Līdz ar vasaras atvaļinājumiem un Covid-19 pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu atcelšanu, ceļošana uz ārvalstīm kļuvusi aktīvāka. Ārlietu ministrija, kā ik gadu, aicina ceļotājus parūpēties par savu drošību un ņemt vērā izplatītos brīdinājumus par dažādiem riskiem.
Kā Ārlietu ministrijas ikgadējā konsulārajiem jautājumiem veltītajā preses konferencē, kas notika šīgada 26. maijā, uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs, daļā situāciju, kad Konsulārajam dienestam ir bijis jāpalīdz nelaimē nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs, krīzes situācijas varētu novērst, ja ceļotāji būtu ņēmuši vērā kaut vai drošības brīdinājumus par konkrētām valstīm.
Piemēram, jau pirms Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā Ārlietu ministrija izplatīja brīdinājumu Latvijas iedzīvotājiem nedoties uz Ukrainu, tika nosūtītas īsziņas tiem Latvijas mobilo operatoru klientiem, kuri tajā laikā atradās Ukrainas teritorijā, ar aicinājumu evakuēties, kamēr to vēl varēja salīdzinoši viegli īstenot. Neskatoties uz to, daudzi Latvijas valstspiederīgie vērsās pēc palīdzības pēc karadarbības sākuma, kad evakuācija jau bija sarežģītāka.
Ārlietu ministrija sadarbībā ar Satiksmes ministriju organizēja četru evakuācijas autobusu reisus maršrutā Ļviva–Rīga, ar kuriem no Ukrainas izceļoja 261 persona, tai skaitā 123 Latvijas un 19 citu Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kā arī 119 viņu ģimenes locekļi – trešo valstu pilsoņi.
Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktore Agnese Saliņa norādīja, ka līdz ar Covid-19 pandēmiju un Krievijas īstenoto karu Ukrainā ir mainījusies arī konsulāro pakalpojumu dinamika, skaidrojot, ka pirms diviem gadiem galvenais Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs sniegtais pakalpojums bija vīzu izsniegšana ārvalstniekiem. Šobrīd galvenokārt tiek sniegti dažādi pakalpojumi Latvijas valstspiederīgajiem, kuri uzturas ārvalstīs. Šo konsulāro pakalpojumu (izņemot vīzas) skaits salīdzinājumā ar 2020. gadu, kad tie bija vairāk nekā 62 tūkstoši, 2021. gadā pārsniedza jau vairāk nekā 100 tūkstošus.
Īsumā par konsulārajiem pakalpojumiem 2021. gadā
- 2021. gadā uz Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta tālruņiem saņemti nepilni 55 000 zvanu un konsulārās palīdzības pieprasījumi e-pastā – vairāk nekā 12 000 vēstuļu.
- Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs konsulārā palīdzība sniegta 995 gadījumos, tai skaitā 320 – aizturētajām personām, 246 – nāves gadījumos, 104 – slimnīcās nonākušajiem u. c.
- Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments konsulāro palīdzību sniedza 27 krīzēs iesaistītajiem Latvijas valstspiederīgajiem (Afganistānā – 2, Etiopijā – 8, Marokā – 17).
- Izsniegtas 1 059 atgriešanās apliecības (par 104 apliecībām vairāk nekā 2020. gadā).
- 14 gadījumos (2020. gadā – 10 gadījumos) piešķirta materiālā palīdzība personām, kuras bija nonākušas ārkārtas situācijās ārvalstīs – Spānijā, Francijā, Portugālē, Zviedrijā un Vācijā, kā arī Filipīnās, Ekvadorā, Kolumbijā un Kambodžā.
- Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī un Latvijas vēstniecības Kijivā evakuāciju Ļvivā tika izveidots atbalsta punkts, kurā Latvijas valstspiederīgajiem un viņu ģimenes locekļiem tika sniegta konsulārā palīdzība. Ārkārtas apstākļos Ļvivā tika izsniegtas 28 atgriešanās apliecības un pilsonībā pieņemti 7 Latvijas pilsoņu bērni, kuri dzimuši Ukrainā.
Galvenās izmaiņas konsulāro pakalpojumu saņemšanā 2022. gadā
- Šobrīd pieprasītākais pakalpojums Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs ir personu apliecinošu dokumentu noformēšana. Piemēram, 2020. gadā noformēti un izsniegti ap 16 tūkstošiem personu apliecinošu dokumentu, 2021. gadā ir noformēti un izsniegti nepilni 30 tūkstoši, bet 2022. gada pirmajos četros mēnešos saņemti jau vairāk nekā 15 tūkstoši pasu un ID karšu izsniegšanas pieteikumu.
Ņemot vērā, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs šobrīd saskaras ar garām rindām uz personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu. Dokumentu nomaiņa ir jāplāno savlaicīgi. Vizītes dokumentu maiņai ir iepriekš jāpiesaka, jo Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs pieņem pēc pieraksta.
- Latvijas pārstāvniecību darbā ir izmaiņas, kas saistītas ar Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā. Tā rezultātā šīgada maijā tika aizvērtas divas Latvijas pārstāvniecības Krievijā – ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā un konsulāts Pleskavā.
Latvijas vēstniecība Maskavā turpina darbu un nodrošina visus pakalpojumus, bet jāņem vērā, ka konsulāro pakalpojumu saņemšana Krievijā ir iespējama tikai tur. Kā norādīja A. Saliņa, Latvijas vēstniecībā Maskavā ir vērojama pastiprināta Krievijas iedzīvotāju interese par izceļošanas iespējām (piemēram, šīgada martā saņemtas aptuveni 2000 vēstules ar dažādiem pieprasījumiem). Tomēr šobrīd vīzu izsniegšana, izņemot humāniem gadījumiem (piemēram, Latvijas pilsoņu ģimenes locekļu izceļošanai, lai dotos uz bērēm, apmeklētu smagi slimu radinieku), ir pārtraukta uz nenoteiktu laiku.
- 2021. gada oktobrī darbu uzsāka Latvijas vēstniecība Austrālijā, un konsulāro pakalpojumu sniegšana tur norit pilnā apjomā.
- Ārlietu ministrijā sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju sākta gatavošanās 14. Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai ārvalstīs. Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs tiks veidoti iecirkņi gan balsošanai klātienē vēlēšanu dienā, gan balsošanai pa pastu. Paredzams, ka ārvalstīs tiks izveidoti ap 100 vēlēšanu iecirkņu, no kuriem vairāk nekā 40 tiks izveidoti Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs telpās, bet vairāk nekā 50 – ārpus pārstāvniecību telpām. Tāpat ārvalstīs plānots nodrošināt vairāk nekā 20 iecirkņu balsošanai pa pastu.
Ceļot apdomīgi
“Dodoties ceļojumā, svarīgi nezaudēt modrību, pārliecināties par drošību un ievērot ieteikumus, lai izvairītos no iespējamām nepatīkamām situācijām ārvalstīs,” norādīja A. Saliņa, vēršot uzmanību būtiskākajām lietām, kuras jāņem vērā, ceļojot 2022. gadā.
- Pārbaudīt ceļošanas dokumenta derīguma termiņu.
Kā jau iepriekš tika minēts, šobrīd personu apliecinošu dokumentu nomaiņa var būt ļoti laikietilpīga un apgrūtināta.
Tāpat ir jāņem vērā, kurās valstīs var ceļot ar pasi vai personas apliecību. Piemēram, Eiropas Savienības (ES) valstīs un Gruzijā Latvijas pilsoņi var ceļot ar vienu no minētajiem dokumentiem, savukārt Latvijas nepilsoņi var ceļot tikai ar pasi.
Jāpievērš uzmanība ceļošanas dokumenta derīguma termiņa beigām, ņemot vērā, ka ES valstīs var ceļot līdz dokumenta derīguma beigu termiņam, bet ārpus ES dalībvalstīm dokumenta derīguma termiņam jābūt vismaz 3 mēnešiem vai pat ilgākam.
- Noformēt EVAK karti un privāto ceļojuma apdrošināšanas polisi.
Konsulārais dienests pandēmijas laikā bieži pieredzēja situācijas, kad Latvijas valstspiederīgie bija izvēlējušies ceļot bez apdrošināšanas un ar vislētākajām nemaināmajām biļetēm. Cilvēki nebija padomājuši par situācijām, ka var gadīties saslimt ar Covid-19, lidojums epidemioloģisko ierobežojumu dēļ var tikt atcelts, – tās ir nepatīkamas situācijas, kuru risināšanai papildus ir nepieciešami ievērojami finanšu resursi.
Ņemot vērā, ka arī šādos gadījumos cilvēki vērsās pēc palīdzības Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs, Konsulārā dienesta pārstāvji atgādina, ka pārstāvniecības šādos gadījumos nevarēs palīdzēt apmaksāt rēķinus, biļetes vai viesnīcas, bet var palīdzēt sazināties ar tuviniekiem. Plānojot ceļojumu, ir jārēķinās ar šādiem riskiem. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties piemērotu apdrošināšanas polisi, kas atbilst plānotajām aktivitātēm, lai izvairītos no riska, ka, iegūstot traumu, apdrošināšana neapmaksā tās ārstēšanu.
- Parūpēties par dokumentu drošību.
Konsulārā dienesta novērojumi liecina, ka Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki ir zaudējuši modrību un iemaņas, kā rezultātā piemirst par dokumentu un naudas maku drošību. Līdz ar to ir ieteicams tos neglabāt vienā vietā, kā arī izgatavot dokumentu kopijas (elektroniski vai papīra formātā), jo dokumentu zuduma gadījumā tas palīdzēs ātrāk noformēt pagaidu dokumentu.
- Pārbaudīt ieceļošanas prasības.
Lai arī šķiet, ka Covid-19 izraisītie ceļošanas ierobežojumi ir atcelti un, piemēram, Latvijā šobrīd nav īpašu papildu prasību, tomēr citviet pasaulē var būt citādi, jo ir valstis, kur ieceļošanai joprojām ir nepieciešams Covid-19 sertifikāts vai tests.
Noskaidrot, kādas ir ieceļošanas prasības ieteicams gan galamērķa valstī, gan tranzītvalstīs, īpaši, ja ieceļošanai nepieciešama vīza.
- Izvēlēties drošu galamērķi.
Situācija pasaulē ir mainīga ne tikai pandēmijas, bet arī dažādu drošības risku dēļ. Tāpēc pirms došanās ceļā ir jāizpēta attiecīgās valsts un reģiona drošības situācija un jāizvēlas drošākais maršruts. Piemēram, ir tūrisma kompānijas, kuras piedāvā ceļojumus uz Ziemeļkipru, bet Ārlietu ministrija aicina pārdomāt, vai šādā ceļojumā ir jādodas, jo tās iespējas sniegt konsulāro palīdzību Latvijas valstspiederīgajiem minētajā Kipras daļā var būt ierobežotas.
Tāpat Ārlietu ministrija aicina atturēties no ceļošanas uz Krieviju un Baltkrieviju.
Izvēloties galamērķi, jāiepazīstas ar Ārlietu ministrijas mājaslapā publicētajiem brīdinājumiem, kā arī nedrīkst aizmirst ievērot galamērķa valsts likumus, paražas un tradīcijas.
- Reģistrēt ceļojumu konsulārajā reģistrā, dodoties ceļojumā līdz trim mēnešiem.
Šī informācija noderēs un ļaus sazināties ar ceļotājiem, ja attiecīgajā valstī iestāsies kāda krīze – dabas stihija, teroristu uzbrukumi u. c.
- Uzmanīties no darba piedāvājumiem ārzemēs.
Ārlietu ministrijas redzeslokā ir nonākuši nelegālās nodarbinātības gadījumi, kad personas kļūst par cilvēku tirdzniecības upuriem. Ir salīdzinoši daudz gadījumu, kad solītā peļņa ir saistīta ar narkotiku pārvadāšanu un personas nonāk apcietinājumā ārvalstī. Piemēram, pēdējā laikā vairāki šādi gadījumi ir konstatēti Brazīlijā. Tādēļ nepieciešams kritiski izvērtēt vilinošus piedāvājumus no nepazīstamām personām, kā arī internetā.
- Nonākot ārkārtas situācijā ārvalstīs, jāzvana uz Konsulārā dienesta diennakts tālruni +371 26 33 77 11 vai jāraksta uz e-pasta adresi palidziba@mfa.gov.lv.
