Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka, LETA.
Noteikumi par gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošanu, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas, stājas spēkā 7. aprīlī un paredz uzsākt Eiropas Savienības (ES) fondu finansētu programmu 12,44 miljonu eiro apmērā. Noteikumu ietvaros tiks sniegts atbalsts granta veidā mājsaimniecībām pilsētvidē.
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 1691 ir sagatavoti, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
Projekta mērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, aizstājot daudzdzīvokļu mājās siltumapgādē izmantotās sadedzināšanas iekārtas, uzlabojot individuālo siltumapgādes sistēmu efektivitāti, ieviešot tehnoloģijas, kas būtiski samazina gaisa piesārņojumu, tai skaitā dzīvojamās mājas pieslēdzot efektīvām pilsētu centralizētajām siltumapgādes sistēmām.
Atbilstoši Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānam 2020.–2030. gadam slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētu iedzīvotājiem.
Eiropas Vides aģentūra ir novērtējusi, ka Latvijā 2015. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums ir izraisījis 1600, slāpekļa dioksīda piesārņojums – 130, savukārt ozona piesārņojums – 50 priekšlaicīgas nāves gadījumus. Latvijā 2015. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums radījis 17 600, slāpekļa dioksīda piesārņojums – 1400, bet ozona piesārņojums – 600 zaudētos dzīves gadus.
Galvenie daļiņu PM2,5 avoti Latvijā ir pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (59%), kur emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas apkurei. Saskaņā ar 2019. gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) vides raksturlielumu pārskatu par 2019. gadu viena no svarīgākajām Latvijas problēmām ir pastāvīgs gaisa piesārņojums ar smalkajām daļiņām un gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti daļiņu PM2,5 iedarbībai līmenī, kas ir augstāks par Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās noteikto vērtību 10 mikrogrami uz kubikmetru (µg/m3).
Latvijas pilsētās 2020. gadā istabas krāšņu un plīšu, kurām tiek izmantots koksnes kurināmais un kuras lieto ēdiena gatavošanai, vidējais vecums bija no 23 līdz 27 gadiem, ņemot vērā izmantotā kurināmā veidu. Savukārt centrālās apkures katlu vidējais vecums bija no 13 līdz 23 gadiem malkas, koksnes atlikumu un brikešu lietošanas gadījumā. Šīs iekārtas veido ievērojamu skaitu no kopējā iekārtu, kurām tiek izmantots koksnes kurināmais, apjoma, kā rezultātā tās rada būtisku gaisa piesārņojumu.
Atsevišķās teritorijās Latvijā – Rīgā, Rēzeknē un Liepājā – gaisa kvalitātes rādītāji ir tuvu vai pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktos normatīvus un Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas.
Pasākuma ietvaros pieejamais finansējums ir 14 597 463 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 12 443 220 eiro un privātais līdzfinansējums – vismaz 2 154 243 eiro.
Investīciju prioritārais mērķis ir veicināt veco biomasas, ogļu un kūdras apkures iekārtu nomaiņu pilsētās, lai samazinātu to radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību. Vienlaikus tas palīdzēs iedzīvotājiem uzlabot apkures avotu un sistēmu tehnisko stāvokli.
Minēto investīciju dēļ līdz 2025. gada beigām tiks panākts piesārņojuma smalko daļiņu emisiju samazinājums vismaz 50 tonnu apmērā gadā.
ES fondu finansējuma grantu 50–95% apmērā, ņemot vērā projektā paredzēto tehnoloģiju dzīvojamo māju apkurē izmantoto sadedzināšanas iekārtu aizstāšanai, varēs saņemt aptuveni 1200 mājsaimniecību.
Noteikumi paredz, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nevar pārsniegt 4400 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas deklarēts dzīvesvietas adresē dzīvojamā mājā vai dzīvokļu īpašumu mājsaimniecībā, kurā tiek īstenotas projekta aktivitātes.
Projektu var īstenot dzīvojamā mājā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst šādai klasei:
Projektus varēs iesniegt privātmāju un mazo daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieki, fiziskās un privāto tiesību juridiskās personas vai to pilnvarotās personas, kur ēkas siltumenerģijas jaudas pieprasījums ir līdz 50 kilovatstundām (kW). Tās ir 8–12 dzīvokļu, divstāvu vai triju stāvu mājas.
Projektu būs iespējams īstenot, ja dzīvojamās ēkas kopējā lietderīgā platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus un tā sasniedz apkures patēriņa E klasi vai efektīvāku klasi.
Dzīvojamai mājai ir jābūt nodotai ekspluatācijā vismaz septiņus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas un pastāvīgi ekspluatētai vismaz pēdējos trīs kalendāra gadus, tai skaitā daudzdzīvokļu ēku dzīvokļa īpašumā vai dzīvokļa īpašumos, ja nav iespējams investīcijas veikt dzīvojamai mājai vienotā risinājumā.
Papildus izvirzīta prasība, ka dzīvojamās ēkas kopējai lietderīgajai platībai jāpārsniedz 50 kvadrātmetri.
Ar ES fondu finansējumu apkures iekārtu nomaiņai viendzīvokļa un divdzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar biomasas cieto kurināmo, un mazajās daudzdzīvokļu mājās, kur siltumapgāde tiek nodrošināta ar akmeņoglēm, kūdru vai biomasas cieto kurināmo, tiks atbalstīti pieslēgumi centralizētajai siltumapgādes sistēmai ar apkures un karstā ūdens sadales sistēmu atjaunošanu.
Ja nepieciešams, iespējama arī pārbūve vai izveide, siltumsūkņa (gaiss, ūdens, zeme) uzstādīšana, ietverot elektrotīkla pieslēguma nepieciešamās jaudas palielināšanu, koksnes biomasas apkures katlu uzstādīšanu, kas piemērots granulu kurināmajam.
Papildus siltumsūkņu un granulu apkures katlu uzstādīšanai būs iespējams uzstādīt arī saules paneļu sistēmas (ar pieslēgumu elektrotīklam), veikt apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīgu atjaunošanu, pārbūvi vai izveidi.
Projektus varēs pieteikt mājokļu īpašnieki no visām Latvijas pilsētām, tomēr prioritāri projekti ir īstenojami Rīgas, Liepājas un Rēzeknes valstspilsētas teritorijā, kur atbilstoši Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.–2030. gadam noteiktajiem pasākumiem konstatēti gaisa piesārņojuma normatīvu robežlielumu pārsniegumi.
Investīcijas ietvaros projektus īsteno 24 mēnešu laikā, bet ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. decembrim. Projektu iesniegumu atlasi un līgumu slēgšanu nodrošinās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.
1 Ministru kabineta noteikumi Nr. 169 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, “zaļo” infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu” 2.2.3.6. pasākuma “Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas” īstenošanas noteikumi”.
