Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājas spēkā šodien, 20. aprīlī, paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu arī dzīvojamo telpu īres gadījumos. Īrniekam vajadzēs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un netiks panākta vienošanās par jaunu līgumu vai ja būs izveidojies īres maksas parāds.
Civilprocesa likumā līdz šim jau bija paredzēta saistību bezstrīdus piespiedu izpilde attiecībā uz nomas un īres līgumiem, tomēr līdz šim izņēmums bija tās piemērošana dzīvojamo telpu īrei. Izslēdzot šo izņēmumu, arī uz dzīvojamo telpu īres līgumiem attieksies process, kura regulējums likumā un piemērošanas prakse jau ir pilnībā nodibināta, norāda uz likumprojekta otro lasījumu iesniegtā priekšlikuma autori, deputāti Gatis Eglītis un Uldis Budriķis.
Likuma grozījumi paredz izīrēto telpu atbrīvošanu saistību bezstrīdus piespiedu izpildes procesā Civilprocesa likuma 50. nodaļas kārtībā. Jau šobrīd šāds process piemērojams attiecībā uz nedzīvojamajām telpām. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana ir paātrināts tiesas process, tomēr tas paredz pietiekamu personu, pret kurām process tiek ierosināts, tiesību aizsardzību – pienākumu izsniegt brīdinājumu un tiesības iesniegt apvērsuma prasību.
Lai veicinātu īres tirgus caurskatāmību, ar grozījumiem ieviestās normas ir piemērojamas vienīgi zemesgrāmatās ierakstītajiem īres līgumiem. Tas nozīmē, ka uz jau noslēgtajiem vai nākotnes īres līgumiem, kas nebūs ierakstīti zemesgrāmatā, saistību bezstrīdus izpildes tiesas process neattieksies. Respektīvi, tie īrnieki un izīrētāji, kuri vēlēsies saglabāt līdzšinējo strīdu risināšanas kārtību, būs brīvi tā rīkoties.
Likuma 405. panta trešā daļa papildināta, nosakot, ka lēmums, kurā noteikts personas pienākums atbrīvot nomāto vai īrēto īpašumu, izpildāms šā likuma 74.1 nodaļā “Personu un mantas izlikšana no telpām” paredzētajā kārtībā.
