“Vienu graķīti jau var!” – šādu apgalvojumu saviesīgos pasākumos, kuros tiek lietoti arī grādīgie dzērieni, būs dzirdējis katrs. Iespējams, maldīgu priekšstatu rada likuma prasības, kas aizliedz sēsties pie stūres tikai tad, ja ir sasniegts noteikts alkohola koncentrācijas asinīs līmenis (promiles). Tomēr veselības aprūpes speciālisti ir kategoriski: “Drošas alkohola devas neeksistē!”
“No narkologu skatpunkta svarīgi ir uzsvērt, ka drošas alkohola devas neeksistē, īpaši, ja runa ir par sēšanos pie stūres. Pat nelielas alkohola devas var ietekmēt cilvēka reakcijas ātrumu, uzmanību un spēju pieņemt lēmumus, kas būtiski palielina satiksmes negadījumu risku,” LV portālam skaidro Nacionālā psihiskās veselības centra narkoloģes Astrīda Stirna un Sarmīte Skaida.
Speciālistes uzsver: “Narkologi ir viennozīmīgi un kategoriski pret jebkādu alkohola lietošanu pirms auto vadīšanas – arī tad, ja šķietami tiek patērēts “mazliet”. Šāda rīcība ir ne tikai neapdomīga, bet arī apdraud gan pašu vadītāju, gan citus ceļu satiksmes dalībniekus.”
“Sabiedrībā diemžēl vēl joprojām pastāv mīts, ka viena glāze nekaitē, taču no profesionālā viedokļa mēs zinām – arī pavisam neliela alkohola deva var ietekmēt domāšanu, reakciju un kritisko spriestspēju. Alkohols un stūre nav savienojami jēdzieni. Punkts!” pārliecināta ir narkoloģe S. Skaida.
Vēl vairāk – narkologi uzskata, ka sabiedrībā jāmaina attieksme arī pret alkohola lietošanu ikdienā kā tādu, jo nereti tieši “normālā” lietošana kļūst par ieganstu “vienai glāzei” pirms sēšanās pie stūres, kas savukārt var novest pie traģiskām sekām. Mūsu mērķis ir veicināt izpratni, ka atbildīga rīcība nozīmē pilnīgu atturēšanos no alkohola, ja plānots vadīt transportlīdzekli, saka Nacionālā psihiskās veselības centra speciālistes.
LV portāla infografikā ir apkopota informācija par to, kādu sodu likums paredz, ja cilvēks vada transportlīdzekli reibumā.
Ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5‰, bet nepārsniedz 1,5 ‰, tad iestājas administratīvā atbildība, kas paredz naudas sodu (arī velosipēda un elektroskrejriteņa vadītājam) un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu uz noteiktu laiku. To nosaka Ceļu satiksmes likuma 62. pants “Transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē”.
Ja transportlīdzekļa vadītājs alkohola vai narkotisko vielu reibumā ir pārkāpis ceļu satiksmes vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumus vai izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, kurā ir cietušie, iestājas kriminālatbildība. Soda bargumu ietekmē tas, cik smagi miesas bojājumi nodarīti cietušajām personām un vai ir bojāgājušie (Krimināllikuma 262. pants).
Kriminālatbildība iestājas jebkurā gadījumā, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5‰ vai transportlīdzekļa vadītājs atrodas narkotisko vielu ietekmē. Kriminālsods par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai narkotisko vielu ietekmē Krimināllikuma 262. panta 1.1 daļā paredzēts kopš 2022. gada 25. novembra.
Krimināllikuma 262.1 panta pirmajā daļā par atteikšanos no medicīniskās pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai asinīs vai narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem. Ja noticis negadījums ar traģiskām sekām, tad sods ir vēl bargāks (Krimināllikuma 262.1 panta otrā daļa).
Kopš 2025. gada 1. janvāra iereibušajiem autovadītājiem izvairīties no soda nepalīdzēs arī alkohola pārbaudes novilcināšana līdz nogādāšanai ārstniecības iestādē. Pieņemtās izmaiņas Krimināllikumā un grozījumi Ceļu satiksmes likumā izslēdz nepieciešamību ikreiz, kad persona neļauj amatpersonai pārbaudīt alkohola koncentrāciju savā izelpā ar alkometru vai nepiekrīt tās rezultātiem, viņu obligāti nogādāt ārstniecības iestādē medicīniskās pārbaudes veikšanai.
Atteikšanās veikt alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpā ir iemesls nekavējoties uzsākt administratīvo vai kriminālprocesu par transportlīdzekļa vadīšanu reibuma stāvoklī.
|
|
Par Krimināllikuma 262. un 262.1 panta pārkāpumu personai tiek konfiscēts transportlīdzeklis, ar kuru tā izdarījusi noziedzīgo nodarījumu. Ja transportlīdzeklis pieder citai personai, tad no noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas piedzen pilnu vai daļēju šā transportlīdzekļa vērtību.
Kopš 2025. gada 10. jūnija ir spēkā jauna Krimināllikuma norma – 259.1 pants –, kas paredz, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, kas izpaudusies kā agresīva braukšana pēc kompetentās institūcijas amatpersonas atkārtotas vai vairākkārtējas prasības apturēt transportlīdzekli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem. Līdz šim par atteikšanos apturēt transportlīdzekli varēja piemērot tikai administratīvo atbildību.
|
|
Malacis meklē atbildes
Vai arī Tu esi saskāries ar izplatītiem vēstījumiem, kuri noniecina demokrātiju un tendenciozi sagroza informāciju par Latviju?
Vai dažkārt Tev ir pietrūcis faktoloģisku zināšanu, lai šaubu ēnu metošos vēstījumus atspēkotu?
Neviens nevar vienlaikus būt eksperts visās jomās, tāpēc talkā nāk LV portāls!
