LV.LV jautājums: – Cik lietderīga patlaban būtu Saeimas atlaišana? Kādus rezultātus protesta akcija varētu viest?
 |
| Foto: Māris Kaparkalējs, LV |
Ilga Kreituse, vēsturniece, bijusī Saeimas priekšsēdētāja: – Saeimas atlaišanas ierosinājums ir tieši laikā. Satversmē paredzētais laiks, kas nepieciešams, lai atlaistu Saeimu, ir pusgads – tieši tik, lai dotu politiķiem iespēju iegūt cilvēku uzticību un pierādīt, ka šajā krīzes laikā viņi patiesi spēj strādāt sabiedrības labā. Ja tas izdosies, sekojošajā referendumā cilvēkiem būtu iemesls šo Saeimu nenoraidīt.
Praktiski panākumi ar pirmo protesta akciju diezin vai sagaidāmi. Ir svarīgi, kā organizētāji rīkosies turpmāk, kādus pasākumus īstenos.
Taču mani biedē viens – ja drošības institūcijas protesta akcijas laikā gatavojas izmantot apstākļiem neadekvātas metodes, kā tas savulaik notika 16. martā, neadekvāti reaģēs uz iespējamajām provokācijām, sekas var būt neprognozējamas. Ka tik patiešām nesanāk tā, kā 1905. gadā, kad tautas pacietības mērs bija pilns un uzliesmoja vardarbības vilnis pret vācu baroniem.
 |
Foto no LU foto arhīva |
Andris Runcis, politologs: – Šis Saeimas atlaišanai nav pats īstākais laiks – ārkārtas vēlēšanas negatīvi ietekmētu valsts ekonomisko stāvokli. Bet doties protesta akcijā 13. janvārī ir kas cits: paust savu attieksmi – tas ir ļoti, ļoti nepieciešami. Jo vairāk, jo labāk. Esam pārāk pieraduši pie situācijas, ka protesti pret varas rīcību Rietumos tiek uzskatīti par normu, bet Latvijā šādu akciju dalībnieki tiek izsludināti par tautas ienaidniekiem.
Jo vairāk cilvēku atnāks uz protesta akciju, jo nozīmīgāku iespaidu šis pasākums atstās. Neapmierinātība ar situāciju ir jāparāda – politiķiem, koalīcijai, kas pie varas bijuši visus pēdējos trīs četrus gadus, ir jāuzņemas pilna atbildība par neapskaužamo situāciju, kādā nonākusi valsts.
 |
Foto: Elīna Graidiņa, A.F.I. |
Jānis Ikstens, politologs: – Saeimas atlaišanai šis brīdis nav ne ar ko sliktāks par citiem brīžiem, jo valdības spēja vadīt valsti ir ļoti zemā līmenī. Ne velti naudas aizdevēji no starptautiskajām organizācijām pašlaik nosaka kas un kā ar to jādara. Šī Saeima, un līdz ar to arī valdība, krīzi tikai padziļinās.
Protesta akcijas panākumi ir grūti paredzami, jo pašlaik politiķiem izvirzītās prasības ir ļoti dažādas. Nav arī skaidrs, kas ir akcijas organizētāju galvenais mērķis.
 |
| Foto: Inga Kundziņa, A.F.I. |
Ivars Ijabs, politologs: – Skaidrs, ka bez vajadzības parlaments nav jāatlaiž. Bet krīze sagaidāma ilga, un tiem, kas īsteno valsts varu, ir nepieciešama sabiedrības uzticība.
Taču nelaime tā, ka Saeimas atlaišana, pat ja Valsts prezidents to izšķirtos darīt, nav tik vienkārša. Pa starpu būtu jādzīvo ar pusatlaistu Saeimu. Pozitīvais – jaunas vēlēšanas vismaz uz kādu laiku paceltu varas leģitimitāti, uzticību tai, kas krīzes pārvarēšanā ir ļoti svarīgi. Ir grūti iedomāties, ka vērienīgas reformas varētu veikt Saeima un valdība, kuru 90% iedzīvotāju uzskata par korumpantiem un neliešiem. Gluži pretēji – šādas varas rīcībspēja kļūs arvien zemāka. Protams, ka pat nepieļaujam iespējamību, ka Saeimas atlaišanu pašlaik rosināt ņemtos Valsts prezidents vai pie varas esošie politiķi. Tas ir skaidrs.
Šai protesta akcijai Doma laukumā vienai pašai diezin vai izdosies sasniegt pat to, ko sasniedza tā dēvētā lietussargu revolūcija pērn rudenī, kad galu galā krita Kalvīša valdība. 13. janvāra manifestācija ir jāsaista ar tās organizētājiem, kuriem šī protesta akcija ir daļa no priekšvēlēšanu kampaņas. Akcijai ir jābūt turpinājumam, un ir jautājums, ko plāno darīt „Sabiedrība citai politikai”. Iznākums, protams, ir saistīts arī ar ekonomisko situāciju valstī. Ja tā ievērojami pasliktināsies, rēķinoties ar gana lielo sabiedrības vēlmei atlaist Saeimu, nav izslēgts, ka uz to saņemtos pat Zatlers.
