Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ārzemnieka eID karte ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti gan klātienē, gan digitālajā vidē un sekmē ārzemnieku ekonomisko aktivitāti Latvijā.
PMLP infografikas fragments
16. oktobrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” un noteikumos Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”, lai sekmētu ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicinātu ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā, piedāvājot ārzemniekiem elektroniskās identifikācijas līdzekli – ārzemnieka eID karti. LV portāls skaidro, kas ir ārzemnieka eID karte, kas to varēs saņemt, kāds būs ārzemnieka personas apliecības derīguma termiņš, kur to varēs saņemt un ar kādām izmaksām jārēķinās.
Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 28. jūnijā, ieviesa jaunu personas apliecības veidu – ārzemnieka personas apliecību (ārzemnieka eID karti). Tādējādi saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 5. panta pirmo daļu Latvijā pastāv sešu veidu personas apliecības:
Lai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varētu sākt izsniegt jauno ārzemnieka eID karti, veikti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” un grozījumi MK noteikumos Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”. Tie stājās spēkā sestdien, 16. oktobrī.
Normatīvā regulējuma izmaiņu mērķis ir sekmēt ārzemnieku iekļaušanos Latvijas digitālajā vidē un veicināt ekonomikas, zinātnes, izglītības un kultūras sakaru attīstību Latvijā. Kā norāda Iekšlietu ministrijas (IeM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Jansone, “PMLP sāks izsniegt jauno ārzemnieka eID karti, tiklīdz stāsies spēkā izmaiņas MK noteikumos”.
Ārzemnieka eID karte ir personu apliecinošs dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti gan klātienē, gan digitālajā vidē un sekmē ārzemnieku ekonomisko aktivitāti Latvijā.
Atbilstoši PMLP sniegtajai informācijai ārzemnieka eID kartē iestrādātie elektroniskās identitātes rīki nodrošinās ārzemniekam iespēju pilnvērtīgi darboties elektroniskajā vidē:
Kā norāda IeM, ārzemnieka eID karte ļaus ērti un ātri apliecināt savu identitāti iestādēs un uzņēmumos Latvijā: “Ieguvums gan ārzemniekam, gan viņu apkalpojošajai iestādei būs atvieglota personas identitātes pārbaude pakalpojumu sniegšanas procesā.”
Vienlaikus IeM vērš uzmanību, ka atšķirībā no citiem personu apliecību veidiem ārzemnieka eID karte:
Saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 5. panta 21 daļu ārzemnieka personas apliecību izsniegs ārzemniekam, kurš Fizisko personu reģistra likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkta “d”, “e”, “f” un “i” apakšpunktā minētajos gadījumos būs reģistrēts Fizisko personu reģistrā, proti, ārzemnieka eID karti varēs saņemt ārvalstnieks:
Kā skaidro IeM, ārzemnieks jauno personas apliecību varēs iegūt, ja tas reģistrēsies Fizisko personu reģistrā, saņems Latvijas personas kodu un pieteiksies ārzemnieka eID kartes noformēšanai.
LV portāls jau rakstīja, ka, reģistrējoties Fizisko personu reģistrā, ārzemniekam tiek piešķirts Latvijas personas kods, kā arī tiesības noformēt personas apliecību jeb eID karti ar mērķi saņemt elektroniskās identitātes apliecināšanas rīku.
Tāpat IeM norāda, ka personas, kuras jau uzturas Latvijā ar uzturēšanās atļauju, piemēram, uzturēšanās tiesiskais pamats ir nekustamais īpašums, beidzoties minēto tiesību termiņam, varēs izteikt vēlmi saņemt ārzemnieka eID karti, lai tādējādi turpinātu uzturēt saikni ar Latvijas valsts un citām institūcijām e-vidē, neatrodoties Latvijā.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 134 “Personu apliecinošu dokumentu noteikumi” noteikumus papildina ar 58.¹ punktu, kas paredz ārzemnieka personas apliecību izdot ar derīguma termiņu 5 gadi, savukārt ārzemnieka personas apliecību patvēruma meklētājam izdot ar derīguma termiņu 1 gads.
Kā skaidrots minēto grozījumu anotācijā, ņemot vērā to, ka personu, kurām ir tiesības saņemt ārzemnieka personas apliecību, saikne ar Latviju nav ilgstoša, kā arī to, ka ārzemnieka personas apliecībā paredzēts iekļaut informāciju, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētai paaugstinātas drošības elektroniskai identifikācijai un droša elektroniskā paraksta radīšanai, optimāls termiņš ārzemnieka personas apliecības lietošanai ir 5 gadi. Būtiska ir arī tehnoloģisko procesu nemitīgā attīstība.
Savukārt, ņemot vērā Patvēruma likuma 29. pantā noteiktos patvēruma meklētāja iesnieguma izskatīšanas un lēmuma par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu pieņemšanas termiņus, paredzēts noteikt 1 gada derīguma termiņu ārzemnieka personas apliecībai, ko izsniedz patvēruma meklētājam, teikts anotācijā.
Kā liecina IeM sniegtā informācija, veicot iepriekšēju pierakstu pakalpojuma saņemšanai, ārzemnieka eID karti varēs saņemt visās PMLP klientu apkalpošanas nodaļās Latvijā. Teritoriālo PMLP nodaļu kontaktinformācija pieejama PMLP mājaslapā.
Vienlaikus tiek plānota arī ārzemnieka eID kartes noformēšana Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. IeM vērš uzmanību, ka tādā gadījumā jārēķinās ar papildu izdevumiem par konsulāro pakalpojumu saņemšanu. Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs kontaktinformāciju var meklēt Ārlietu ministrijas mājaslapā.
Grozījumi MK noteikumos Nr. 133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” papildina noteikumus ar 4.1 punktu, nosakot, ka valsts nodevas apmērs par ārzemnieka personas apliecības izsniegšanu ir 80 eiro. Tāpat minētajā punktā noteikts, ka ārzemnieka personas apliecību izsniegs 2 darba dienu laikā.
Minēto grozījumu anotācijā norādīts, ka pirms valsts nodevas apmēra par ārzemnieka personas apliecības izsniegšanu noteikšanas apzināta arī citu valstu pieredze līdzīgu dokumentu izsniegšanā. Piemēram, par Igaunijas e-rezidenta kartes saņemšanu maksājama valsts nodeva 100 eiro apmērā, bet gadījumos, kad e-rezidenta karte tiek saņemta Igaunijas Republikas vēstniecībā ārvalstī, valsts nodevas un dokumentu sūtīšanas izdevumi ir 120 eiro. Savukārt Lietuvā paredzēta e-rezidenta statusa ieviešana, izsniedzot elektroniskās identifikācijas kartes ar valsts nodevu 110 eiro apmērā.
Minētie grozījumi noteikumus papildina arī ar 16.7. apakšpunktu, nosakot, ka par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu noteikti atbrīvojumi no valsts nodevas arī gadījumā, ja ārzemnieka personas apliecību izsniedz patvēruma meklētājam. Kā skaidrots anotācijā, no valsts nodevas samaksas par ārzemnieka personas apliecības saņemšanu tiek atbrīvots patvēruma meklētājs, proti, persona, kura ir iesniegusi iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, laika posmā līdz bēgļa vai alternatīvas personas statusa piešķiršanai.
PMLP infografika
