Tā diemžēl top vēsture - tieši minētās ziņas, kas latviski iznākošajos medijos ik gadu sniedz aptuveni vienu un to pašu vēstījumu, kaut kad nākotnē būs starp galvenajām, pēc kurām spriedīs par to, kas Latvijā noticis saistībā ar šiem svētkiem un ne tikai ar tiem. Ko gan no šī materiāla varētu secināt? Pirmā un galvenā vēsts, kā to labi redzam, ir dzeršana - tik un tik aizturēti, tik un tik nogādāti atskurbšanai, vēl kādi manīti iedzeram un vēl kādi vakarpusē būs piedzērušies. Varētu gandrīz domāt, ka runa ir par, piemēram, gadskārtējiem alus dzeršanas svētkiem Minhenē. Otrā vēsts - spēka struktūru aktivitātes. Būtībā atkal, galvenokārt, saistībā ar dzeršanu. Vairāku ievadrakstu pirmais teikums sākas ar informāciju, cik iedzērušo aizturēti par šādu pārkāpumu. Tas ir pirmais jautājums, kam pievēršas žurnālisti! Un tikai tad seko informācija par to, kāpēc notiek svētki. Te jau parādās versijas - pasākums pie pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem, Uzvaras diena, Padomju armijas uzvara pār nacistisko Vāciju un pat nacisma uzvaras svinēšana (LNT ziņas). Saproti kā gribi! Un var nešaubīties, ka arī tiks saprasts, kā nu kuram kādā brīdī būs vajadzīgs.
Ko 9.maijs nozīmē Latvijas vēstures kontekstā? Ko šī datuma atzīmēšana liecina par Latvijas sabiedrību mūsdienās? Kādas tendences novērojamas? Kāpēc Eiropā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu atzīmē 8.maijā? Šie tad nu, lūk, ir daži sekundāri jautājumi starp tādiem būtiskiem faktiem kā "cilvēkiem Uzvaras parkā ir iespēja iegādāties gan dzērienus, gan ēdienus", "divām sievietēm - 78 un 67 gadus vecām - pasākuma laikā radās veselības problēmas", "diviem cilvēkiem sastādīti protokoli par dabisko vajadzību nokārtošanu publiskā vietā".
Ja savulaik biedri vēsturi piesmēja uz ideoloģijas altāra, tad pašlaik kungi to stīvē sensācijas gultā.
Ko 9.maijs nozīmē Latvijas vēstures kontekstā? Ko šī datuma atzīmēšana liecina par Latvijas sabiedrību mūsdienās? Kādas tendences novērojamas? Kāpēc Eiropā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu atzīmē 8.maijā? Šie tad nu, lūk, ir daži sekundāri jautājumi starp tādiem būtiskiem faktiem kā "cilvēkiem Uzvaras parkā ir iespēja iegādāties gan dzērienus, gan ēdienus", "divām sievietēm - 78 un 67 gadus vecām - pasākuma laikā radās veselības problēmas", "diviem cilvēkiem sastādīti protokoli par dabisko vajadzību nokārtošanu publiskā vietā".
Ja savulaik biedri vēsturi piesmēja uz ideoloģijas altāra, tad pašlaik kungi to stīvē sensācijas gultā.
