Tā vien izskatās, ka baņķieris Rimšēvičs būs piemirsis brīvā tirgus ekonomikas skarbo, taču pašsaprotamo pamatprincipu: katram maksā pēc nopelniem. Valsti pašreizējā ekonomiskās krīzes situācijā nav novedis neviens cits kā valdošās koalīcijas vīri. Gadiem ilgā bezatbildīgi liberālā nekustamo īpašumu tirgus un kreditēšanas politika, ekonomikas "gāzēšana grīdā", par kuras bēdīgajām sekām savulaik brīdināja pats Rimšēvičs, ir tieši šo koalīcijas partiju bezdarbības rezultāts.
Taču tā vietā, lai izskaidrotu savas algas apmēru, valsts bankas vadītājs sabiedriskajā televīzijā aicina daudzos uz iztikas minimuma robežas dzīvojošos nodokļu maksātājus saprast, ka krīzes vaininiekiem algas jāceļ vēl trīskārt. Diezin vai izdosies.
Ideja, ka tiem, kas ieņem atbildīgus valsts amatus, ir jāsaņem tāda alga "kā citur pasaulē" un ka "viss maksā tik, cik maksā", Latvijas iedzīvotājiem ir borēta gadiem ilgi. Vien nepieminēts allaž ticis fakts, ka arī vairums izglītības, zinātnes, medicīnas un iekšlietu struktūrās strādājošo veic valstiski atbildīgu darbu. Turklāt pretēji daudziem "pasaules līmeņa" valsts darboņiem savam nožēlojamajam atalgojumam neadekvāti kvalitatīvi.
Situācijā, kad Rimšēviča protežējamie, sarūpējot mums ekonomisko krīzi, strādājuši drīzāk ar acīmredzami pilnu vēderu, nevis krūti, sabiedrībai skaidrot, ka viņu algas tiek turētas populistiski zemas, ir ne vien neloģiski, bet arī apbrīnojami ciniski. Tiesa, par pēdējo gan neviens vairs sevišķi nebrīnās.
