SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. augustā, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
2
2

Arī maksas rezidentiem tiks nodrošināts pelnīts atalgojums

Stājas spēkā 12.08.2022.

FOTO: Freepik.

12. augustā stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”, ar kuriem tiek izbeigta gadiem neatrisinātā problēma – topošo ārstu-speciālistu neapmaksātais darbs maksas rezidentūras laikā. Noteikumi paredz arī elastīgāku rezidentūras vietu plānošanu un atvieglotus atstrādes nosacījumus jaunajiem ārstiem, kuri izglītojušies par valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru kabineta noteikumi papildināti ar regulējumu maksas rezidentūras plānošanai augstskolā, paredzot pienākumu nodrošināt maksas rezidentiem arī atalgojumu darba tiesisko attiecību ietvaros apjomā, kādu paredz tiesību akti.

Proti, noteikumu 39.4 punkts paredz, ka augstskola ir tiesīga uzņemt pretendentu rezidentūrā tā izvēlētajā specialitātē ārpus pretendentu atlases konkursa, par to informējot Veselības ministriju, ja izdevumus, kas saistīti ar rezidenta apmācību, pilnā apmērā sedz juridiska vai fiziska persona un ja augstskolas un ārstniecības iestādes līgumā par rezidentu apmācību tiek paredzēts ārstniecības iestādes pienākums darba tiesisko attiecību ietvaros izmaksāt atlīdzību rezidentam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā vienā no šādiem finansējuma avotiem:

  • no budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam;
  • no juridisku vai fizisku personu līdzekļiem.

Savukārt 39.5 punkts paredz, ka, nosakot pamatspecialitātes un apakšspecialitātes rezidentiem, kuriem darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, kārtējā gadā uzņemamo rezidentu vietu skaitu augstskola noteiks, ņemot vērā:

  • no valsts budžeta līdzekļiem pieejamo finansējumu kārtējā gadā, kas paredzēts rezidentu, kuri mācību maksu sedz no privātiem (fizisku vai juridisku personu) līdzekļiem, atlīdzībai;
  • ārstniecības iestāžu iesniegtos pieprasījumus attiecībā uz rezidentūras vietām, kurās apmācība tiek segta no privātiem (fizisku vai juridisku personu) līdzekļiem, konkrētās pamatspecialitātēs un apakšspecialitātēs.

Tas nozīmē, ka plānotās maksas vietas būs jāsaskaņo ar ministriju un augstskolām būs jāsniedz garantija maksas rezidentu atalgojuma nodrošināšanai, skaidro Veselības ministrija.

Elastīgāka rezidentūras plānošana

Izmaiņas noteikumos paredz, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījuma atbilstoši specialitātēm plānošanā turpmāk tiks ņemta vērā arī Nacionālā veselības dienesta sniegtā informācija par nepieciešamo ģimenes (vispārējās prakses) ārstu skaitu un augstskolu sniegtā informācija par plānoto ārsta grādu ieguvušo personu skaitu kārtējā gadā (3. punkts). 

Slēdzot līgumus par rezidentu apmācību, tiks ņemti vērā ārstniecības iestāžu iesniegtie pieprasījumi attiecībā uz rezidentūras vietām konkrētā specialitātē.

Veselības ministrija skaidro: “Uz rezidentūras vietām pretendē ne vien ārsti, kuri absolvējuši studijas par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī medicīnas studiju absolventi, kuru apmācību pilnā apmērā segusi juridiska vai fiziska persona. Tāpēc rezidentūras vietu skaita noteikšanā paredzēts vērtēt kopējo, ne tikai no valsts budžeta finansēto medicīnas studiju absolventu skaitu.”

Atviegloti atstrādes nosacījumi

Ministru kabineta noteikumos veiktas izmaiņas arī attiecībā uz atstrādes nosacījumiem rezidentiem, kuri specialitāti apguvuši valsts apmaksātajā rezidentūras programmā.

Regulējuma 28. punkts izteikts jaunā redakcijā, nosakot, ka persona, kuras apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros (arī skaitot summāri) ir darba tiesiskajās attiecībās:

  • attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijā publiskas personas izveidotajā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, nodarbināta augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā atbilstošās specialitātes jomā vai turpina studijas doktorantūrā, vai valsts zinātniskajā institūtā veic zinātnisko darbu attiecīgās specialitātes jomā;
  • attiecīgajā ārstniecības personas specialitātē Latvijā ārstniecības iestādē, ar kuru ir noslēgta 5.2. apakšpunktā minētā vienošanās (par valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ārpus Rīgas), vai pašvaldības norādītajā ārstniecības iestādē, ja šāda vienošanās ir noslēgta ar pašvaldību.

Veselības ministrija norāda: “Līdz šim bija noteikts, ka atstrāde jāveic turpmākajos trijos gados pēc rezidentūras pabeigšanas. Tagad ir noteikts, ka pēc rezidentūras programmas pabeigšanas atstrāde jāveic trīs gadus 5 gadu periodā (periodu pagarinās, ja persona saņem maternitātes, paternitātes vai vecāku pabalstu). Tāpat noteikumos precizēts, ka atstrādes laiku summē, ja ir darbs specialitātē un papildus tiek veikts pasniedzēja darbs augstskolā vai zinātniskais darbs.”

Jaunais 28.1 punkts paredz, ka normālo darba laika ietvaru varēs skaitīt summāri pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē.

Ir padarīti elastīgāki arī finanšu saistību izpildes nosacījumi, ja persona ir mainījusi rezidentūras programmu un pēc tās apguves veic atstrādi atbilstoši nosacījumiem.

Noteikumi papildināti ar 35.1 punktu, kas nosaka: “Ja rezidents, kura apmācība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ (izņemot gadījumu, ja izslēgts no studējošo saraksta nesekmības dēļ) un turpina apmācību rezidentūrā citā specialitātē (neatkarīgi no rezidentūras apmācības finansējuma avota), Veselības ministrija personai atliek [..] noteikto saistību izpildi līdz rezidentūras beigšanai [..].

Precizē reģionālo piemaksu piešķiršanu

Grozījumi precizē reģionālās piemaksas izmaksu rezidentiem. Noteikts, ka 30% piemaksu aprēķinās atbilstoši nostrādātajam darba apjomam attiecīgajā mēnesī reģionā, tādējādi piemaksas saņemšanas nosacījumus padarot līdzsvarotākus visiem rezidentiem.

Veselības ministrija informē, ka šīgada budžetā pirmo reizi ticis atvēlēts finansējums – 5,6 miljoni eiro –, lai visiem maksas rezidentiem nodrošinātu atalgojumu tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem. Tāpat šogad par 30 vietām palielināts valsts apmaksāto rezidentūras vietu skaits, tam novirzot papildu 266 tūkstošus eiro.

ARTŪRS ŠILOVS, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs.

“Ministru kabineta noteikumu grozījumi ir solis pretī sakārtotai rezidentūras vietu plānošanai, kas paredzēs papildu motivāciju darbam reģionālajās slimnīcās, kā arī skaidrs signāls, ka mēs beidzot varam doties prom no jauno ārstu bezmaksas darba. Kopumā šo varētu saukt par pirmo grozījumu sadaļu, kurā ir rasts kompromiss, tomēr darbs pie rezidentūras procesa sakārtošanas nebeidzas.”

FOTO: Ieva Čīka, LETA.

AIGARS PĒTERSONS, Rīgas Stradiņa universitātes rektors, profesors.

“Lai nodrošinātu kvalitatīvu rezidentu izglītību, ir nepieciešama sadarbība. Tā ir sadarbība starp universitātēm un veselības aprūpes iestādēm, starp universitāšu slimnīcām un reģionālajām ārstniecības iestādēm, kā arī starp rezidentūras plānotājiem un profesionālajām asociācijām. Lēmumu pieņemšanas procesā ļoti būtisks ir rezidentu un jauno ārstu viedoklis. Uzskatām, ka Veselības ministrijas izstrādātie rezidentūras noteikumi ir balstīti uz konstruktīvu sadarbību starp visām procesā iesaistītajām pusēm.”

FOTO: Zane Bitere, LETA.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU