Lai gan Vispārīgā datu aizsardzības regula neatceļ personas datu apstrādes līdzšinējos principus, kas noteikti Fizisko personu datu aizsardzības likumā, dažādi jautājumi par izmaiņām iedzīvotājiem ir aktuāli. Viens no tiem – kā un vai drīkstēs izmantot videoreģistratoru uzfilmēto materiālu, nekļūstot no cietušā vai vienkārša liecinieka par likumpārkāpēju?
Primāri videoreģistratora uzfilmētais materiāls izmantojams, lai pasargātu sevi un savas tiesības dažādos strīdus gadījumos, vēršoties tiesībsargājošās iestādēs, izmantojot šo ierakstu kā pierādījumu. Tomēr to, vai ieraksts ir uzskatāms par pierādījumu vai nav, vērtē tiesas un Valsts policijas amatpersona, kura izskata un pieņem lēmumu konkrētajā lietā, norāda Datu valsts inspekcija.
Taču, vai šobrīd, esot spēkā jaunajai datu aizsardzības regulai, iesniedzot videoreģistratora uzfilmēto materiālu kā pierādījumu, kādā brīdī nekļūsim par likumpārkāpējiem, rīkojoties ne tikai ar saviem, bet arī trešo personu datiem, kas redzami ierakstos?
Stājoties spēkā jaunajai regulai, labā ziņa autovadītājiem – videoreģistratori pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā īpaši nav jāreģistrē – tā nav obligāta prasība. Arī uz tiem iedzīvotājiem, kas videoreģistratorus izmanto personīgām vajadzībām, neattieksies visas regulas prasības. Kā norāda Datu valsts inspekcija, Fizisko personu datu apstrādes likums paredz, ka šā likuma un VDAR prasības neattiecas uz datu apstrādi, ko fiziskās personas veic, izmantojot automatizētas datu ieraksta ierīces ceļu satiksmē (videoreģistratorus), personiskajām vai mājsaimniecības vajadzībām. Ceļu satiksmē iegūtos ierakstus gan aizliegts izpaust citām personām un institūcijām, izņemot gadījumus, kad ir konstatējams kāds no VDAR noteiktajiem datu apstrādes pamatiem.
Datu valsts inspekcijā īpaši uzsver, ka ar videoreģistratoru ierakstītajiem materiāliem nevajadzētu dalīties sociālajos tīklos, publicējot tos “Facebook” un “Youtube” kontos kā kuriozus atgadījumus uz ceļa. Šādi video satur dažādus personas datus, un dalīšanās publiski ar šādiem video būtu pārkāpums. Tomēr personas ir tiesīgas filmēt likumpārkāpumu un iegūtos ierakstus nodot tiesībsargājošām iestādēm vai iestādēm, kuras uzrauga likumu ievērošanu.
Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs tiesnesis Andris Strauts attiecībā uz videoreģistratoru ierakstu izmantošanu norāda, ka ieraksts, ja tas iegūts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, ir izmantojams kā pierādījums un tiesai tas jāvērtē kopā ar citiem pierādījumiem.
“Izvērtējot, kādos gadījumos tiek vai netiek pieņemti un izmantoti videoreģistratoru ieraksti kā pierādījums tiesā, jānodala pirmstiesas kriminālprocess un tiesas izmeklēšana. Tiesas izmeklēšanā parasti pārbauda tos pierādījumus, kurus tiesai iesniedz policija un prokuratūra. Šādam ierakstam, vērtējot kopā ar citiem pierādījumiem, var būt arī izšķiroša nozīme jautājumā par vainīgumu un nevainīgumu.
Ne vienmēr tiek ievērota nevainīguma prezumpcija pirmstiesas kriminālprocesā, un nevainīguma pierādīšanas pienākums tiek uzlikts personai, kuru tur aizdomās, vai apsūdzētajam.
Bieži vien ierakstus policija izņems un pievienos lietas materiāliem, kad tas ir izdevīgi, bet nepievienos vai neizmantos, kad tas var būt neizdevīgi vai prasīs papildu darbības, lai noskaidrotu citus apstākļus, kas saistīti ar šo ierakstu, kas ir videoreģistratorā. Tomēr jebkurā gadījumā šis ieraksts, kas kriminālprocesā iegūts un izmantots kā pierādījums, būs jāvērtē kopsakarā ar citiem pierādījumiem. Un tad arī tiesa izlems jautājumu par vainīgumu vai nevainīgumu,” skaidro A. Strauts.
Vērtējot, kā Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā varētu ietekmēt turpmāko kārtību videoreģistratoru ierakstu izmantošanā, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs norāda, ka regula var ietekmēt tikai to, ka kriminālprocesā ar šādu ierakstu var tikt aizskartas citu personu, kas nav kriminālprocesa dalībnieki, intereses, minot, ka pamatā “pierādījumi tomēr ir visas ziņas par faktiem, kas noskaidrojamas saistībā ar izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu”.