FOTO: Ieva Makare, LETA.
Stājas spēkā vairākas izmaiņas, kas nosaka izglītojamo uzņemšanas kārtību pamatizglītībā un vispārējā vidējā izglītībā, tostarp ģimnāzijās. Tāpat veiktas izmaiņas mācību procesa organizēšanā, piemēram, nosakot jaunu kārtību, kā izglītojamie ar speciālām vajadzībām iekļaujami vispārējās izglītības iestādēs un kā veidojamas apvienotās klases.
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē”, kas stājas spēkā 2026. gada 16. janvārī.
Grozījumi noteikumos precizē un ievieš jaunas normas izglītojamo uzņemšanai pamatizglītības 7. klasē un brīvajās vietās 8.–9. klasē, vispārējās vidējās izglītības 10. klasē un brīvajās vietās 11.–12. klasē, sākot no 2026./2027. mācību gada.
Saskaņā ar grozījumiem izglītības iestādēm saglabātas tiesības rīkot iestājpārbaudījumus vai balstīties uz skolēnu atzīmēm.
Vienlaikus pašvaldības, kuru teritorijā atrodas vairākas izglītības iestādes, tostarp valsts ģimnāzijas, var noteikt vienotu iestājpārbaudījumu norises kārtību, laiku, mācību priekšmetus, kuros paredzēts iestājpārbaudījums, un rezultātu paziņošanas kārtību. Ģimnāzijas būs tiesīgas papildus organizēt arī citus iestājpārbaudījumus, taču tikai tajos mācību priekšmetos, kuros iestājpārbaudījumus nav organizējusi pašvaldība.
Ja vispārējās vidējās izglītības programmas 10. klasē uzņemams izglītojamais, kas nav kārtojis centralizētos eksāmenus, tad izglītības iestāde pamatizglītības sertifikātā norādīto vērtējumu ir tiesīga aizstāt ar pamatizglītības ieguvi apliecinošajā izglītības dokumentā norādīto vērtējumu attiecīgajā mācību priekšmetā. Ja pamatizglītības programmā nav bijis ietverts konkrētais mācību priekšmets, tad izglītojamajam jākārto zināšanu un prasmju pārbaudījums atbilstoši valsts pamatizglītības standartam.
Grozījumos arī uzsvērts: pašvaldības vispārējās izglītības iestādei, tai skaitā valsts ģimnāzijai, jāņem vērā, ka tai ir jānodrošina izglītības pieejamība, ja tā ir vienīgā vispārējās vidējās izglītības iestāde pašvaldībā.
Līdz šim MK noteikumi paredzēja, ka speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem var iekļaut vienīgi speciālās izglītības iestādes speciālās klases apvienotajā klasē.
Taču, ņemot vērā izglītības iestāžu un pašvaldību priekšlikumus atļaut šos izglītojamos iekļaut arī vispārējās izglītības iestādes speciālās klases apvienotajā klasē, lai lietderīgāk izmantotu izglītības iestādes rīcībā esošos finanšu līdzekļus un pedagoģiskos resursus, MK noteikumos veikti attiecīgi grozījumi.
Grozījumos uzsvērts, ka, iekļaujot izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestādes speciālās klases apvienotajā klasē, izglītības iestādēm jāņem vērā MK noteikumos Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” noteiktie nepieciešamie atbalsta pasākumi.
Tāpat līdzšinējais regulējums paredzēja, ka vispārizglītojošajā klasē iekļaujami ne vairāk kā četri izglītojamie ar speciālām vajadzībām, pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai izglītības iestādes atbalsta speciālistu (izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga) atzinumu. Anotācijā skaidrots, ka praksē izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām visbiežāk ir noteikts šaurs specifisks traucējums vai atbalsts nepieciešams tikai vienā jomā vai īslaicīgi.
Lai izglītības iestādes būtu pieejamākas bērniem ar smagākiem un nepārejošiem traucējumiem, grozījumos iekļauta norma, kas paredz vispārizglītojošajā klasē (grupā) maksimāli integrējamo izglītojamo skaitu attiecināt vienīgi uz izglītojamajiem, kas saņēmuši pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
Lai pielāgotu regulējumu MK informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai” ietvertajai pieejai, noteikts, ka no 2026. gada 1. septembra apvienotās klases vispārējās pamatizglītības programmas apguvei veidojamas izglītības iestādēs, kurās mācību process organizēts, izmantojot tikai alternatīvās pedagoģijas metodes, piemēram, Montesori. Vienlaikus noteikts, ka klašu apvienošana nodrošināma ne vairāk kā trīs pamatizglītības pirmajos posmos un tā nav īstenojama speciālo izglītības iestāžu un vispārējo izglītības iestāžu speciālajās klasēs.
MK noteikumi paredz tiesības apstrīdēt gada vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) vai pēcpārbaudījumos.
Taču saskaņā ar valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto atsevišķu mācību priekšmetu (kursu) apguve var noslēgties arī, piemēram, 1. semestrī.
Lai gan šādā situācijā saglabātos iespēja apstrīdēt iegūto vērtējumu, grozījumos noteiktas tiesības mācību snieguma vērtējumu apstrīdēt arī mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā.
Tāpat, lai nodrošinātu apelācijas komisijas darbības un lēmuma pieņemšanas objektivitāti, grozījumi paredz apelācijas komisijas sastāvā neiekļaut konkrēto mācību priekšmeta pedagogu.
MK noteikumi paredz no izglītības iestādes neatskaitīt izglītojamo, kurš devies līdzi vecākam, kas nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs.
Saskatot nepieciešamību šo normu paplašināt ar izglītojamajiem, kuru vecāki dodas uz ārzemēm, lai pēc tam, iespējams, sniegtu stratēģisku ieguldījumu Latvijas zinātnē, grozījumos noteikts, ka izglītojamo neatskaita no izglītības iestādes arī tad, ja viņš devies līdzi vecākam, kas ārvalstīs uzsācis trešā cikla augstākās izglītības studijas.
Noteikts arī, ka izglītojamo neatskaita uz laiku līdz vienam gadam, ja izglītojamais plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs apmaiņas programmas ietvaros.
Vienlaikus šie izņēmumi neattiecas uz pāreju no pamatizglītības uz vidējās izglītības pakāpi, kur uzņemšana notiek konkursa kārtībā.
Lai novērstu izglītības iestāžu interpretācijas situācijās, kad izglītojamais pēcpārbaudījumos saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtais gada vērtējums, vai vērtējums pēcpārbaudījumā nav saņemts vispār, grozījumos noteikts, ka šādā situācijā piemērojams gada (augstākais) vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā.
Izmaiņas regulējumā arī paredz izglītības iestādēm eksterņa statusā uzņemt pilngadīgu personu, lai viņai būtu iespēja saņemt izglītības dokumentu par vispārējās pamatizglītības un par vispārējās vidējās izglītības apguvi, iegūstot tikai vērtējumus valsts pārbaudes darbos.
Noteikumos veiktas vēl citas izmaiņas, tostarp pielāgojot tos jau spēkā esošajām Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma normām.
#Spēkāno2026
Par jaunajām tiesību normām, kas stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, un to skaidrojumi.
Meklē tēmturi #spēkāno2026 arī sociālajos medijos: “Facebook”, “Twitter” un “Instagram”.
