VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
08. decembrī, 2016
Lasīšanai: 22 minūtes
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Uzņēmējdarbība
18
18

Uldis Biķis: “Latvijas Finieris” ir daļa no Latvijas

LV portālam: ULDIS BIĶIS, AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs

Uldis Biķis: “Mēs strikti norobežojamies no izteikumiem par sabiedrības aiziešanu no Latvijas, ka ir slikta nodokļu politika vai arī elektrība ir neizturami dārga.”

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Akciju sabiedrība “Latvijas Finieris” (LF) ar saviem attīstības soļiem lepojas, un uzņēmums ir daļa no Latvijas, uzsver padomes priekšsēdētājs ULDIS BIĶIS, piebilstot, ka droši var apgalvot, ka ziņai par uzņēmuma jaunās rūpnīcas atvēršanu Igaunijā pirkstu pielika kāda trešā puse, lai tā no labas pārvērstos ne tik labā. Kopumā viņš uzskata, ka Latvijā uzņēmējdarbībai apstākļi ir gana pozitīvi, taču valstiski trūkst skaidrs ilgtermiņa redzējums.
īsumā
  • "Latvijas Finieris" ir daļa no Latvijas. Lojalitāte pret valsti un aktīva rīcība ir mūsu uzņēmuma vērtība.
  • Latvijas nodokļu sistēma ir būvēta tā, ka pamatbāzes likmes varbūt izskatās nedaudz lielākas nekā citās blakus esošajās valstīs, bet ļoti daudzie instrumenti, kas samazina atsevišķus nodokļus, ir ļoti plaši.
  • Ir viens kritērijs, kuram būtu jāpievērš krietni lielāks redzējums un par ko būtu jāizdiskutē – par sabiedrības attieksmes maiņu nodokļu nomaksā.
  • Atalgojuma pieaugumam jābūt 6–8% gadā, lai pietiekami ātri izlīdzinātu savus atalgojumus ar tuvākiem un dārgākiem reģioniem, kur darba samaksa ir krietni augstāka.
  • Kā darba devējs no darbiniekiem sagaidām atvērtību izmaiņām, vēlmi sevi mainīt un izglītot un meklēt kopēju ceļu, kā to realizēt.

Sociālajos tīklos un medijos pēdējā gada laikā saistībā gan ar obligāto iepirkuma komponenti (OIK), gan ar "Latvijas Finiera" (LF) jauno, pasaulē modernāko saplākšņa rūpnīcas atklāšanu novembrī Igaunijā spriež, ka LF gatavojas iet prom no Latvijas. Ko tad darīsiet – iesiet prom vai paliksiet?

Ļoti labs jautājums, kuru var sadalīt vairākos - kāpēc vispār veidojas šāds priekšstats, un kāpēc šāds jautājums tiek uzdots? Manuprāt, diskusija, kas ir par elektroenerģijas tirgu, ir atsevišķs jautājumu loks, kur LF ir savs redzējums, ar kuru aktīvi dalāmies gan valsts un sabiedriskajās institūcijās, gan medijos.

Bet tas, ka OIK tika salikts kopā ar priecīgu notikumu, ar ko būtu jālepojas ikvienam Latvijas iedzīvotājam - viens no Latvijas vadošajiem kokrūpniecības uzņēmumiem izdara lielu attīstības soli ārpus valsts –, raisa pārdomas. Ja paseko līdzi, kā veidojas ziņas, var droši apgalvot, ka pirkstu pielikusi kāda trešā puse, lai šī ziņa no labas pārvērstos ne tik labā ziņā ja ne pašam LF, tad varbūt sabiedrības acīs valsts institūciju vadītājiem, Valsts prezidentam un valdībai. To tik tiešām varēja novērot, jo dienā, kad parādījās labās ziņas, uzreiz parādījās arī šīs negatīvās ziņas.

Latviešu valodā ir vairāki portāli, kur tika izplatīti jautājumi vai apstiprinājumi par pārcelšanos, par valdības atbildību, par bēgšanu u.tml. Tas akumulējās, un sociālajos medijos cilvēki pat iesaistījās šī temata apspriešanā. LF domāja, ka daudzi Latvijā leposies un priecāsies par jaunās rūpnīcas atvēršanu, bet šo prieku notušēja valsts amatpersonām uzdotie jautājumi un diskusijas medijos.

Mēs strikti norobežojamies no izteikumiem par LF aiziešanu no Latvijas, ka ir slikta nodokļu politika vai arī elektrība ir neizturami dārga. Ja arī LF liekas, ka normatīvajos regulējumos vai regulētajos tirgos kaut kas būtu jāmaina, tas nenozīmē, ka mums attieksme par Latvijas valsti, pret reģionu, kurā strādājam, ir tā mainījusies, ka ir jāizdara šādi galēji lēmumi. Uzņēmumā, kurā Latvijā strādā 2100, bet kopā koncernā – 2700 cilvēki, ar šādiem apgalvojumiem, tik vienkārši izteiktiem, pat nedrīkstētu spēlēties. Man būtu pat uzaicinājums pārējai sabiedrībai mēģināt izprast, ko nozīmē liels uzņēmums, ko nozīmē kolektīvs ar 2700 cilvēkiem. Un šīs viegli izteiktās frāzes, tajā skaitā sociālajos tīklos...

Vai LF uz to reaģēja?

Centāmies reaģēt, skaidrojām savu viedokli žurnālistiem. Mums liekas, ka mediju speciālistiem ir pienākums ievērot un analizēt gadījumus, kad tiek mēģināts mainīt sabiedrisko domu. Es arī šo interviju uztveru kā vienu no aktivitātēm, kur šo jautājumu var izrunāt. Un jūs ar to arī sākāt interviju.

LF jau šī nav vienīgā ārvalstīs atvērtā rūpnīca. Vai citreiz arī bija šāda reakcija?

Nē, bet tagad to nosaka šodienas ģeopolitiskā situācija, attiecības, kādas Eiropas Savienībai un Baltijas valstīm veidojas ar Krieviju. Un tikai.

Ziņu tendenciozitāte nebija tieši vērsta pret LF?

Nē. Šodienas laiks tāds arī jāpieņem – ir informācijas kropļojumi. Un jāmāk sabiedrībai kopā izglītoties, lai atšķirtu šādas "ziņas" no patiesām ziņām, spētu kritiski domāt, izvērtēt, nedarīt pašiem sev un viens otram pāri.

2011. gadā LF nācās cīkstēties ar Krievijas uzņēmumu "Sveza", kas sākotnēji bija izteicis publisku akciju atpirkšanas piedāvājumu visiem "Latvijas Finiera" akcionāriem, bet, kad tas neguva atsaucību un sacēla iespaidīgu rezonansi sabiedrībā, no nodomiem formāli atteicās un pēc tam jau daudz klusāk mēģināja sasniegt savus mērķus, izmantojot trešās personas - investīciju fondus. Vai LF vēl ir saskāries ar līdzīgiem gadījumiem?

Mūsu izpratnē "Sveza" rīcība bija agresīva un nepieņemama ES biznesa ietvaros. Ļoti pareiza rīcība bija no Latvijas valdības puses, atļaujot iegādāties nelielu akciju daļu "Latvijas Valsts mežiem", kas stabilizēja LF īpašnieku redzējumu par nākotni. Vairs neesam saskārušies ar lielām krāpšanām vai reiderismu. Lai gan jāpiezīmē, ka pēdējā gada laikā saskārāmies ar krāpšanos elektroniskā vidē, kad rēķinu saņemšanas brīdī tiek nomainīti konta numuri, iesaistot pat cita kontinenta valsti.

Jūs esat teicis, ka kopumā Latvijā tautsaimniecībai apstākļi ir gana pozitīvi.

Viennozīmīgi – jā, tautsaimniecība var attīstīties un arī attīstās. Finanšu ministrija veido nodokļu politiku, bet Ekonomikas ministrija pie konkrētās nodokļu politikas dod vērtējumu par tautsaimniecības attīstību. Ja kādi stimula instrumenti būtu nepieciešami papildus, Ekonomikas ministrija ir tā, kurai tie būtu jāierosina. Ja atkal kādu tautsaimniecības nozari vajag bremzēt, tad arī var ierosināt izmaiņas un mainīt instrumentus.

Līdz ar to Latvijas nodokļu sistēma ir būvēta tā, ka pamatbāzes likmes varbūt izskatās nedaudz lielākas kā citās blakus esošajās valstīs, bet ļoti daudzie instrumenti, kas samazina atsevišķus nodokļus, ir ļoti plaši. Līdz ar to Latvijas gadījumā ir jāskatās efektīvās nodokļu likmes, kas būtiski var atšķirties no pamatlikmēm. Bet tie ir stimuli, kas ir ļoti precīzi mērķēti uz atsevišķām nozarēm vai apakšnozarēm.

Bet Igaunijā darbojas Latvijā izslavētā reinvestētās peļņas nodokļa neaplikšana ar nodokļiem.

Arī Latvijas normatīvo aktu regulējumā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir ar daudzām atlaidēm, kuras var izmantot ļoti daudzas nozares un uzņēmumi, es pat teiktu, absolūtais vairākums. Efektīvā uzņēmumu ienākuma likme Latvijā nav liela.

Ja bāzes likme ir 15%, cik liela ir efektīvā uzņēmuma ienākumu likme?

Vairāk kā divas reizes mazāka. Ja rūpniecības, tajā skaitā kokrūpniecības, uzņēmums investē un iegulda kapitālu rūpnīcas attīstībā, tad uzņēmumu ienākuma nodokļa likme tiek samazināta, izmantojot amortizācijas atskaitījumu aprēķināšanas metodiku. Papildus lielām investīcijām Latvija sniedz iespēju samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli. Arī LF gadījumā varam izteikt lielu paldies visai sabiedrībai, ka šāds regulējums ir, ka tas ir akceptēts normatīvajā vidē, un ka mums ir iespējas līdz ar to veidot ātrāku investīciju apjomu savai attīstībai.

Bet uzņēmēju organizācijas visu laiku brīdina par pārcelšanos, kritizē nodokļu politiku un investīciju vidi.

Domāju, mēs visi mīlam Latviju un nebūt negribam pārcelt ne savas mājas, ne ģimenes. Mēs te dzīvosim un strādāsim. Ir kvalitatīvi jāizdiskutē un jāsaprot, kas dod paātrinājumu attīstībai – vai tas, ka naudas līdzekļu akumulācija notiek uzņēmumā un to var izlietot investīcijām, vai ir saimnieciski nepamatotas izmaksas, kas atkal attīstību bremzē. Tie ir jautājumi, kurus ir jāmāk uzdot un jāmāk sadzirdēt atbilde.

Kas, jūsuprāt, tomēr ir bremzējošs faktors? Piemēram, LTRK vadītājs Jānis Endziņš ir izteicies, ka 2017. gada budžeta priekšlikumu paketē nav neviena instrumenta, kas stimulē tautsaimniecības attīstību.

Vienmēr var vēlēties kaut ko vairāk. Ja mēs Latvijā ar ļoti daudziem normatīviem veidojam atbalstošus instrumentus, kāpēc lai nebūtu kāds atbalstošs instruments vairāk? Vai kāpēc atbalstošo instrumentu formulā nebūtu vēl lielāks ieguvums vienai vai otrai nozarei? Šī būtu viela diskusijai, jāmāk kvalitatīvi runāt un saprast pēc iespējas precīzāk un vadoties no ilgtermiņa redzējuma.

Kas pietrūkst? Skaidrs ilgtermiņa redzējums. Ja risinām kādu problemātiku - tas nozīmē, ka ir pārkāpti kādi ilgtspējas principi. Pareizi jau būtu, ja visiem lēmumiem, kurus pieņem,  prognozētu to ietekmi nevis nākošajam gadam, bet kas notiks pēc trijiem vai pieciem gadiem.

Pasaules Bankas eksperti patlaban analizē Latvijas nodokļu politiku, ar šiem secinājumiem tiksim iepazīstināti nākamā gada pirmajā pusē. Bet ko jūs ieteiktu mainīt, skatoties uz Latvijas nodokļu politiku?

LF, kad domājam par nodokļu izmaiņām, ir viens kritērijs, kuram būtu jāpievērš krietni lielāks redzējums un par ko būtu jāizdiskutē – par sabiedrības attieksmes maiņu nodokļu nomaksā. Kā veidojas likumpaklausība un kultūra, tajā skaitā veicot saimniecisko darbību un nomaksājot nodokļus gan kā darba ņēmējam, gan kā darba devējam? Droši vien, nedaudz savādāk nosaucot lietas, varam iegūt citu attieksmi no cilvēkiem. Piemēram, ja runā par pensijām, solidaritāti, valsts sociālo apdrošināšanu. Mums gribas teikt, ka tas ir kaut kas tāls. Bet tie ir gan īstermiņa mērķi, kas tiek risināti tagad, tāpēc ka kāds maksā sociālās iemaksas un kāds saņem pensijas, pabalstus šodien, gan ilgtermiņa risinājumi personiskai nākotnes pensijai.

Ja pareizāk izrunātu šos jautājumus, ja mēs izprastu, ka tas ir manas nākotnes kapitāls un šodienas solidaritāte pret pensionāriem, varbūt savādāk sabiedrība skatītos uz nodokļu nomaksu? Tas, ka valsts ir pieļāvusi, ka no visām sociāli apdrošinātām personām trešajai daļai jeb 31,2% sociālo iemaksu objekts ir mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu, tas ir absolūti nepieņemami. Veidojas sabiedrība, kas nav sociāli aizsargāta, kuriem nav instrumentu, lai palīdzētu grūtā brīdī. Pabalsti nekad nevar būt lieli. Vai tiešām gribam tādu sabiedrību?

Pret sociālajām iemaksām daļa sabiedrības skeptiska ir zemās dzimstības dēļ, tā teikt, nebūs kas maksā nākotnes pensijas, un arī tāpēc, ka valsts struktūras nereti ar nodokļu maksātāju naudu rīkojas nesaimnieciski.

Šīs ir skaļas, lielas frāzes, kas dažkārt ātrumā tiek izteiktas, bet seguma īsti nav. Tad mums uzreiz sev ir jājautā: vai viss ir par maksu? Izglītība, ceļi, slimnīcas? Vai viss ir par maksu? Un valsts budžeta nav? Tad uzdodam sev šo jautājumu!

Atbilde ir nē, nav par maksu.

Ja nē, tad mums ir jāvienojas, kādi pakalpojumi ir pieejami, cik tie maksā un kā tos finansēt. Tā mums arī ir jāskatās uz nodokļu nomaksu. Tie ir kvalitatīvi pakalpojumi, ko sniedz valsts atbilstoši nodokļu pienesumam. Ja nodokļu nomaksa ir maza, tad droši vien kvalitāti nodrošināt ir grūti. Ja gribam kvalitatīvus valsts pakalpojumus, tad visiem ir jāgrib maksāt nodokļus, pieprasot kvalitāti no valsts pārvaldes.

Cik LF koncerns samaksā gadā nodokļos?

2015. gadā šī summa tikai Latvijā  bija 17,3 miljoni eiro, plus OIK – 2,2 miljoni eiro. Ja paskatāmies, cik lielus nodokļus nomaksā 2100 strādājošo Latvijā... Šogad tie būs tuvu 20 miljoniem eiro.

Varam mēģināt salīdzināt ar citām sabiedrības grupām, kurām, es saprotu, ir grūti, ir asa konkurence, lai sniegtu pakalpojumu, īpaši iekšzemes tirgū – par to nav šaubu. Varbūt vieglākais ceļš ir vaicāt pārējai sabiedrībai un valsts institūcijām samazināt nodokļu maksu. No otras puses, varbūt ir jādomā, ka šo pakalpojumu cenai ir jābūt lielākai? Statistika rāda, ka darba atalgojums aug kopš 2012. gada, redzēsim, ka atalgojums aug arī 2016. gada statistikā. Kāpēc lai neaugtu pakalpojumu cena? Jāsaprot, ka daudziem pakalpojumiem iekšējā tirgus cena ir jāpalielina. Mums kā patērētājiem, ja pakalpojums sniegts kvalitatīvi, ir jāpriecājas, ka palielina cenu, veidojot jaunus produktus jaunā kvalitātē. Tas ir apburtais riņķis, un būtu jāskatās savādāk.

Es nezinu daudzus tādus uzņēmumus Latvijā, kas piederētu tik daudziem īpašniekiem kā LF.

Vēl ir arī akciju sabiedrība "Preiļu siers", arī ārvalstu meitasuzņēmumi finanšu un farmācijas nozarēs, kuri kā akcionārus piesaista vadošos darbiniekus. Tas, ka vadošie darbinieki tiek iesaistīti īpašnieku struktūrā, ir ļoti labi attīstīta prakse Skandināvijā. Latvijā diemžēl nav radīta normatīvā bāze, lai veidotu šādas akciju sabiedrības. Šobrīd Tieslietu ministrijā tiek veidota diskusija, arī LF seko tam līdzi, un ticam, ka Tieslietu ministrija radīs priekšnoteikumus un priekšlikumu, ko varēs apstiprināt Saeima, un šī iespēja tiks sakārtota. Patlaban ir zināmi konkurences kropļojumi – ārvalstu komersanti to var realizēt, bet Latvijas uzņēmumi nevar veidot akciju opciju piešķīrumus darbiniekiem.

Bet LF ir slēgta akciju sabiedrība, kura izveidojās 1992. gadā uz valsts uzņēmuma "Latvijas Finieru ražošanas apvienība" bāzes.

Tas ir izveidojies vēsturiski un izrietēja no privatizācijas procesa noteikumiem ar valsti.  Bet, lai šādi uzņēmumi veidotos šodien, ir jābūt sakārtotai normatīvai videi.

Vai tas būtu vajadzīgs – iesaistīt darbiniekus akcionāru struktūrā?

Protams. Būs normatīvais pamats, būs arī šāda veida uzņēmumi. Tas ir viens no instrumentiem, kas vairo uzticību un ilgtermiņa skatījumu starp darbiniekiem un uzņēmumu.

Nodibinot privātu akciju sabiedrību "Latvijas Finieris", izdevās divas lietas – nesadalīt uzņēmumu mazās ražotnēs, turklāt vēl to privatizēja 209 uzņēmuma darbinieki.

Šodien LF akcionāru skaits ir nedaudz vairāk nekā 400.

Bet parasti citu uzņēmumu privatizācijas gadījumos vadība palēnām pārpirka akcijas, iegūstot kontrolpaketi, un pārdeva kompānijas ārvalstu investoriem. LF gadījumā attīstība notikusi pilnīgi citādi. Kam pateicoties tas ir, uzņēmuma ilggadējam vadītājam jūsu tēvam Jurim Biķim?

Tā ir vadības komanda, kas tajā laikā pieņēma kopīgus lēmumus. Arī tajā laikā, veidojot akciju sabiedrību, bija padome, bija valde. Tā gan strukturējās savādāk, citāds bija funkciju sadalījums. Pārvaldības jautājumi attīstās un mainās, arī normatīvais ietvars ir mainījies. Bet principā pirmā komanda, kas vadīja procesus akciju sabiedrībā, bija tā, kas noteica ilgtermiņa skatījumu, kas patiesībā realizējas vēl tagad.

Cik akciju ir Biķu ģimenei? (Iepriekš ilgus gadus "Latvijas Finiera" padomes priekšsēdētājs bija Juris Biķis, otrs dēls – Jānis Biķis ir koncerna sastāvā esošās rūpnīcas "Troja" valdes loceklis – red.)

Akciju sabiedrības īpašnieki ir vienojušies, ka nepublisko precīzu dalījumu par katru akcionāru.

Skatījos LF mājaslapā, daudzi valdes un padomes locekļi sabiedrībā strādā no 1994. gada.

To ir noteikusi uzņēmuma izaugsme. Mainoties valsts iekārtai, ekonomika bija samazinājusies, ražošanas apjomi bija mazāki nekā 80. gadu vidū, strādājošo skaits arī palika strauji mazāks, jo uzņēmums koncentrējās tikai uz pamatprodukcijas ražošanu. Bet, attīstoties eksporta iespējām, uzņēmums ļoti strauji auga. Gadsimta mijā maksimāli attīstīja gan pakalpojumus, gan produkcijas ražošanu, arī ģeogrāfiski. Uzņēmums iegāja arī citās nozarēs - ne tikai kokrūpniecībā, bet arī mežsaimniecībā. Kādu brīdi LF strādāja arī ostā, liela sadaļa bija tirdzniecība. Bija izplešanās laiks, tad atkal bija izvērtējuma laiks.

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, tika izvēlēti stratēģiskie virzieni, kurus produktus attīstīt, un visas investīcijas tika novirzītas, lai sakārtotu ražošanu tam redzējumam, kas likās svarīgi. Galvenā doma bija, ka nevar izmaksas stāvēt uz vietas, un atsevišķas izmaksu pozīcijas mainīsies. Un patiesībā tā arī notika. Resursu izmaksas mainījās ļoti strauji – gan apaļkoku, gan enerģijas cenas. Ne visas palielinājās, piemēram, finanšu cena mainījās uz leju.

Esat teikuši, ka katru gadu darbiniekiem paaugstināt algu par 7-8%.

Par darbaspēka izmaksām. Tām ir jāizlīdzinās un uzņēmumam ir redzējums - algām ir jāaug strauji. Savas korekcijas gan izdarīja lielā pasaules finanšu krīze. Šobrīd atkal tas ir viens no pamatuzstādījumiem – atalgojuma pieaugumam jābūt 6–8% gadā, lai mēs pietiekami ātri izlīdzinātu savus atalgojumus ar tuvākiem un dārgākiem reģioniem, kur darba samaksa ir krietni augstāka. Protams, pretī tam veidojot efektivitātes un investīciju programmas, jo bez lieliem ieguldījumiem ražošanā nevar sasniegt augstu darba ražīgumu. Bet uzņemtais kurss, ko veidojam akciju sabiedrībā, mums dod pārliecību, ka šo mērķi varam definēt vismaz līdz 2020. gadam.

Kāda akciju sabiedrībā ir vidējā alga tagad?

Latvijā tā pirms nodokļu nomaksas ir vairāk nekā 1200 eiro.

Mani vienmēr ir izbrīnījis, kā daudzi akcionāri var vienoties par vienotu stratēģisko redzējumu.

Stratēģiju gatavo ne tikai padome un valde, to veido un raksta apmēram 100 vadošie darbinieki. Ir jāmāk vienoties – gan izstrādes procesā, gan pēc tam apstiprinot lēmumus. Lēmumu gatavošana ir diskusija, un pēc tam tie jāapstiprina akcionāru sapulcē.

Bet ne katrs lēmums ir pareizs. LF arī tā ir bijis?

Nu, protams. Nevar būt tā, ka 100% visi jautājumi ir nolemti pareizi un ka nav kļūdas, vai ka neveidojas papildu izmaksas, sasniedzot to mērķi, kas bija iecerēts. Tāpēc ir jāmāk noteikt saprātīgus finanšu mērķus, izrunāt par līdzekļiem, kuri tiek investēti uzņēmuma attīstībā, veidojot arī projektus, kas nedod finansiālu atdevi. Daļa no nopelnītā ir noteikti jāvirza izmaksām, kuras nevar pamatot ar finanšu rādītāja atdevi. Ir nefinanšu mērķi, kas risina citus, sabiedrībai vajadzīgus uzdevumus. Tādā veidā risinām projektu, produktu, pakalpojumu, izpētes jautājumus.

LF mājaslapā redzēju trīs izsludinātas vakances. Daudzi uzņēmumi sūdzas, ka trūkst darbinieku, vai jūs arī tā varat teikt?

Mūsu darba tirgus ir visa Eiropas Savienība. Ja nav Latvijā, var aicināt no kaimiņvalstīm. Šobrīd Latvijā ir iespējams uzrunāt cilvēkus, jautājums ir – kāda ir darba samaksa un kas tajā ietilpst? Vai samaksas elementi  ir sociālās garantijas, vēl kādi, piemēram, LF ir divas dienas papildu atvaļinājuma dienas tiem, kas nesmēķē. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, jebkuram Latvijas iedzīvotājam vajadzētu arī domāt par patriotismu un valsts aizsardzību, par to, kā rīkoties kritiskās situācijās. Tāpēc tikko vienojāmies ar arodbiedrību, ka piešķiram 10 dienas apmaksātu mācību atvaļinājumu Latvijas Zemessardzē dienošajiem un bijušajiem atvaļinātiem Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, ja viņi tiek izsaukti uz mācībām.

LF koplīgumā ir vēl vairāki punkti, kas ir papildu bonusi pie darba samaksas, kas garantē stabilitāti attiecībās, ilgtermiņa redzējumu partnerībā, un to cilvēki novērtē.

Kā darba devējs no darbiniekiem sagaidām atvērtību izmaiņām, vēlmi sevi mainīt un izglītot un meklēt kopēju ceļu, kā to realizēt. Mums visiem ir jāmainās, jākļūst gudrākiem un ar jaunām zināšanām, jo mainās tehnoloģijas un procesi. Tas, ko mācījāmies skolā, nedod vairs priekšrocības esošajā darba tirgū. Mūžizglītība ir pirmajā vietā, par ko visiem būtu jādomā. Lasām, ka daudzas profesijas izzudīs, procesi tiks automatizēti, ka ir sākusies digitālā revolūcija. Protams, tā ir. Bet no tā nevajag baidīties, to vajag izmantot.  Mums ir jābūt gataviem akceptēt šīs izmaiņas. Tas ir viens no pamatpunktiem attiecībās koplīgumā ar darba ņēmējiem.

Ja paskatāmies LF vēsturē, ir struktūrvienības, kuras ir slēgtas, to prasa izmaiņas, bet ir jāsaprot, kāpēc tas ir noticis.

Jūs teicāt, 10 dienas apmaksātas mācības Zemessardzē dienējošiem - to izsauc ģeopolitiskā situācija.

"Latvijas Finieris" ir daļa no Latvijas. Šajā mijiedarbībā arī mums kā uzņēmumam veidojas sava aktīva, atbalstoša attieksme, ir būtiski paust savu redzējumu. Atbalsts rezerves karavīriem un zemessargiem ir ne vien šo cilvēku darbības atzinīgs vērtējums, bet arī vēstījums citiem darbiniekiem, ka lojalitāte pret valsti un aktīva rīcība ir mūsu uzņēmuma vērtība. Turklāt šo militārajām struktūrām piederīgo darbinieku patriotisma līmenis ir krietni virs vidējā. Viņi ir kā vēstneši un iedvesmotāji citiem. Par visiem šiem jautājumiem ir jādomā – tā ir pirmā reakcija no koncerna puses. Uzņēmums var darīt vairāk un ir jādara, it sevišķi liels uzņēmums. Jāatzīst, ka civilās aizsardzības jautājumi pēdējo 20 gadu laikā tomēr ir palikuši novārtā. To var redzēt arī skolās un augstskolās. Sabiedrībai būtu jāmaina attieksme, jāpārskata un katram jāuzraksta, ko varam darīt valsts aizsardzības labā.

Ģeopolitiskā situācija pēdējos gadus ir ļoti nestabila.

Vai tāpēc mēs mazāk mīlam valsti? Es domāju, ar šādām acīm arī jāskatās! Mēs esam šīs valsts iedzīvotāji, mēs saprotam, kas ir valsts, izprotam valstiskumu un mums ir jādara viss, lai mēs saglabātu valsti un būtu pārliecināti par to, ko darām. Mēs ticam ideāliem.

Labs saturs
18
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU