Tuvojas Ziemassvētki, kad par mājas galveno rotu kļūs eglīte, kas iegādāta kādā tirdzniecības vietā vai atrasta mežā. Arī šogad, kā ierasts pēdējos gados, katra ģimene var doties uz AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekoto teritoriju un pārnest mājās eglīti. Lai saudzētu nākotnes mežu un nesabojātu pirmssvētku prieku ar liekām raizēm, ir jāievēro nosacījumi – precīzi noteiktās vietās drīkst cirst tikai zināma izmēra eglīti.
Pirmais un galvenais noteikums svētku rotas meklēšanā: eglīti bez maksas drīkst cirst tikai LVM apsaimniekotajos mežos. Dabā LVM robežas var atpazīt pēc dzeltenajām plāksnēm, uz kurām attēlots LVM logotips. Savukārt precīzu mežu izvietojumu var aplūkot lietotnē “LVM GEO Mobile”.
Taču arī LVM apsaimniekotajās teritorijās nav atļauts cirst eglīti, kur iegribas. Eglītes stingri aizliegts cirst priežu, egļu, melnalkšņu un jaukta tipa jaunaudzēs, jo tur aug Latvijas nākotnes mežs. Eglīšu ciršana aizliegta arī aizsargājamās teritorijās, kas apzīmētas ar ozollapas zīmi.
Bez saskaņojuma eglīti nedrīkst cirst citu īpašnieku mežos.
Egļu ciršana nav atļauta Rīgas un Pierīgas mežos.
Pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” aicina iedzīvotājus necirst vai nezāģēt eglītes “Rīgas mežu” teritorijās galvaspilsētā un apmēram 40–50 km rādiusā ap to, pamatā – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu un Salaspils novados, kā arī Limbažu pusē. Egļu šajos mežos ir maz, to īpatsvars nesasniedz 10%, turklāt tās ir speciāli audzētas kokaudzētavā “Norupe”, lielākoties pašu stādītas, koptas un arī sargātas no egļu astoņzobu mizgrauža uzbrukumiem. “Rīgas mežu” teritoriju karte pieejama šeit: https://mdps.rigasmezi.lv/map.
Vienlaikus “Rīgas meži” aicina domāt par ilgtspējīgākiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju Ziemassvētkus varētu svinēt pie augošas, nevis nocirstas zaļās rotas. Piemēram, kur tas iespējams, iestādīt eglīti daudzīvokļu mājas pagalmā, privātmājas dārzā vai apkaimes iedzīvotāju iecienītā atpūtas un pulcēšanās vietā.
Latvijas meža likuma 51. pants noteic, ka par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 700 eiro, bet juridiskajai personai – līdz 1400 eiro.