Skolēnu skaits Latvijā ar katru gadu samazinās

Vispārizglītojošās skolas

Jaunajā, 2008./2009. mācību gadā durvis vēra 948 vispārizglītojošās skolas, kurās mācības uzsāka aptuveni 20 100 pirmklasnieku – par aptuveni 300 skolēniem mazāk kā iepriekšējā gadā, kad 1. klasēs iestājās 20 472 skolēni. Rīgā vien mācības uzsāka 5600 pirmklasnieku.
Precīzi dati vēl tiek apkopoti un būs zināmi tuvāko nedēļu laikā, bet līdz šim pieejamā informācija liecina, ka kopējais izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs ir samazinājies par 15 000 izglītojamo. Dienas skolās izglītojamo skaits samazinājies no 250 941 skolēna pērn līdz 236 642 skolēniem 2008./2009. mācību gadā, bet vakara (maiņu) skolās – no 13 000 pērn līdz aptuveni 12 300 izglītojamo šogad.
Sākumskolas 1.-4. klasē izglītojamo skaits nav samazinājies nozīmīgi, toties to skaits krietni sarucis 5.-9. klasē. Arī vidusskolas posmā kopējais izglītojamo skaits vispārizglītojošajās dienas skolās samazinās – ja 2007./2008. mācību gadā 10.–12. klasē mācījās 54 182 skolēni, tad 2008./2009. mācību gadā – apmēram 50 tūkstoši. Aptuveni par tūkstoti samazinājies kopējais izglītojamo skaits tieši 10. klasē, jo iepriekšējā mācību gadā devītklasnieku bija mazāk kā iepriekšējos gados.

Pirmsskolas izglītība

Pirmsskolas izglītības jomā ir sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Izglītības likumā, nosakot, ka visu pirmsskolas izglītībā nodarbināto pedagogu algas tiek segtas no valsts mērķdotācijām un ka privātās izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības 5-6 gadus veco bērnu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei, saņem valsts budžeta finansējumu.
Priekšlikumi grozījumiem Vispārējās izglītības likumā paredz, ka saturu pirmsskolas izglītībā nosaka Ministru kabineta apstiprinātās vadlīnijas.
Pamatojoties uz 2007. gada 23. aprīļa IZM rīkojumu Nr. 358 „Par darba grupas izveidi grozījumu izstrādei Pirmsskolas izglītības programmā”, ir sagatavoti Pirmsskolas izglītības programmas (satura programmas) grozījumi, kā arī Pirmsskolas izglītības vadlīniju projekts. Pārstrādātie pirmsskolas izglītības programmu paraugi ir pieejami IZM mājaslapā – www.izm.gov.lv.

Cik valstij izmaksā viens skolēns?

Vispārējās izglītības izmaksas veidojas šādi: IZM valsts budžeta sadaļa „Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem” ar grozījumiem 2008. gadā – 281 780 616 latu. Mērķdotācijas veidā valsts nodrošina pedagogu atalgojumu, bet pašvaldības uztur skolas.
Kopējais finansējums no valsts un pašvaldībām 2006. gadā vidēji uz vienu skolēnu valstī bija 1225,17 latu. Sākumskolā šīs izmaksas ir vislielākās – 2129,29 lati, savukārt vidusskolā – 894,61 lats.
Paradoksāli, ka vidusskolēnu izglītošana valstij izmaksā mazāk kā sākumskolas skolēnu mācīšana un audzināšana. Lai bērniem nodrošinātu izglītības iegūšanu pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, valstī ir liels mazo skolu skaits.
Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe situāciju komentē šādi: „Esmu optimiste un uz šo tendenci raugos šādi: pētījumu centra „Latvijas fakti” šā gada jūlijā publiskotais pētījums par valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamību liecina, ka iedzīvotāji ir apmierināti ar izglītības pieejamību (pozitīvo vērtējumu īpatsvars ir lielāks par pusi – 55,5 procenti). Tādēļ, ņemot vērā, ka skolēnu skaits samazinās, bet skolu un skolotāju skaits paliek aptuveni tāds pats, mums ir visas iespējas maksimāli strādāt, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti. Respektīvi, mainoties skolēnu skaitam, skolotājs var labāk iepazīt savus skolēnus un īstenot individuālo pieeju, tādējādi uzlabojot arī izglītības kvalitāti.”
Pedagogu skaitam skolās arī ir tendence samazināties. Precīza statistika būs zināma pēc skolotāju tarifikācijas septembra beigās, bet prognozes liecina, ka jaunajā mācību gadā Latvijas izglītības iestādēs darbu ir uzsākuši ap 30 tūkstošiem skolotāju.
No 2008. gada 10. janvāra līdz 2008. gada 18 jūlijam IZM ir izsniegusi 992 izglītības programmu licences:

• 538 – pirmsskolas izglītības programmām;
• 311- pamatizglītības programmām;
• 143 – vidējās izglītības programmām.

Likvidētās un reorganizētās izglītības iestādes

Nule uzsāktajā, 2008./2009. mācību gadā ir par 10 vispārizglītojošām dienas skolām mazāk nekā pērn – 948.
Ministrija 2008. gadā ir saskaņojusi 5 (pagājušajā gadā 10) pašvaldību likvidētās un  8 (pagājušajā gadā 10) reorganizētās izglītības iestādes.
Skolēnu trūkuma dēļ jauno mācību gadu neuzsāka Rēzeknes rajona Dilmaņu pamatskola, Madonas rajona Ošupes pamatskola, Tukuma rajona Pienavas sākumskola un Krišjāņa Barona pamatskola, Gulbenes rajona Stradu pamatskola, kā arī Ludzas rajona Pureņu sākumskola.
Savukārt Aizkraukles rajona Pļaviņu vidusskola pievienota M. Brimmergas Pļaviņu vidusskolai, Talsu rajona Rojupes sākumskola reorganizēta par Rojupes pirmsskolas izglītības iestādi un Talsu rajona Tiņģeres pamatskola kļuvusi par izglītības iestādi „Kamolītis”.
Šajā mācību gadā no Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta padotībā esošajām iestādēm darbu sāka 140 skolas. Pagājušā mācību gadā bija 141 vispārizglītojošā mācību iestāde, šogad ir reorganizēta Zolitūdes sākumskola, un jauno mācību gadu iestāde turpinās kā Rīgas pirmsskolas izglītības iestāde „Zvaniņš”.
Septembrī galvaspilsētā darbu sākušas 155 pirmsskolas izglītības iestādes, 14 interešu un 16 sporta izglītības iestādes. Šogad apvienojās Rīgas riteņbraukšanas klubs „Marss” un specializētā olimpisko rezervju riteņbraukšanas bērnu un jaunatnes sporta skola „Baltika”, kļūstot par Rīgas Riteņbraukšanas skolu.

"Ņemot vērā, ka skolēnu skaits ar katru gadu samazinās, bet skolu un skolotāju skaita izmaiņas nav tik straujas, ir visas iespējas maksimāli strādāt, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti."

Izglītības saturs un eksaminācija

Saskaņā ar 2007. gada 7. augusta Ministru kabineta noteikumiem Nr. 544 „Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem” ar 2008./2009. mācību gadu ir noteikts obligātais centralizētais eksāmens matemātikā. Ieskaite matemātikā ar 2008./2009. mācību gadu tiek atcelta.
Ministru kabineta sēdē 2008. gada 28. jūlijā pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 593 „Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2008./2009. mācību gadā”, kuri nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku vispārējās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas un vispārējās vidējās izglītības programmas.
No šā gada 1. septembra tiek uzsākta ERAF līdzfinansētā projekta – Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma (VPIS) – aprobācija. Sistēma ļaus izmantot tiešsaistes priekšrocības, lai pieteiktu izglītojamos 2008./2009. mācību gada valsts pārbaudījumiem.

Izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi

Uzsākot jauno mācību gadu, pašvaldības ir iecēlušas un ministrija ir saskaņojusi 10 skolu direktoru un 12 pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju stāšanos amatā.
Lai palīdzētu skolēniem, kuriem ir mācīšanās, sociālās, psiholoģiskās grūtības, īstenojot pamatizglītības programmu no 1. līdz 6. klasei, un sekmētu skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanos, skolās, sākot ar 2010./2011. mācību gadu, tiks ieviests jauns amats – skolotāja palīgs. Tas atvieglos arī skolotāja un klases audzinātāja darbu, jo tiks radīta iespēja strādāt diferencēti un ievērot katra skolēna vajadzības.
Skolotāja palīga amata ieviešana skolā būs viens no priekšnoteikumiem, kas ļaus nodrošināt kvalitatīvāku izglītību katram skolēnam un izglītības sistēmā kopumā.
Pašreiz IZM pēta jau esošo pieredzi šai darbā, diskutē par problēmām un izstrādā amata aprakstu skolotāja palīga amatam, ko paredzēts aprobēt 5 pilotskolās 2009./2010. mācību gadā.
Apsveicamu iniciatīvu šai ziņā izrādījusi Cēsu rajona padomes Izglītības pārvalde, ar kuras atbalstu skolotāja palīga amats jau ieviests vairākās rajona skolās. Šā gada 13. jūnijā IZM darbinieki devās uz Cēsīm, lai iepazītos ar esošo pieredzi šai jomā un kopīgi ar izglītības darba vadītājiem un pedagogiem diskutētu par skolotāja palīga funkcijām skolā, darba organizācijas formām, esošajām problēmām un sagaidāmajiem rezultātiem.
Cēsu rajona izglītības darbinieki vienprātīgi atzina, ka skolotāja palīgs skolās ir ļoti nepieciešams un viņa darbs jau tagad dod pozitīvus rezultātus – zūd skolēnu nevēlēšanās piedalīties mācību stundās, kurās viņi jūtas nedroši par savām zināšanām, pieaug skolēnu pašapziņa un uzlabojas saskarsme ar vienaudžiem, bērni labāk prot izteikt savu viedokli par skolā un sabiedrībā notiekošo.
Sanāksme par skolotāja palīga amata apraksta izstrādi notika 8. jūlijā, tajā piedalījās pārstāvji no Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldes un skolām, no Izglītības vadītāju asociācijas, IZM un tās padotības iestādēm. Tika diskutēts par iespējamo skolotāju palīgu skaitu valstī, par skolotāja palīga slodzi, funkcijām, darba organizācijas formām, apspriesti dažādi skolotāja palīga amata aprakstu varianti. Rezultātā tapa skolotāja palīga amata apraksta projekts, pie kura izstrādes darbs vēl turpināsies.

Rīgā trūkst 131 pedagogs

Kā portālam LV.LV pastāstīja Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarmīte Baltmane, Rīgā vakances kopā ir 1745 stundu likmēm, bet visvairāk trūkst matemātikas, mājturības un tehnoloģijas, fizikas, ķīmijas, latviešu un angļu valodas pedagogu.
Pēc statistikas datiem, ko ik gadu apkopo departaments, kopējais skolēnu skaits ar katru mācību gadu samazinās. Pirms trīs gadiem mācības uzsāka 79 668 skolēni, pirms diviem – 75 247 skolēni, bet šo mācību gadu uzsāks 71 121 skolēns.
Mainīgs ir arī pirmklasnieku skaits - 2006./2007. mācību gadam skolai pieteikti bija 5207 pirmklasnieki, 2007./2008. mācību gadam - 5649, jaunajam mācību gadam pieteikti 5643 pirmklasnieki.

Sports

Vairāki ar sportu saistīti projekti plānoti 2008./2009. mācību gadā. Kā pirmais – projekts „Esi aktīvs” 1.-4. klašu izglītojamajiem. Tā mērķis ir popularizēt sportu un fiziskās aktivitātes kā veselīga dzīvesveida pamatu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanas iespēju. Aizvadītajā gadā projektā piedalījās 38 izglītības iestādes ar vairāk nekā 5000 dalībniekiem. Skolu projekts „Esi aktīvs!” noslēdzās četros noslēguma pasākumos – Kurzemes, Vidzemes Latgales un Rīgas reģionos.
Projektu konkurss „Sporta inventāra iegādes palīdzības programma” saskaņā ar konkursa nolikumu ir paredzēts vispārējās izglītības, profesionālās ievirzes sporta izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. Konkursa īstenošanai 2008. gadam tika piešķirti 250 000 latu, no kuriem 200 000 latu - vispārējās izglītības iestāžu projektiem, 40 000 latu - profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu projektiem un 10 000 latu - profesionālās izglītības iestāžu projektiem. Atbalstu 2008. gadā guvuši 144 projekti no konkursā pavisam iesniegtajiem 323 projektiem, kuru kopējais pieprasītais valsts budžeta finansējums ir 514 037 lati.
Projektu „Stājas mācība sākumskolā 1.-3. klasēm” ar IZM finansiālo atbalstu īsteno biedrība „Latvijas Olimpiešu klubs”. Projekta mērķis ir pareizas stājas nepieciešamības apzināšanās un veidošana ar sistemātisku vingrinājumu palīdzību. Projekta programmā 2008. gadā pieteicās 48 pedagogi no 48 Latvijas vispārējās izglītības iestādēm.

Interešu izglītība

Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienu, kā pirmo prioritāti interešu izglītībā un audzināšanas darbā 2008./2009. mācību gadā IZM noteikusi skolēnu patriotisko audzināšanu, iesaistot skolēnus patriotiskās audzināšanas pasākumu ciklā „Tu esi Latvija”.
Otra prioritāte ir gatavošanās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2010. gadā, īpašu vērību veltot nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai, veicinot kora dziedāšanas, tautas mūzikas un tautas deju, skolu orķestru un vizuālās un lietišķās mākslas tradīciju nostiprināšanu un attīstīšanu izglītības iestādēs.

Informatizācija

Šāgada jūlijā uzsākta jaunās Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) testēšana, tā nomainīs 1997. gadā izveidoto Latvijas izglītības informatizācijas sistēmu (LIIS). Saskaņā ar VIIS ieviešanas plānu ministrija paredzējusi darbu pabeigt līdz 2008. gada beigām un uzsākt VIIS lietošanu 2009. gada janvārī. Pilnībā pāriet uz VIIS lietošanu paredzēts 2009./2010. mācību gadā, kad tiks uzsākta VIIS esošo statistikas pārskatu un tarifikācijas moduļu lietošana.

Pedagogu darba samaksa

Saskaņā ar ”Grozījumiem Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr. 746 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”” ar 2008. gada 1. septembri ir paredzēta pedagogu darba samaksas paaugstināšana vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs vidēji par 60 latiem mēnesī par vienu darba algas likmi.
Atbilstoši procentuāli paaugstināta izglītības iestāžu vadītāju darba alga. Vidējais algas paaugstinājums izglītības iestāžu direktoriem veido 133 latus. Izvērtējot izglītības iestāžu vadītāju vietnieku darba pienākumus un samaksu par vienu darba stundu, kas patlaban ir zemāka nekā pedagogiem, izglītības iestāžu vadītāju vietnieku alga tiks paaugstināta vidēji par 152 latiem.
Turpinot pedagogu darba slodzes sakārtošanu, papildus paredzēta samaksa vispārējās izglītības un profesionālās izglītības priekšmetu pedagogiem 2 stundas par likmi par gatavošanos nodarbībām, bet pirmsskolas pedagogiem – 3 darba stundas nedēļā par vienu darba likmi par gatavošanos nodarbībām.