Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
E-lietas programma paredz ieviest elektronisko dokumentu apriti izmeklēšanā, tiesvedībā un sodu izpildes procesā, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu informāciju par lietu.
Freepik
“Nedēļa tieslietās” ir LV portāla apkopojums par aktuālajām norisēm tieslietu nozarē.
Tieslietu ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā likumprojektu "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums". Tā mērķis ir nodrošināt koordinētu e-lietas darbību un uzraudzību, īstenojot procesus elektroniskā vidē, un e-lietas datu efektīvu apmaiņu starp minētajos procesos iesaistītajām valsts un pašvaldību iestādēm un personām.
Likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā Valsts kontroles ieteikumus par nepieciešamību izveidot e-lietas programmas vienotās pārvaldības organizatorisko struktūru, informē Tieslietu ministrija.
Likumprojektā ietverti desmit panti un pārejas noteikumi. 1. pantā tiek skaidroti likumprojektā lietotie termini, piemēram, kas ir e-lieta. Tādējādi tiks nostiprināts vienots redzējums, kas ir e-lieta, un attiecīgi novērsts Valsts kontroles revīzijas ziņojumā konstatētais, ka šobrīd resoros nav vienotas izpratnes par e-lietas definīciju, teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekta 3. panta "E-lietas koplietošanas risinājumu platforma" pirmā daļa ietver e-lietas koplietošanas risinājumu, kas uz šo brīdi ir izstrādāts, uzskaitījumu: elektronisko lietu katalogs; e-lietas portāls; vienotie kalendāri; koplietošanas reģistri un klasifikatori; koplietošanas atbalsta lietotnes un rīki. Elektronisko lietu kataloga regulējums tiek noteikts likumprojekta 4. pantā.
Savukārt likumprojekta 5. pantā paredzēts, ka e-lietas portāls ir “tīmekļvietne, kas nodrošina procesos elektroniskā vidē iesaistītām personām iespēju iesniegt un saņemt e-lietas datus, ja attiecīgie procesu normatīvie akti pieļauj šādu saziņu”.
Kā e-lietas koplietošanas risinājums likumprojektā tiek regulēti arī vienotie kalendāri, kas satur ziņas par personas un resursu pieejamību (likumprojekta 6. pants). Ar personu pieejamību tiek saprasts advokātu, prokuroru, tiesnešu, kā arī ieslodzīto iesaistes procesos laika grafiks, savukārt ar resursu pieejamību tiek saprasts iestāžu un tiesu attiecīgo telpu izmantošanas laika grafiks, video konferences iekārtas vai kādas citas tehniskās iekārtas izmantošanas laika grafiks. Vienotie kalendāri atvieglos tiesvedības procesa organizēšanu un tiesas sēžu plānošanu, uzsvērts likumprojekta anotācijā.
Kā viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas ir nosakāms šajā likumā, ir atbildības sadalījums attiecībā uz personas datu apstrādi e-lietas koplietošanas risinājumu platformā. Minētais regulējums ir ietverts likumprojekta 8. pantā.
Jautājums par informācijas pieejamību e-lietas portālā tiek regulēts likumprojekta 9. pantā.
Lai varētu pārraudzīt e-lietas ieviešanu un attīstību kā vienotu procesa un elektroniskas vides veidošanu, likumprojekta 10. pantā tiek nostiprināts jauns institūts – E-lietas uzraudzības padome – koleģiāla institūcija, kas īsteno e-lietas pārraudzību un koordinē e-lietas darbību un attīstību.
Plānots, ka e-lieta pakāpeniski tiks ieviesta, sākot no 2021. gada 1. decembra, informē Tieslietu ministrija.
E-lietas programma paredz ieviest elektronisko dokumentu apriti izmeklēšanā, tiesvedībā un sodu izpildes procesā, nodrošinot lietas dalībniekiem un citām procesā iesaistītajām personām vienuviet elektroniski pieejamu informāciju par lietu, sākot no pirmstiesas procesa un beidzot ar nolēmuma izpildi. Piemēram, procesā iesaistītajām personām vienuviet būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem jebkurā laikā, ievērojot attiecīgajā procesuālajā likumā noteiktās prasības, iesniegt vai aizpildīt elektroniskās veidlapas, elektroniski saņemt nolēmumu ar juridisko spēku, veikt nodevu un procesuālo izdevumu apmaksu, aplūkot nozīmētos tiesas sēžu datumus, audio un video protokolus, elektroniski veikt saziņu ar tiesu un saņemt citus pakalpojumus tiešsaistē, ļaujot efektīvāk īstenot savas likumiskās tiesības un intereses konkrētā procesā, skaidro Tieslietu ministrija.
Tikmēr 7. oktobrī Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, savukārt otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas izstrādāti e-lietas jeb elektronizētu tiesvedības procesu ieviešanai administratīvajā procesā un kriminālprocesā. Saeimas Juridiskā komisija 6. oktobrī pabeidza darbu arī pie Civilprocesa likuma grozījumu skatīšanas, lai arī tos virzītu skatīšanai otrajā lasījumā.
Saeimas Juridiskā komisija 5. oktobrī galīgajam lasījumam atbalstīja grozījumus, ar kuriem iecerēts sakārtot jautājumu par zvērināta tiesu izpildītāja biroja un zvērināta notāra biroja izveidi, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu.
Ar grozījumiem Notariāta likumā paredzēts noteikt, ka zvērinātam notāram būs tiesības savu praksi organizēt kā pašnodarbinātai personai vai arī izveidot zvērināta notāra biroju, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti notāri.
Plānots, ka zvērināta notāra biroju varēs veidot kā SIA, to reģistrējot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā. Vienlaikus likumprojekts paredz, ka zvērināta notāra biroju kā SIA varēs reģistrēt tikai profesionālās darbības veikšanai, norāda likumprojekta autori, uzsverot, ka, izveidojot zvērināta notāra biroju, zvērināts notārs amata darbībā praktizē savā vārdā un personīgi atbild par izpildītajām amata darbībām un citām profesionālajām darbībām.
Likumprojekts paredz, ka pirms reģistrācijas komercreģistrā zvērināta notāra biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu notāru padomes piekrišana. Tāpat ar grozījumiem likumā plānots iekļaut noteikumus attiecībā uz zvērināta notāra biroja likvidāciju.
Ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā plānots noteikt zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Skaidra zvērināta tiesu izpildītāja biroja statusa noteikšana atvieglos Valsts ieņēmumu dienesta un citu valsts institūciju uzraudzību pār to, jo būs skaidrs un saprotams biroja tiesiskais statuss un darbības veids. Ar grozījumiem plānots paredzēt arī caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu, teikts likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka zvērināta tiesu izpildītāja biroja dibinātājam būs jāsaņem Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes piekrišana biroja reģistrēšanai. Tāpat plānoti arī noteikumi attiecībā uz zvērināta tiesu izpildītāja biroju likvidāciju.
Šobrīd atbilstošajos likumos nav skaidri regulēts ne zvērināta notāra, ne zvērināta tiesu izpildītāja biroja tiesiskais statuss, līdz ar to praksē pastāv atšķirīga likumu interpretācija, pauž likumprojektu autori.
Vienlaikus komisija atbalstīja arī grozījumus, ar kuriem iecerēts atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu, kā arī pilnveidot amata izpildei nepieciešamās korespondences nosūtīšanas kārtību un stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības izpildes procesā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāatbalsta Saeimai.
Kopš šī gada 4. maijā stājās spēkā grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz uzturlīdzekļu parādniekam piemērot aizliegumu spēlēt azartspēles un piedalīties interaktīvajās izlozēs, liegums spēlēt azartspēles uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir piemērots gandrīz divus miljonus reižu (1 916 477 reizes), liecina Tieslietu ministrijas publiskotā informācija.
Plašāk par tēmu:
Dati apliecina, ka jaunā norma veiksmīgi darbojas praksē. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas sniegtā informācija rāda, ka 2021. gada maijā azartspēļu organizatori ir lieguši uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles 54 019 gadījumos, 2021. gada jūnijā – 60 941, 2021. gada jūlijā – 243 842, 2021. gada augustā – 760 267 un 2021. gada septembrī – 797 408 gadījumos.
7. oktobrī Eiropas Savienības Tiesā svinīgā ceremonijā līdzšinējā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina nodeva zvērestu, lai pilnvērtīgi varētu stāties Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta amatā.
Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta amatu ieņems Latvijas pārstāve.
Kā informē Tieslietu ministrija, Laila Medina ir ieguvusi Eiropas Savienības tiesību maģistra grādu Rīgas Juridiskajā augstskolā un Kopenhāgenas Biznesa skolā, savas zināšanas un prasmes ir pierādījusi, strādājot Tieslietu ministrijā un Valsts kancelejā.
Foto: Tieslietu ministrija
Plašāk par tēmu:
No 37 pretendentiem atklātā konkursā ir izraudzīts jaunā Liepājas cietuma projekta vadītājs. Par piemērotāko ir atzīts Uģis Jurševics, kuram ir ilggadēja pieredze nacionālo projektu vadīšanā, informē Tieslietu ministrija.
U. Jurševica uzdevums būs kvalitatīvi vadīt jaunā Liepājas cietuma būvniecību, plānot, aktualizēt un kontrolēt projekta aktivitātes un projekta aktivitāšu īstenošanas termiņus atbilstoši projekta plānam, kā arī nodrošināt projekta mērķa un paredzēto rezultātu sniegšanu.
Disciplinārtiesa ar 4. oktobra lēmumu atcēla ģenerālprokurora pavēli par disciplinārsoda piemērošanu Rīgas Austrumu prokuratūras prokuroram daļā par prokurora mēnešalgas samazināšanu 20 procentu apmērā uz trim mēnešiem, negrozot piemēroto disciplinārsodu.
Prokuroram piemērots disciplinārsods par tīšiem likuma pārkāpumiem, pildot amata pienākumus.
Disciplinārtiesa atzina, ka ģenerālprokurora pavēlē pamatoti konstatēts, ka prokurors, pildot amata pienākumus, kriminālprocesā ir tīši pārkāpis Kriminālprocesa likuma 277. panta trešās un sestās daļas prasības. Proti, zinot, ka pirmstiesas procesā personu, kuru apsūdz par smaga nozieguma izdarīšanu, atļauts turēt apcietinājumā ne vairāk kā sešus mēnešus, prokurors turēja apsūdzēto pirmstiesas apcietinājumā pēc likumā noteiktā sešu mēnešu termiņa izbeigšanās bez tiesas lēmuma par apcietinājuma piemērošanas termiņa pagarināšanu. Rezultātā bez tiesiska pamata tika ierobežota cilvēka brīvība, kas ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šajā daļā Disciplinārtiesa ģenerālprokurora pavēli atstāja negrozītu un prokurora sūdzību noraidīja.
Taču Disciplinārtiesa neguva apstiprinājumu ģenerālprokurora pavēlē konstatētajiem prokurora pieļautajiem Kriminālprocesa likuma 405. panta pirmās daļas 2. un 5. punkta tīšiem pārkāpumiem (lēmumā par personas saukšanu pie kriminālatbildības norādīti apstākļi, kas attiecas uz nākotnes notikumiem, jo tas pieņemts vienu dienu pirms lēmumiem par kriminālprocesa sadalīšanu un kriminālprocesa izdalīšanu atsevišķā lietvedībā pret nenoskaidrotu personu) un atzina tos par nepamatotiem. Šajā daļā disciplinārlieta ir izbeigta.
Disciplinārtiesas lēmums nav pārsūdzams.
Valsts policija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu vēstniecību Latvijā organizē vienu no vērienīgākajiem profesionālās pilnveides starptautiskajiem pasākumiem tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, lai sniegtu ieskatu labās prakses piemēros noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā un apspriestu vienotas izmeklēšanas prakses iespējas starptautiskā līmenī. Kā zināms, šāda veida noziegumiem ir globāls raksturs, tāpēc simpozijs vienkopus pulcēs tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjus, izmeklētājus, prokurorus un tienešus no Baltijas, kā arī ekspertus no ASV, Izraēlas, Nīderlandes un Apvienotās karalistes.
“Tā kā no tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tad mūsu visu kopīgais mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu,” uzrunājot starptautiskā simpozija dalībniekus, sacīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs: ''Tā kā no tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tad visu mūsu kopīgs mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu.''
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Priekšsēdētājs atzina – lai gan naudas atmazgāšanas tēma nav jauna, tās aktualitāte nemazinās un diez vai mazināsies. Viņš akcentēja īpašo profesionalitāti, ar kādu jāveic darbības šajās lietās: “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietu procesuālo īpatnību dēļ (piemēram, pierādīšanas standarti un pierādīšanas nasta) šī lietu kategorija stāv daudz tuvāk potenciāliem cilvēktiesību pārkāpumiem salīdzinājumā ar krimināllietām, kuras balstās uz klasiskajiem krimināltiesiskajiem pierādīšanas un citiem standartiem. Tāpēc jo īpaši nopietna uzmanība pievēršama ķirurģiskai precizitātei, ar kādu šīs procesuālās darbības veicamas.”
Augstākās tiesas priekšsēdētājs neslēpa, ka no tiesām ienāk ziņas, ka izmeklēšana, iespējams, mēdz pieturēt lietas, lai gan izmeklēšanas darbības netiek veiktas. Procesi par noziedzīgi iegūtu mantu bieži tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī, pirms izbeidzas maksimālais likumā atļautais mantas aresta termiņš, kaut gan, lielākoties pēc sākotnējo pierādījumu iegūšanas un personas paskaidrojumu saņemšanas, nozīmīgas ziņas vairs nav iegūtas. Augstākās tiesas priekšsēdētājs aicina vienmēr apsvērt, vai ir vērts tik ilgi ierobežot personas tiesības, jo likums ļauj izdalīt procesu un to nodot tiesai, ja objektīvu iemeslu dēļ pamata krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespējama.
Satversmes tiesa 2021. gada 7. oktobrī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2020-59-01 “Par Ceļu satiksmes likuma 7.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”.
Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kurā pieteicēja, juridiska persona, lūgusi grozīt administratīvu aktu – Rīgas pilsētas būvvaldes būvatļauju. Iecerētā būvniecība bija pieteicējas nekustamajā īpašumā blakus SIA „Rīgas satiksme” ceļu inženierbūvei esošās garāžas nojaukšana. SIA „Rīgas satiksme”, pieteicējas nekustamajā īpašumā esošās ceļu inženierbūves – kontakttīkla balsta, kas nodrošina sabiedriskā transporta kustību, – tiesiskā valdītāja, bija izsniegusi tehniskos noteikumus, kuros izvirzīta virkne prasību garāžas nojaukšanai. Tā kā šīs prasības nebija izpildāmas, saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem ir jāveic kontakttīkla balsta pārbūve (pārvietošana), un tas atbilstoši apstrīdētajai normai jāizdara par pieteicējas pašas līdzekļiem.
Pēc Augstākās tiesas ieskatiem apstrīdētā norma, ciktāl tā paredz nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu par savem līdzekļiem pārvietot ceļu inženierbūvi nekustamajā īpašumā ietilpstošas būves nojaukšanai, neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem. Proti, tā nesamērīgi ierobežo nekustamā īpašuma īpašnieka Satversmes 105. pantā ietvertās tiesības uz īpašumu.
Eiropas Savienības Tiesa 2021. gada 6. septembrī ir lūgusi Satversmes tiesu līdz 2021. gada 15. oktobrim sniegt paskaidrojumus lietā C-391/20, kas ierosināta, lai prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā sniegtu atbildes uz Satversmes tiesas uzdotajiem jautājumiem lietā Nr. 2020-33-01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam”.
Satversmes tiesa 2021. gada 5. oktobra rīcības sēdē secināja, ka paskaidrojumu sniegšana Eiropas Savienības Tiesai ir procesuāla darbība, kas vērsta uz sadarbību ar Eiropas Savienības Tiesu, sniedzot atbildes uz tās norādītajiem jautājumiem. Lai sniegtu savlaicīgu un vispusīgu atbildi uz Eiropas Savienības Tiesas iesniegto pieprasījumu, ir nepieciešama procesuāli efektīva rīcība. Tomēr jautājums par to, kādā kārtībā prejudiciāla nolēmuma tiesvedības ietvaros sniedzami paskaidrojumi Eiropas Savienības Tiesai, Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā nav noregulēts. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmo daļu Satversmes tiesas likumā un Satversmes tiesas reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa.
Līdz ar to Satversmes tiesa noteica kārtību, kādā prejudiciāla nolēmuma tiesvedībā sniedzami paskaidrojumi Eiropas Savienības Tiesai. Satversmes tiesa nolēma:
Satversmes tiesas 2. kolēģija 8. oktobrī ierosinājusi lietu “Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”.
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas īpašumā ir zeme, uz kuras atrodas pašvaldības kapitālsabiedrībai piederošs ūdensapgādes objekts, tādējādi radot zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Tā kā pieteikuma iesniedzēja nevarēja vienoties ar ēkas īpašnieci par zemes piespiedu nomas maksu, tā vērsās tiesā ar prasījumu par zemes nomas maksas, tostarp par to aprēķināmās pievienotās vērtības nodokļa summas, piedziņu no ēkas īpašnieces. Tiesa noraidīja prasību daļā par aprēķināmās pievienotās vērtības nodokļa summas piedziņu no ēkas īpašnieces.
Periodā, par kuru pieteikuma iesniedzēja izvirzīja savus prasījumus tiesā, tā bija reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Savukārt atbilstoši apstrīdētajai normai par zemes nomas pakalpojumu sniegšanu esot jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis.
Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka tai kā zemes īpašniecei nevar noteikt pienākumu maksāt pievienotās vērtības nodokli par zemes piespiedu nomu, jo tādā gadījumā apstrīdētā norma būtiski samazinot kopējos ienākumus, ko zemes īpašnieks gūst no sev piederošas lietas iznomāšanas, nesamērīgi ierobežojot tā īpašuma tiesības. Šāda kārtība arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu, jo personām, kuras nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, salīdzināmos apstākļos pievienotās vērtības nodoklis par zemes piespiedu nomu neesot jāmaksā. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.
