Piespiedu atvaļinājums ir paretinājis aģentūras darbinieku rindas un palielinājis klientu pulciņu letes otrā pusē. Man blakus sēž kāds vīrs, kas dižķibelei aģentūrā ir labi sagatavojies. Viņam līdzi ir litrīgs termoss un krūzīte, no kuras viņš, kavējot laiku, nesteidzīgi iemalko kafiju. Viens cits sirms kungs laiku pavada, steigā mīņājoties pie durvīm. Tas viņa gaidīšanas laiku nepaātrina. Garām klientu letei staigā maza auguma izkārnējis vīriņš sintētiska auduma uzvalka biksēs līdz potītēm. Tās satur plata padomju armijas uniformas josta ar piecstaru zvaigznes bļembuku priekšā. Ja tā ir šī vīra josta, tad agrāk viņš ir bijis krietni apjomīgāks. No vēlākiem laikiem viņam ir no maziem gabaliņiem šūta ādas jaka.
Visi steidzīgie bezrindas līdēji tiek laipni, bet noteikti atraidīti pie kārtas numuru aparāta. Tajā ieprogrammēts gana daudz kategoriju, tāpēc daļa cilvēku, arī es to starpā, lasa cauri kategorijām un mēģina tām pieskaņot savu vajadzību. Uzraksti ir latviešu valodā, un manas gaidīšanas laikā tikai viena sieviete aģentūras darbiniecei lūdz pateikt, kādu numuru viņai jāspiež, jo nesaprotot tur latviski rakstīto. Tajā brīdī pārdomāju, vai es latviski saprotu labi, jo pēc kārtīgas apdomāšanās nospiestā poga “Izziņas tajā un tajā jautājumā” man nedod pārliecību, ka esmu rīkojusies pareizi.
Pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka šogad man pārmaksātas sociālās apdrošināšanas izmaksas. Lūdzu, nāciet, pieprasiet jebkurā filiālē! Gāju un prātoju, kāpēc man būtu sava nauda jāpieprasa, jo diezin vai kāds cilvēks Latvijā šajā laikā labprātīgi atteiktos no pārmaksāta nodokļa. No otras puses, varbūt valsts cer, ka adresāts jau būs darba meklējumos izbraucis no valsts un šādi ietaupa tik vajadzīgos sociālā budžeta līdzekļus. Beigās visa mana darīšana beidzās ar to, ka man vajadzēja tikai parakstīties, ka gribu atpakaļ naudu un uzrādīt konta numuru tās pārskaitīšanai. Savā prātā biju iedomājusies, ka VSAA datu bāze varētu saturēt savu klientu kontu numurus, bet tas parāda man līdzīgu diletantu glupību naudas pārvaldes lietās. Apdrošināšanas iemaksas ir atdalītas no bērnu pabalstiem pat rindas numuriņu aparāta kategorijās.
Nauda, iespējams, būs jau jūnijā, teica klātesošā inspektore. Es apskatījos uz “inspektori atvaļinājumā” un atcerējos kaut kur internetā sagrābstīto frāzi, ka “jūnijā nauda valsts budžetā izsīks” un nodomāju, kaut nu paspētu izmaksāt, kamēr nauda vēl ir. Viss redzētais, ieskaitot piecstaru zvaigzni paīsajās uzvalka biksēs, likās tik dīvaini pazīstams un vienlaikus ārpus šodienas realitātes esošs. Cilvēki ļoti ātri pierod pie lietām, kas pirms gada vēl šķita absurdas un sen aizmirstas, un tas ir gana biedējoši.
Visi steidzīgie bezrindas līdēji tiek laipni, bet noteikti atraidīti pie kārtas numuru aparāta. Tajā ieprogrammēts gana daudz kategoriju, tāpēc daļa cilvēku, arī es to starpā, lasa cauri kategorijām un mēģina tām pieskaņot savu vajadzību. Uzraksti ir latviešu valodā, un manas gaidīšanas laikā tikai viena sieviete aģentūras darbiniecei lūdz pateikt, kādu numuru viņai jāspiež, jo nesaprotot tur latviski rakstīto. Tajā brīdī pārdomāju, vai es latviski saprotu labi, jo pēc kārtīgas apdomāšanās nospiestā poga “Izziņas tajā un tajā jautājumā” man nedod pārliecību, ka esmu rīkojusies pareizi.
Pirms kāda laika saņēmu ziņu, ka šogad man pārmaksātas sociālās apdrošināšanas izmaksas. Lūdzu, nāciet, pieprasiet jebkurā filiālē! Gāju un prātoju, kāpēc man būtu sava nauda jāpieprasa, jo diezin vai kāds cilvēks Latvijā šajā laikā labprātīgi atteiktos no pārmaksāta nodokļa. No otras puses, varbūt valsts cer, ka adresāts jau būs darba meklējumos izbraucis no valsts un šādi ietaupa tik vajadzīgos sociālā budžeta līdzekļus. Beigās visa mana darīšana beidzās ar to, ka man vajadzēja tikai parakstīties, ka gribu atpakaļ naudu un uzrādīt konta numuru tās pārskaitīšanai. Savā prātā biju iedomājusies, ka VSAA datu bāze varētu saturēt savu klientu kontu numurus, bet tas parāda man līdzīgu diletantu glupību naudas pārvaldes lietās. Apdrošināšanas iemaksas ir atdalītas no bērnu pabalstiem pat rindas numuriņu aparāta kategorijās.
Nauda, iespējams, būs jau jūnijā, teica klātesošā inspektore. Es apskatījos uz “inspektori atvaļinājumā” un atcerējos kaut kur internetā sagrābstīto frāzi, ka “jūnijā nauda valsts budžetā izsīks” un nodomāju, kaut nu paspētu izmaksāt, kamēr nauda vēl ir. Viss redzētais, ieskaitot piecstaru zvaigzni paīsajās uzvalka biksēs, likās tik dīvaini pazīstams un vienlaikus ārpus šodienas realitātes esošs. Cilvēki ļoti ātri pierod pie lietām, kas pirms gada vēl šķita absurdas un sen aizmirstas, un tas ir gana biedējoši.
