklā ārzemniekiem un precas ar pakistāniešiem.
Runājot par dzimumidentitāti, bieži tiek akcentēts femīnā pasaules skatījuma noliegums un sieviešu tiesību ierobežošana. Jo likuma priekšā visi ir vienādi, bet sievietes saņem mazāku algu, tiek mazāk ievērotas, viņām ir grūtāk veidot profesionālo karjeru, turklāt viņas ietekmē hormonālā cikla izmaiņas, viņas dzemdē bērnus un īsāku vai ilgāku posmu tos audzina un sastopas ar grūtībām atgriezties darba tirgū.
Turpinot Simonas de Bovuāras tēzi "Par sievieti nepiedzimst, par sievieti kļūst", kas akcentē dzimumu sociālo atšķirību rašanos audzināšanas rezultātā, varu apgalvot: "Par sievieti nepiedzimst, par sievieti taisās pusotru stundu pie spoguļa un arī tad vēl nevar zināt rezultātu." Tomēr nemaz negribētu būt latviešu vīrietis, lai arī kā sievietei man ir jāizdara daudz vairāk, lai tiktu pamanīta un novērtēta, turklāt nedrīkstu būt pārāk gudra, jo tā apdraudēšu maskulīno prātu, kā arī man jābūt koptai un sievišķīgi apģērbtai, lai iegūtu maskulīno labvēlību.
Starp citu, blogot nav sievišķīgi. Bet par to atsevišķs stāsts kādu citu reizi.
Lai nebūtu sevi jāierobežo ar 140 tvitera zīmēm, steigā top šis raksts, kurā nemaz negrasos iztirzāt visus Latvijas sieviešu un vīriešu saskarsmes, konkurences un satikšanās aspektus, bet dalos ar savu šīs vasaras pieredzi. Jo... gudru, koptu, veselu un dzīvespriecīgu vīriešu Latvijā nav.
Skan skaļi? Tā spriežu pēc šovasar internetā veikta pētījuma, kas gan izgāzās.
Bija doma piedalīties kādā konferencē. Nevarēju izdomāt pētījuma tēmu un iebliezu diezgan vispārīgu un neko par manu identitāti nepasakošu sludinājumu kādas LV populāras sludinājumu lapas iepazīšanās sadaļā. Sieviete meklē vīrieti. Bla-bla. Bildi nepievienoju.
Sak, lauka pētījumi. Nu tik ķersies dzīvei aiz rīkles un skatīsies, kādi kukaiņi kažokā rāpo. Zinātnes vārdā citi sev serumus injicēja, vai tad man kāds gabals nokritīs, ja atrakstīs cietumnieki un trakie?
Tomēr datus neapkopoju, nekādu pētījumu tā arī neuzrakstīju un no konferences un dalības maksas izlocījos, jo man atrakstīja vairāki simti vīriešu, bet izgāzos - nespēju distancēti klasificēt un aptaujāt. Protams, kļūda metodoloģijā un jau pirms tam vajadzēja sagatavot jautājumus un hipotēzes. Kā arī - spēt reizē būt pētniecei, reizē pavedinātājai, lai noturētu sarunas pavedienu un respondents neaizmuktu.
Tas nav vis etnolingvistiska ekspedīcija - izstaigāt Sibīrijas ciemu un savākt visu ciema iedzīvotāju datus, noteikt latgaliešu valodas prasmes līmeni un uzdot aptaujas jautājumus, lai noteiktu latvisko tradīciju izplatību un saglabāšanos mūsdienās.
Tomēr arī no tiem vēstuļu simtiem pāris secinājumu radās. Galvenais - Latvijā ir ļoti daudz nelaimīgu vīriešu, kas kaut kā kuļas pa dzīvi un kam nav ar ko aprunāties. Protams, bija profesionālie sludinājumu kāsēji, kas tur slauca savu uzmanības daļu un pazuda tikpat zibenīgi, cik uzradušies, bet lielākā daļa bija vienkārši vientuļnieki.
Tomēr pamanāmākā problēma bija zemais vīriešu izglītības līmenis. Pat tie, kas ieņēma salīdzinoši vadošus amatus dažādās iestādēs, rakstīja ar rupjām ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdām. Tas ir, izsakoties precīzāk, tikai daži no viņiem spēja tekstā lietot komatus, lielākā daļa rakstīja gandrīz bez komatiem, garumzīmēm, atstarpēm starp vārdiem un vāji spēja izteikties. Savukārt tie pāris, kas rakstīja ciešami, izrādījās jaunie autori, kas raksta romānus un publicē pašvaldības portāla kultūras sadaļā vai arī cer iekarot latvju dzejas debesis ar sentimentāliem pantiem par sirds asarās mērcētām rozēm.
Diezgan daudz bija šķirteņu un alkoholiķu, kas vai nu izšķīrušies alkohola pēc (interesanti, kāpēc gan sievietei ņemt citas izsmādētu mantu?) vai arī palaidušies dzeršanā pēc šķiršanās (cilvēcīgi var just līdzi, var mātišķi uzķerties, ja vajag auklējamo, bet - nu un).
Šķiet, liela daļa no analfabētiem, grafomāniem, šķirteņiem, alkoholiķiem un vientuļniekiem bija bezdarbnieki, kas krīzes dēļ zaudējuši darbu, tomēr kaut kā jau kuļas un meklē atspēriena punktu. Un kāpēc gan ne jaunu sievieti?
Tie, kas strādāja, pārsvarā bija nodarbināti valsts iestādēs, gateros vai ārzemēs, dīvainā kārtā dominēja Norvēģija. Varbūt Norvēģijā strādā tie, kam arī ārzemēs ir internets vai arī tur aizbraukušajiem psiholoģiski ir grūtāk, tāpēc meklē kontaktus ar Latviju.
Viena hipotēze gan man bija jau kopš disertācijas laikiem - par postpadomju sabiedrības augsto suicidalitāti un vājajiem vīriešiem, kas nespēj būt peldoša klints bangojošā pārmaiņu jūrā.
Tomēr, lai tam gūtu apstiprinājumu, nevajag likt sludinājumus internetā - gana pulīdz vēlā diennakts stundā, kad pensionāri un bērni jau guļ, izbraukt cauri, piemēram, tādai Dieva un cilvēku aizmirstai pilsētelei kā Jaunjelgava: izpostīta padomju laiku godība, aiznagloti logi, pāris veikalu, bankrotējis autoserviss, apmēram 2 baznīcas, parks un noņurcīti vīrieši vecuma posmā ap 40 gadiem - ar plastmasas alus pudelēm rokās. Sievietes un jaunieši sēž mājās vai jau sen ir prom.
Līdz ar to droši vien būtiskākais secinājums pēc šī eksperimenta - nevis visi Latvijas vīrieši ir tādi, bet tie, kas laimi un mīlestību (vai drīzāk personisku saskarsmi, sarunas un seksu) meklē internetā, ir tādi.
Ceru, ka šī pētījuma laikā nevienu neaizskāru un neapvainoju. Nevienu vīrieti klātienē nesatiku un nemierināju, ja kādu tas satrauc. :)
Bet kā sievietei man ir ļoti, ļoti skumji vērot, kā vīrieši nodzeras, nositas vai emigrē. Dabiskā izlase ir dabiskā izlase, bet nu - par kādu cenu. Tie bērni jau izaugs, sievietes izaudzēs. Bet tālāk?
