Mans postenis organiski iekļaujas Finanšu ministrijas (FM) struktūrā, un manā tiešā pārraudzībā ir trīs FM departamenti, kas savu darbu jebkurā gadījumā turpinās, jo ES fondu Vadošās iestādes – šo jau pieminēto trīs departamentu – izveidošana un darbības nodrošināšanas nepieciešamība izriet no EK regulā ietvertajām prasībām, tātad to likvidēt nevar. Ar īpašu uzdevumu ministra ES finanšu pārvaldes lietās sekretariāta likvidēšanu jāsaprot mana biroja likvidēšana. Tātad ietaupījums būs uz mana biroja rēķina, kas veidojas no četrām pilnām štata vietām, sīkāk sadalītām sešiem cilvēkiem. Bruto algās kopā tie ir 66,8 tūkstoši latu gadā. Mēs aizņemam trīs kabinetus ar nepieciešamo biroja aprīkojumu. Kopsummā visi biroja tēriņi ir aptuveni 100 tūkstoši latu. Mani pašu un parlamentāro sekretāru algo Valsts kanceleja.
"Kamēr tiek gatavots skaidrojums, vispareizākais būtu ERAF un KF projektu administratīvos tēriņus neiekļaut attiecināmajās izmaksās, bet tās projekta realizētājam segt no saviem līdzekļiem."
Ja manu amatu likvidēs, FM gatavojas pārņemt visas funkcijas. Plusi būs nelielais ietaupījums valsts budžetā. Mīnuss – diezin vai finanšu ministrs, kura atbildībā ir budžeta veidošana, nodokļu, valsts ieņēmumu un muitas jautājumi varēs tik daudz laika veltīt ES naudas jautājumiem, kā to darām mēs – es un mans birojs sadarbībā ar Vadošo iestādi. Turklāt, ņemot vērā problēmjautājumus un aktualitātes ar „vecā” perioda noslēgšanas jautājumiem un „jaunā” perioda uzsākšanu, politiskajai atbildībai un stingrai uzraudzībai pār ES fondiem Latvijā ir jābūt. Piemēram, Bulgārijā šādu problēmu pieaugšanas dēļ EK apturēja valstij ES fondu finansējumu un problēmu risināšanai tika izveidots īpašs, premjerministram padota ministra postenis Eiropas Savienības un struktūrfondu apguves lietās.
FM sistēmas iestādēs pavisam ir 6,4 tūkstoši darba vietu. Vai mūsu sešas štata vietas būs liels ieguvums?
Bet tas, šķiet, nebija mūsu šodienas sarunas temats.
Jā. Kādēļ Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) administrēšanas izmaksas tomēr vērtējamas kā neattiecināmas un iekļaujamas projekta kopējā summā?
Ja runājam par attiecināmām un neattiecināmām izmaksām, ir jānodala „jaunais” un „vecais” ES fondu plānošanas periods. Neattiecināmās administratīvās izmaksas vairāk skar tieši „jauno” plānošanas periodu. Iepriekšējā, 2004.-2006. gada periodā gan ESF, gan ERAF projektiem bija iespēja administratīvās izmaksas iekļaut attiecināmajās izmaksās.
Uz „jauno” periodu attiecas EK Regula 1081/2006, kas pieņemta 2006. gadā un diemžēl ir dažādi interpretējama. Tādēļ Eiropas Komisija (EK) pašlaik gatavo skaidrojumu, kā šo regulu nepārprotami piemērot. Jo, sākoties „jaunajam” plānošanas periodam, dalībvalstis ir nesaprašanā ar regulas nosacījumiem.
Pašlaik, kamēr tiek gatavots skaidrojums, mans priekšlikums, ko esmu izteicis arī valdībā, ir ERAF un KF projektu administratīvos tēriņus neiekļaut attiecināmajās izmaksās, bet tās projekta realizētājam segt no saviem līdzekļiem, lai visa ES nauda tiktu izmantota tikai un vienīgi projektam tā mērķa īstenošanai. Tādējādi ERAF un KF projektiem tiks izslēgts risks par nepareizi attiecinātiem līdzekļiem, nepareizi uzskaitītu darba laiku un tamlīdzīgiem administratīvajiem izdevumiem.
Šāda sistēma KF projektiem bija arī „vecajā” programmēšanas periodā, bet nebija ERAF. Turpmāk – būs.
Kā tad būs „jaunajā” plānošanas periodā ESF projektiem?
Ja runājam par ESF un „jauno” periodu, par šo projektu attiecināmajām vai neattiecināmajām izmaksām, tad esam nolēmuši veikt „vecā” perioda izmaksu analīzi. Tiek slēgts līgums ar neatkarīgu auditorsabiedrību par atbilstošu pētījumu, lai izvērtētu administratīvo izmaksu attiecināšanu „vecajā” periodā, indicētu kļūdas un neskaidrības, atrastu šaubīgās izmaksas un arī to patieso lielumu. Jo var jau būt, ka projekta iesniedzējs ir uzrādījis lielākas administratīvās izmaksas, nekā tās patiesībā bijušas, vērtējot pēc reālā pie projekta pavadītā laika. Auditoriem būs jāpievērš uzmanība arī šim aspektam un jādod priekšlikums, cik lielu procentu paredzēt administratīvajām izmaksām atkarībā no projekta veida, tā finansiālā lieluma un no finansējuma saņēmēja pārstāvētā segmenta – nevalstiskā organizācija, valsts un pašvaldības pārvaldes iestāde vai komercsabiedrība, vai arī privātpersona.
"Neatkarīgajiem auditoriem būs jādod priekšlikums, cik lielu procentu ESF projektiem paredzēt administratīvajām izmaksām – atkarībā no projekta veida, tā finansiālā lieluma un no finansējuma saņēmēja pārstāvētā segmenta."
Šos trīs parametrus izvērtējot, tiks veidots tāds kā tīkls vai matrica ar ieteicamajām izmaksām administrēšanas vajadzībām. Šī matrica būs jāsaskaņo ar EK un jāgūst akcepts, lai tajā fiksētās administratīvo izmaksu procentu likmes varētu piemērot ES līdzfinansējuma projektiem. Tas arī vienkāršos atskaišu veidošanu, jo nebūs vairs riska nepareizi noteikt attiecināmos izdevumus. Turklāt šo administrēšanai atvēlēto procentu no izmaksām nevajadzēs detalizēti atšifrēt pa sīkām pozīcijām. Līdz šim visas izmaksas, tajā skaitā administratīvas, bija sīki jāpamato. Bet šādas matricas piemērošana projektiem atvieglos visu sistēmu.
Gribu piebilst, ka iepriekšminētās EK regulas skaidrojums ir vienlīdz nesaprotams visās ES dalībvalstīs, tādēļ daudzās no tām tiek gatavoti līdzīgi piedāvājumi, kā izmaksas vienkāršāk uzskaitīt.
Kad šo matricu projektiem varētu sākt piemērot?
Mēs plānojam, ka nākamā gada pirmajā ceturksnī, kad EK būs to akceptējusi. Ļoti ceram, ka izdosies iekļauties šajā pašu noliktajā termiņā. Ministru kabinetā mēs pārrunājām, kā šo procesu iespējami paātrināt, bet jārēķinās, ka savs laiks darbam nepieciešams auditoriem un savs – EK izskatīšanai un apstiprināšanai. Mēs, protams, gribētu, lai matricu sāktu piemērot jau šā gada pēdējā ceturksnī, bet būsim reālisti. Agrāk par nākamā gada pirmo ceturksni tās nebūs.
Kā rīkoties līdz tam?
Valdības sēdes protokollēmums arī paredzēja, ka administratīvās izmaksas varētu indikatīvi plānot līdz 5% no projekta kopīgās naudas summas. Bet attiecināt tās varēs tikai pēc matricas saskaņošanas EK. Paredzēts, ka tās tiks attiecinātas arī uz tiem jaunā plānošanas perioda projektiem, kurus jau sāks apstiprināt un realizēt šā gada pēdējā ceturksnī. Protokollēmums šādu variāciju pieļauj. Piebildīšu, ka līdz šā gada beigām pārsvarā vēl turpinās iepriekšējā programmēšanas perioda projektu realizācija, kuriem matrica piemērota netiks.
Mēs tagad pārsvarā runājam par to, lai nākotnē nepieļautu „vecas” kļūdas. Bet nepareiza administratīvo izmaksu attiecināšana, turklāt valsts pārvaldes sistēmā bija iepriekšējā perioda ESF projektiem. Kā šī neizpratne 9,4 miljoni eiro „izteiksmē” varēja rasties?
Tas ir saistīts ar ESF projektu deklarēto naudu atmaksai no ES budžeta. EK auditori izlases veidā veica projektu pārbaudi atsevišķās valsts iestādēs, tajā skaitā augstskolās. Tika konstatēts, ka nav iespējams gūt neapstrīdamu pārliecību par to, ka darba laika uzskaite, kas ietilpst projekta administratīvajās izmaksās, nepārklājas ar to darba laiku, kurā projekta cilvēks veic savu pamatdarbu. Auditoriem radās aizdomas, ka darbinieks, veicot darbu augstskolā, vienlaikus un paralēli dara arī projektam nepieciešamo, uzskaitot 8 pamatdarba stundas un tās pašas 8 stundas arī projekta izpildē. Šādas neskaidrības par atsevišķiem projektiem radīja aizdomas par darba laika dubultu uzskaiti.
"„Jūs astoņas stundas strādājat projektā, bet vai šajā laikā jūs arī darāt kādus darbus augstskolā?” – „Jā, arī pilnu slodzi!”"
Rezultātā EK pēdējo deklarēto finansējumu par administratīvajām izmaksām Eiropas Sociālajā fondā no 2007. gada beigām, ir aizturējusi un aizturēs arī to daļu, ko Latvija vēl šogad ESF projektos deklarēs. Kamēr Latvija nesniegs precīzu atbildi un nesakārtos darba laika uzskaites sistēmu ESF projektiem, tikmēr 9,4 miljonus eiro EK mums neatmaksās. Šī nauda nav Latvijai zudusi, tā ir tikai aizturēta. Atmaksāt to var arī nākamgad, kad būs noslēdzies sarunu process starp Latviju un EK par attiecināmo izmaksu jautājumu.
Kas ir darīts, lai situāciju atrisinātu?
Par šo jautājumu ieinteresējās arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kuras sēdē piedalījās gan Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Valsts Izglītības attīstības aģentūras, gan Finanšu ministrijas (FM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA), Valsts Iepirkumu biroja speciālisti, gan visu Latvijas augstskolu rektori un vairāku saistīto sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Debates Saeimā, kā atskaišu veidošanu vienkāršot, lai neveidotos dubulta darba laika uzskaite augstskolās, norisa šā gada pavasarī. Tā kā EK auditori dubultu laika uzskaiti atklāja atsevišķos izglītības un pētniecības projektos, aizdomas par to, ka dažas administratīvo izmaksu komponentes varētu būt nepareizi uzskaitītas, krīt uz visiem ESF projektiem. Tādēļ es ieteiktu projektu administrēšanai, menedžmentam, ko apmaksā no projekta naudas, algot atsevišķu cilvēku, lai nevajadzētu vienlaikus apvienot desmit pienākumus. Vai arī – visu projekta administrēšanu segt no pašu naudas.
Bet par laika uzskaiti visiem pētniecības projektiem, kas ir radošs darbs, diskusija Latvijā norisinās vismaz pēdējos piecus gadus. Tātad sistēma jāsakārto visā valstī, ne tikai ES fondu projektiem?
Jā, tā tas ir, un Saeimas komisija uzdeva ar laika uzskati tikt skaidrībā. Jo augstskola piemēro vienu darba laika sistēmu un uzskaiti, zinātniskais institūts – citu. Turklāt pedagogiem ir sava sistēma, augstskolu mācībspēkiem – sava, Labklājības ministrijas iestādēm – vēl cita, nu, skaidrības nekādas! Laiks tiek zinātniskajam darbam paredzēts, bet kā interpretēt, cik atliek brīvu stundu projekta administrēšanai? Pagaidām traktējumi krasi atšķiras. Tādēļ ir jāprecizē jau esošie normatīvie akti, īpaši IZM.
Pagaidām darba uzskaites metodika ir „strīdus ābols”. Ir jāatrod veids, kā intelektuālo darbu „ierāmēt” stundās, un jāprecizē normatīvie akti, lai tie nebūtu dažādi interpretējami. Tajā skaitā arī darba laika uzskaiti strādājošajiem pēc uzņēmuma līgumiem. Precizējumi nepieciešami arī publiskā iepirkuma procedūrām. Un arī „nulles kļūdas” pieeju Latvijas grāmatvedībā noteikti vajag pilnveidot, jo, strādājot ar datorizētām sistēmām un atšķirīgu skaitļa noapaļošanas metodiku, viena santīma kļūda un „dzenāšana” miljonu vērtā projektā ir bezjēdzība, kas rada daudz lielākus zaudējumus projekta administrēšanas izmaksās, kredītprocentu slogā u. tml.
"Iespējams, problēmu varētu risināt stundas samaksas likmes paaugstināšana, tad nevajadzētu rakstīt tik daudz stundu, lai „nosegtu” visas izmaksas."
Jāteic, ka ES fondu projekti identificē dažādus trūkumus normatīvajos aktos un piespiež mūs „caurumus” aizlāpīt, kas valsts sakārtošanai ir labi. Bet tas viss jādara ātri, jo ES fondu naudas apguves cikls ir terminēts pasākums.
Un tomēr – kā varēja rasties dažādi iegrāmatotas izmaksas? Vadlīnijas visiem ESF projektiem ir vienotas...
Augstskolas iesniedza CFLA savu projektu atskaišu dokumentus. Tā pārbaudīja un nekādas neatbilstības nekonstatēja, jo pēc dokumentācijas viss bija vislabākajā kārtībā. Bet EK auditors, šā projekta izpildītājus apsekojot uz vietas augstskolā, pavaicājis projektā iesaistītajam: jūs astoņas stundas strādājat projektā, bet vai šajā laikā jūs arī darāt kādus darbus augstskolā? Uz ko uzrunātais godīgi teicis – jā, arī pilnu slodzi. Nu te ir acīmredzama dubulta uzskaite! Iespējams, problēmu varētu risināt stundas samaksas likmes paaugstināšana, tad nevajadzētu rakstīt tik daudz stundu, lai „nosegtu” visas izmaksas, bet pietiktu ar mazāku skaitu darba stundu.
Bet kopš gadījuma ar EK auditoriem pieeja projektu kontrolei CFLA ir mainījusies. Nākotnē, ceru, no pieļautajām kļūdām palīdzēs izvairīties izveidojamā administrēšanas izmaksu matrica. Tā vienkāršos arī atskaitīšanos.
Ja tomēr EK netiks pieņemts Latvijas skaidrojums par administratīvo izmaksu uzskaiti, no kurienes tiks maksāti šie 9,4 miljoni latu?
Atmaksājamā naudas summa EK tiks analizēta un nebūs tā, ka neatmaksās visu ieturējumu. Tā tam nevajadzētu būt, jo trūkumi ir tikai atsevišķos projektos. Ja tomēr EK aizturēs visu naudu, tad Latvijai ir visas tiesības šādu lēmumu apstrīdēt. Līdz tam nonākt negribētu, tādēļ kopīgi ar EK jāatrod kompromiss.
Pārbaudi EK var veikt vēl piecus gadus pēc projekta noslēgšanas, tādēļ šāda situācija ar aizturētu deklarētās naudas atmaksu var piemeklēt ikvienu no dalībvalstīm, ne tikai Latviju.
Par finansējuma avotiem, ja EK tomēr neatmaksās 9,4 miljonus eiro. Šī nauda jau ir nosegta no Latvijas valsts budžeta, jo visi EK auditoru pārbaudītie ESF projekti „pieder” valsts un pašvaldības iestādēm. Šī nauda ir ieguldīta un iztērēta. Ja auditori uzskatīs, ka daļu EK nav tiesīga atmaksāt, mums nekas cits neatliks, kā no budžeta „norakstīt”. Es ceru tomēr, ka viss nokārtosies un naudu budžetam mēs varēsim atdot. Tādēļ mēs ar EK diskutējam.
