SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Kate Berlaua
zvērinātu advokātu birojs “Sorainen”
08. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 12 minūtes
16
16

Saimnieciskās darbības formas – kuru izvēlēties (l)

FOTO: Freepik

Latvijā iespējamas vairākas saimnieciskās darbības formas. Nav vienas pareizās atbildes par labāko formu, bet tikai labākā izvēle atbilstoši iecerētajam mērķim. Saimnieciskās darbības forma jāizvēlas apdomāti, jo tā noteiks ikdienas darbības, personīgo atbildību, kā arī iespējas piesaistīt finansējumu.

īsumā
  • Komercdarbība no saimnieciskās darbības visbūtiskāk atšķiras ar savu atklātumu, ko nodrošina Komercreģistrs.
  • Komercdarbību veic tikai komercreģistrā ierakstītas personas – komersanti.
  • Latvijā populārākā komercdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību.
  • Tikai pašnodarbināta persona un individuālais komersants tiek uzskatīts par fizisku personu.
  • Uzskatāmākā saimnieciskās darbības formu atšķirība ir personiskās atbildības nošķiršana.

Komercdarbība ir viens no saimnieciskās darbības veidiem. Komercdarbības specifika ir tā, ka komercdarbības veikšanas priekšnoteikums ir reģistrācija Komercreģistrā, kuru ved Uzņēmumu reģistrs (UR). Proti, komercdarbību veic tikai Komercreģistrā ierakstītas personas – komersanti. Turpretī, lai veiktu saimniecisko darbību bez komersanta statusa iegūšanas, nepieciešams reģistrēties vien Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Iepretim VID uzturētajam saimnieciskās darbības veicēju reģistram Komercreģistra mērķis ir nodrošināt saimnieciskās darbības (komercdarbības) atklātumu un reģistrā ierakstīto ziņu ticamību. Līdz ar to komercdarbība iepretim jebkuram citam saimnieciskās darbības veidam ir atklāta saimnieciskā darbība, par ko pārliecināties var jebkura persona.

Uzņēmējdarbības jēdziens, lai arī likumos tiek lietots, netiek definēts. Praksē visbiežāk uzņēmējdarbības jēdziens tiek lietots kā sinonīms iepriekš aprakstītajam saimnieciskās darbības jēdzienam. Skaidrības labad raksta turpinājumā tiks lietoti saimnieciskās un komercdarbības jēdzieni, kā aprakstīts iepriekš.

Saimnieciskās darbības un komercdarbības veicēji

Latvijā saimniecisko darbību veic:

  • akciju sabiedrība (AS);
  • sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA);
  • pilnsabiedrība (PS);
  • komandītsabiedrība (KS);
  • individuālais komersants (IK);
  • kooperatīvā sabiedrība (KpS);
  • zemnieka un zvejnieka saimniecība (ZS, ZvS);
  • individuālais uzņēmums (IU);
  • ar saimniecisko darbību nodarbojas arī tā saucamie pašnodarbinātie.

No minētajām saimnieciskās darbības formām pirmie pieci ir komersanti un tādēļ ierakstāmi Komercreģistrā. Savukārt kooperatīvās sabiedrības, zemnieka un zvejnieka saimniecības ierakstāmas UR žurnālā.

Latvijā pirmo piecu minēto komersantu darbību regulē Komerclikums, kooperatīvās sabiedrības – Kooperatīvo sabiedrību likums un zemnieka un zvejnieka saimniecības – likums “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību”.

Atbilstoši UR publicētajiem datiem Latvijā visvairāk dibinātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, tostarp mazkapitāla sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kā arī zemnieku saimniecības un individuālie komersanti.

Papildus minētajām saimnieciskās darbības formām pastāv arī ģimenes uzņēmumi, taču atbilstoši UR publicētajiem datiem šobrīd nav neviena aktīva ģimenes uzņēmuma.

Būtiskākās atšķirības

Jebkuram, kas vēlas veikt saimniecisko darbību, ir pienākums savu saimnieciskās darbības veicēja statusu reģistrēt. Komersantiem jāreģistrējas Komercreģistrā, savukārt citiem saimnieciskās darbības veicējiem – citos UR vestajos reģistros vai VID.

Viens no nozīmīgākajiem saimnieciskās darbības formu atšķirības kritērijiem ir statuss, kādā persona veic saimniecisko darbību. Proti, vai fiziskā persona saimniecisko darbību veic savā vārdā vai speciāli saimnieciskās darbības veikšanai izveidota subjekta – AS, SIA, PS, KS, KpS, ZS, ZvS – vārdā.

Otra būtiskākā atšķirība, kas attiecas tikai uz speciāli saimnieciskās darbības veikšanai izveidotajiem subjektiem, ir subjekta radītāja atbildības pakāpe par šī subjekta saistībām ar savu personīgo mantu. Juridiskās personas (AS, SIA, KpS) personiskā atbildība ir norobežota, savukārt pārējie subjekti atbild ar savu personisko mantu (līdz ar to tiem nav juridiskās personas statusa).

Saimnieciskās darbības formas savā starpā atšķiras arī pēc šādiem kritērijiem:

  • dibinātājiem izvirzītās prasības;
  • pamatkapitāls;
  • iekšējā pārvalde;
  • pārstāvība attiecībās ar trešajām personām;
  • peļņas sadale un zaudējumu segšana;
  • finansējuma ieguve.

Fiziskās (pašnodarbinātās) personas

Fiziskās personas var veikt saimniecisko darbību savā vārdā, t. i., nedibinot speciālu saimnieciskās darbības veikšanai paredzētu subjektu. Lai arī jauns tiesību subjekts netiek veidots, fiziskajai personai ir pienākums savu statusu reģistrēt VID. Uz fizisko personu, kas veic saimniecisko darbību, attiecināms arī likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Šajos likumos tiek lietots pašnodarbinātā jēdziens, kas sabiedrībā parasti tiek asociēts ar fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību savā vārdā.

Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, kura veikta ārpus darba tiesiskajām attiecībām.

Fiziskās personas darbību kvalificē kā saimniecisko darbību, ja tā atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

  • darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
  • ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu);
  • darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē pašnodarbinātie ir arī personas, kas gūst ienākumus no autoratlīdzības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti, zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti revidenti, prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists, individuālais komersants un citi.

Fiziskās personas atbildība, veicot saimniecisko darbību šajā veidā, ir neierobežota – fiziskā persona par saistībām pret kreditoriem atbild ar visu savu personisko mantu.

Pēc VID datiem, šī gada pirmajā ceturksnī valstī reģistrējušās 31 498 pašnodarbinātās personas.

Individuālais komersants

Saskaņā ar noteiktiem kritērijiem fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, var rasties pienākums reģistrēties Komercreģistrā kā individuālajam komersantam (IK).

Pienākums pieteikt sevi reģistrēšanai Komercreģistrā rodas, ja ir spēkā kāds no šiem kritērijiem:

  • gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 284 600 eiro;
  • veiktā saimnieciskā darbība atbilst komercaģenta vai māklera darbībai atbilstoši Komerclikuma 45. un 64. pantam (šajā gadījumā var dibināt arī AS, SIA, PS vai KS);
  • gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 28 500 eiro, un fiziskā persona saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vismaz sešus darbiniekus.

Fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai Komercreģistrā kā IK arī pēc brīvas izvēles, proti, arī tad, ja nepastāv kāds no iepriekšminētajiem kritērijiem.

Ar brīdi, kad fiziskā persona tiek ierakstīta Komercreģistrā kā IK, tā savu komercdarbību veic nevis savā fiziskās personas, bet IK vārdā. Tas nozīmē, ka, veicot komercdarbību, tā izmanto savu komercreģistrā ierakstīto firmu (nosaukumu). Turpretī jebkura trešā persona var iepazīties ar Komercreģistrā ierakstītajām ziņām par IK statusu, jau minēto firmu (nosaukumu), fizisko personu identificējošiem datiem un juridisko adresi.

Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu (fiziskās personas) personisko mantu.

Reģistrācija kā IK līdz ar to notiek, vai nu izpildoties likumā noteiktajiem kritērijiem, vai pēc fiziskās personas brīvas izvēles. Fiziskā persona varētu būt ieinteresēta reģistrēties kā IK, lai nodrošinātu savas saimnieciskās darbības (komercdarbības) atklātumu un to nošķirtu no citām darbībām, ko veic fiziskā persona.

Pēc UR datiem, šobrīd Komercreģistrā reģistrēti 10 953 individuālie komersanti.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir vispopulārākā komersantu tiesiskā forma. Tāpat kā pārējie komersanti (IK, AS, PS, KS), SIA savu komersanta statusu iegūst ar brīdi, kad tā ir ierakstīta Komercreģistrā.

SIA ir kapitālsabiedrība, tādēļ tās dibināšanai noteikts minimālais pamatkapitāla apmērs ir 2800 eiro. Pamatkapitāla uzdevums ir tostarp nodrošināt starta kapitālu komercdarbības uzsākšanai, kā arī radīt iespaidu kreditoriem par savu spēju uzņemties saistības.

Taču ne vienmēr personām ir pieejams arī minimālais 2800 eiro lielais pamatkapitāls, tādēļ likums pieļauj izņēmumus. Pirmais izņēmums ir iespēja pamatkapitālu 2800 eiro apmērā apmaksāt gada laikā. Tas nozīmē, ka dibināšanas brīdī dibinātājiem pamatkapitāls jāapmaksā vismaz 50% apmērā, kamēr pārējā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad SIA ierakstīta Komercreģistrā. Būtiski piebilst, ka šobrīd Ministru kabinetā tiek izskatīts likumprojekts, kas tostarp rosina noteikt, ka no 2023. gada 1. jūlija, dibinot SIA, pamatkapitāls būs jāapmaksā pilnā apmērā.

Otrs izņēmums paredz iespēju dibināt SIA, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro, tomēr tās dibināšanai pastāv ierobežojumi.

Lai dibinātu SIA ar samazinātu pamatkapitālu (minimālā pamatkapitāla summa ir 0,01 eiro), tai jāatbilst šādiem nosacījumiem:

  • sabiedrību dibina un vēlāk tās dalībnieki ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci (vairāku dalībnieku gadījumā katrs piedalās ar vismaz 0,01 eiro ieguldījumu);
  • sabiedrības valdes sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi, taču tiem visiem jābūt sabiedrības dalībniekiem;
  • katrs sabiedrības dalībnieks vienlaikus ir dalībnieks tikai vienā sabiedrībā, kuras pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro.

Lai arī likumā paredzēts šis izņēmums no pilnas pamatkapitāla apmaksas, pastāv prasības attiecībā uz mazkapitāla SIA obligāto rezervi, kas liek pamatkapitālu pakāpeniski paaugstināt, tādējādi mazinot mazkapitāla SIA paaugstināto risku attiecībā pret tās kreditoriem.

SIA pārvaldes institūcijas ir dalībnieku sapulce un valde, savukārt padomes izveidošana nav obligāta. Valdes galvenie uzdevumi ir vadīt un pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām. Turpretī padomes (ja tāda ir izveidota) uzdevums ir uzraudzīt valdi. Pilna pamatkapitāla SIA gadījumā dibinātāji un dalībnieki var būt arī juridiskas personas (SIA, AS, KpS) vai tiesībspējīgās personālsabiedrības (PS, KS). Kā arī tās valdē un padomē (ja tāda ir izveidota) var būt fiziskas personas, kas nav tās dalībnieki.

SIA (tāpat kā AS un KpS) ir juridiska persona. Kā minēts iepriekš, par juridiskām personām uzskatāmi vien tie komersanti, kuru atbildība pret dalībniekiem ir nošķirta. Tas nozīmē, ka komersants spēj ne tikai stāties tiesiskās attiecībās savā (komersanta), nevis to dalībnieku vārdā, bet arī atbildēt par saistībām pret kreditoriem ar savu (komersanta), nevis komersanta dalībnieku personisko mantu. Atbildības nošķiršana darbojas arī otrā virzienā – SIA neatbild par dalībnieku saistībām. Būtiski norādīt, ka mazkapitāla SIA gadījumā pastāv ierobežojumi attiecībā uz atbildības nošķiršanu mazkapitāla SIA maksātnespējas gadījumā.

Atbildības nošķiršana, minimālā pamatkapitāla prasības un vienkāršotā pārvaldība parasti ir izšķirīgais kritērijs, kādēļ personas izvēlas nodarboties ar komercdarbību tieši SIA formā.

Pēc UR datiem, šobrīd Komercreģistrā reģistrētas 133 416 SIA. No tām 43 000 ir mazkapitāla SIA.

Publikācijas otrajā daļā – skaidrojums par pārējām saimnieciskās darbības formām: akciju sabiedrībām, pilnsabiedrībām un komandītsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, zemnieka un zvejnieka saimniecībām, kā arī individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU