Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai novērstu draudus Latvijas valsts drošībai, nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi.
FOTO: Zane Bitere, LETA
Svētdien, 14. novembrī, stājas spēkā jauns Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums, kura mērķis ir noteikt īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei. Likums izstrādāts, lai nodrošinātu ātru un efektīvu ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves procesu.
Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, jaunais Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums (turpmāk – likums) nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas, tostarp tās, kura noteikta ūdenstecē vai ūdenstilpē, apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras (turpmāk – ārējās robežas infrastruktūra) izbūvei.
Ārējās robežas infrastruktūras izbūve jaunā likuma izpratnē ir process, kas ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus sagatavošanās darbus būvniecības uzsākšanai, piemēram, zemes vienību kadastrālā uzmērīšana un atsavināšana, attīrīšana no apauguma, t. sk. koku ciršana, cirsto koku izvešanai nepieciešamo ceļu ierīkošana un uzturēšana, kā arī citus zemes vienības sagatavošanas darbus, kas nepieciešami būvniecības uzsākšanai.
Kā skaidrots likuma anotācijā, ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir ilgstošs process, jo tas ir saistīts ar būvniecības sagatavošanas darbiem pirms būvdarbu uzsākšanas, būvniecības procesu, tostarp projektēšanu un būvdarbiem, kā arī minētajos procesos veicamajām darbībām un procedūrām. Savukārt pirms būvniecības uzsākšanas nepieciešams veikt visus sagatavošanās darbus, piemēram, noteikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, izstrādāt būvprojektu, veikt ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju attīrīšanu no apauguma.
Vienlaikus būvniecības dokumentu izstrāde, saskaņošana un iesniegšana, tostarp iespējamība apstrīdēt izsniegto būvatļauju, kas attiecīgi aptur būvniecības procesu, koku ciršanas un atsavināšanas process, kā arī citi procesi, kas veicami ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves ietvaros, aizņem zināmu laika periodu. Ņemot vērā, ka ne visas zemes vienības, kas nepieciešamas ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, atrodas valsts īpašumā, ir jāveic šo zemes vienību uzmērīšana un atsavināšana pirms būvniecības uzsākšanas, kas arī ir laikietilpīgs process. Vienlaikus arī pašu būvdarbu veikšana ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros aizņem zināmu laika periodu, teikts anotācijā.
Tāpat likuma anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā izmaiņas starptautiskajā drošības vidē un to, ka ir konstatējams Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaita straujš pieaugums, ir pastiprinājušies ar robežas aizsardzību un drošību saistītie riski, kas vistiešākā mērā ietekmē Latvijas valsts drošību.
Tādējādi, lai novērstu draudus Latvijas valsts drošībai, nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt ārējās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvi, skaidrots likuma anotācijā.
Likums paredz, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo teritoriju noteiks Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Piemēram, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei nepieciešamo zemes kadastrālo uzmērīšanu organizēs Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas sagatavos un izsniegs darba uzdevumu mērniekam vai komersantam, kas nodarbina mērnieku.
Kā norādīts likuma anotācijā, Valsts robežsardzei sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru būs tiesības noteikt jeb identificēt dabā ārējās infrastruktūras izbūvei nepieciešamās teritorijas, lai būtu iespēja nekavējoties uzsākt ārējās robežas infrastruktūras izbūvi.
Savukārt infrastruktūras būvniecību organizēs un nodrošinās valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”.
Ņemot vērā, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūve ir būtisks un apjomīgs projekts, kurā ir nepieciešams īstenot dažādas darbības un procesus, nepieciešams noteikt, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves būvniecību organizē un nodrošina institūcija ar atbilstošu pieredzi un kompetenci, teikts anotācijā.
Ar jauno likumu par labu valstij Iekšlietu ministrijas personā varēs nodibināt servitūtu uz citām personām piederošas zemes, ja tā nepieciešama, lai nodrošinātu nepieciešamo ārējās robežas infrastruktūras objektu izbūvi. Servitūts tiks nodibināts līdz brīdim, kad zeme tiks atsavināta atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma prasībām. Proti, ārējās robežas infrastruktūras izbūvei privātpersonu īpašumā esošie nekustamie īpašumi tiks atsavināti, ievērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteikto atsavināšanas procedūru, tostarp novērtējot nekustamo īpašumu un nosakot taisnīgu atlīdzību.
Kā skaidrots likuma anotācijā, viens no būtiskiem priekšnosacījumiem, lai īstenotu ārējās robežas infrastruktūras izbūvi, ir tam nepieciešamās zemes iegūšana īpašumā, ja tā jau neatrodas valsts īpašumā.
Likumā noteikts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra informēs personu, ka uz tai piederošo zemi ir noteikts servitūts un ka tiks uzsākti ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbi. Vienlaikus strīds par servitūta noteikšanu neietekmēs ārējās robežas infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu.
Likums paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām institūcijām, visi iesniegumi un jautājumi, kas saistīti ar ārējās robežas infrastruktūras izbūvi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, t. sk. ārējās robežas izbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī ārējās robežas infrastruktūras būvju nodošanu ekspluatācijā, jāizskata un lēmumi jāpieņem prioritārā kārtībā, ja tas ir iespējams.
Proti, ārējās robežas infrastruktūras izbūves ietvaros būs nepieciešama sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām institūcijām, kuras saistībā ar ārējās robežas infrastruktūras izbūves procesu pieņem kādus lēmumus, izsniedz atļaujas, sniedz nepieciešamo informāciju vai veic citas darbības, piemēram, izsniedz būvatļauju, izsniedz mērniekam normatīvajos aktos zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā minēto informāciju, teikts anotācijā.
Tāpat likumā noteikts, ka ārējās robežas infrastruktūras izbūves pārraudzību un koordināciju veiks Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja (turpmāk – komiteja). Komitejas darbu vadīs iekšlietu ministrs, un tās darbu organizēs Iekšlietu ministrija, taču tās sastāvā būs jāiekļauj arī pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Satiksmes ministrijas, valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi”, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, Valsts robežsardzes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Zemkopības ministrijas.
Vienlaikus komitejas darbā varēs pieaicināt arī ekspertus no citām institūcijām, kuras nav iekļautas komitejas sastāvā.
Kā skaidrots likuma anotācijā, Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejas izveide ir nepieciešama, lai varētu ātri atrisināt visus ar izbūves procesu radušos neskaidros jautājumus, nekavējot izbūves procesu, kā arī pārraudzīt un vienoti koordinēt ārējās robežas infrastruktūras izbūves gaitu.
Sīkāk ar izmaiņām iespējams iepazīties šeit.
