FOTO: Freepik
Krievijas īstenotajā karadarbībā Ukrainas civiliedzīvotāji ne tikai tiek nogalināti un spīdzināti, bet arī piedzīvo seksuālo vardarbību, kuras rezultātā ukraiņu sievietēm un meitenēm var būt iestājusies nevēlama grūtniecība. Lai Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegtu atbalstu šādās situācijās, 23. aprīlī stājas spēkā par steidzamu atzītais grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka no kara bēgošajām Ukrainas sievietēm Latvijā būs tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus.
Latvijā aborts nav aizliegts. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums paredz iespēju pārtraukt grūtniecību gan pēc sievietes vēlēšanās, gan medicīnisku indikāciju dēļ vai gadījumā, kad grūtniecība iestājusies izvarošanas rezultātā.
Grūtniecības pārtraukšana ir iespējama tikai Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā noteiktajā kārtībā:
Kā norādīts grozījuma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā anotācijā, bruņota konflikta Ukrainā ietvaros cietušajām sievietēm, visticamāk, nebūs pieejama tiesībaizsardzības iestādes izsniegta izziņa par izvarošanas gadījumu, kā arī nebūs ārstu konsilija atzinuma, kura nepieciešamību paredz Seksuālās un reproduktīvās veselības likums. Tāpat arī 72 stundu paredzētais ierobežojums var kavēt un apgrūtināt pakalpojuma saņemšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma septītais pants papildināts ar 4.2 daļu, kas paredz, – Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības saņemt valsts apmaksātu grūtniecības pārtraukšanu un ar to saistītos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādes stacionārā vai dienas stacionāra nodaļā, un:
Kā, piedaloties Saeimas debatēs par grozījuma pieņemšanu, norādīja veselības ministrs Daniels Pavļuts: “Sievietēm pašām ir tiesības lemt par savu ķermeni. Viņas ir vienīgās, kuras šajā situācijā var pieņemt lēmumu, kā rīkoties. Savukārt mūsu pienākums ir viņu lēmumu atbalstīt un palīdzēt veidā, kas rada iespējami mazākas papildu emocionālas un fiziskas ciešanas. Mūsu pienākums šajā gadījumā ir nodrošināt aprūpi, kas ir kvalitatīva, likumīga un pieejama arī tad, ja citas valstis tā nerīkojas.” Ministrs uzsvēra, ka šajā gadījumā netiek radīts jauns regulējumus. Izņēmums tiek piemērots jau esošajā kārtībā.