Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Izmaiņu mērķis ir noteikt kriminālatbildību par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju nelielā apmērā, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, kā arī savstarpēji saskaņot un precizēt tās Krimināllikuma tiesību normas, kas attiecas uz nelegālās tabakas izstrādājumu aprites ierobežošanu.
FOTO: Freepik
Otrdien, 29. septembrī, stājas spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz risinājumu tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanai arī nelielā apmērā. Vienlaikus stājas spēkā grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, nosakot kritērijus, kāds nelegālo tabakas izstrādājumu daudzums uzskatāms par maznozīmīgu un kāds – par lielu vai ievērojamu.
Krimināllikuma grozījumu (turpmāk – grozījumi) anotācijā skaidrots, ka veiktās izmaiņas bija nepieciešamas, lai turpmāk likumā būtu efektīvi risinājumi tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanai. Jautājums par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizāciju tika aktualizēts Latvijas Televīzijas 2019. gada novembra raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”, kurā tika atspoguļots nelegālais bizness Rīgas Centrāltirgū, proti, tādu tabakas izstrādājumu, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, tirdzniecība, kas savukārt rada miljoniem lielus zaudējumus valsts budžetam nenomaksātu nodokļu veidā.
Kā norādīts grozījumu anotācijā, šāds nelegālo cigarešu bizness ir izplatīts ne tikai Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās un novados, līdz ar to izmaiņu mērķis ir noteikt kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu nelikumīgu realizāciju nelielā apmērā, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, kā arī savstarpēji saskaņot un precizēt tās Krimināllikuma (KL) tiesību normas, kas attiecas uz tabakas izstrādājumu nelegālās aprites ierobežošanu. Vienlaikus, ievērojot to, ka nelegāla alkoholisko dzērienu aprite ir līdzvērtīga nelegālajai tabakas izstrādājumu apritei, ar grozījumiem precizētas un papildinātas arī tās KL tiesību normas, kas attiecas uz nelegālās alkoholisko dzērienu aprites ierobežošanu.
Grozījumu anotācijā norādīts: Latvijas Televīzijas 2019. gada novembra raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tika atklāts, ka mēnesī viens Rīgas Centrāltirgus cigarešu punkts pārdod aptuveni 2250 cigarešu bloku (vienā blokā ir desmit paciņu), bet 10 nelegālās tirdzniecības vietas kopumā pārdod aptuveni 22 500 bloku.
“Ja bloku tirgo par 21 eiro, tad ienākumi mēnesi aptuveni ir 470 000 eiro. Savukārt gadā tie apmēram ir 5,6 miljoni eiro. Neviens nemaksā ne akcīzes nodokli, ne pievienotās vērtības nodokli (PVN), ne arī kādus citus nodokļus. Pašlaik noteiktais akcīzes nodoklis par 1000 cigaretēm ir 114 eiro. Pārrēķinot kopējo pārdoto bloku daudzumu cigaretēs, sanāk, ka nesamaksātais akcīzes nodoklis gadā ir apmēram 0,5 miljoni eiro, nesamaksātais PVN veido apmēram 1,7 miljonu (kopumā 2,2 miljoni eiro). Ja pierēķina nesamaksāto iedzīvotāju nodokli par šo personu ienākumiem, ko citi Latvijas iedzīvotāji maksā, tad kopā nenomaksāto nodokļu apmērs tuvojas 4 miljoniem eiro, un tas ir tikai no desmit cigarešu tirdzniecības vietām,” skaidrots anotācijā.
Kā liecina prakse, daudziem nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirgotājiem tika piemēroti administratīvie sodi vairāku tūkstošu eiro apmērā (dažiem administratīvais sods jau sasniedzis 15 000–20 000 eiro). Vienlaikus grozījumu anotācijā teikts, ka neviens tirgotājs šos daudzkārtīgi piemērotos sodus nenomaksāja un arī piedzīt no viņiem tos nebija iespējams, jo pārkāpumu izdarījušajām personām nebija legālu ienākumu un īpašumu, uz kuriem vērst piedziņu.
Atbilstoši grozījumu anotācijai minēto administratīvo sodu veikšana kļuva par nelikumīgu tabakas izstrādājumu tirgotāju “profesionālo” nodarbošanos, kuru faktiski nebija iespējams ierobežot. Līdz ar to nelikumīga tabakas izstrādājumu realizācija tagad ir kriminalizēta.
Līdz ar grozījumiem KL ir papildināts ar 221.6 pantu, kas turpmāk noteic, ka par nelegāli izgatavotu (ražotu) vai tādu tabakas izstrādājumu, kuri nav marķēti ar Latvijas Republikas akcīzes nodokļa markām, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus, vai tādu bezdūmu tabakas izstrādājumu, kuru laišana tirgū ir aizliegta, realizāciju nelielā apmērā, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 1 gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Atbilstoši KL tas ir mazāk smags noziegums.
Anotācijā tiek norādīts, ka atbildība pēc jaunā KL 221.6 panta iestājas, ja pantā minēto tabakas izstrādājumu realizācijas apmērs nesasniedz KL 221. pantā paredzēto apmēru (ievērojamu apmēru, lielu apmēru). Savukārt tabakas izstrādājumu realizācija, ja tā izdarīta mantkārīgā nolūkā, ir realizācija pret atlīdzību, piemēram, pārdošana, aizdošana vai parāda atdošana (jaunais pants neaptver tādus realizācijas veidus kā uzdāvināšana, uzcienāšana vai nodošana bez atlīdzības). Tas nozīmē, ka arī KL 221.6 pantā minēto tabakas izstrādājumu piedāvāšana turpmāk būs atzīstama par nelikumīgu tabakas izstrādājumu realizācijas mēģinājumu.
Proti, saskaņā ar KL 15. panta ceturto daļu par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ. Savukārt atbilstoši KL 15. panta piektajai daļai atbildība par sagatavošanos noziegumam vai nozieguma mēģinājumu iestājas saskaņā ar to pašu KL pantu, kas paredz atbildību par konkrēto nodarījumu.
Proti, ja tiks konstatēta jebkādu tabakas izstrādājumu nelikumīga izgatavošana (ražošana), uzglabāšana, pārvietošana vai realizācija ievērojamā vai lielā apmērā, tad, tāpat kā līdz šim, personas būs saucamas pie kriminālatbildības attiecīgi pēc KL 221. panta pirmās vai trešās daļas:
Vienlaikus 29. septembrī stājas spēkā arī grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (turpmāk – grozījumi likumā “PKSSPK”), kas ir saistīti ar grozījumiem KL. Grozījumi “PKSSPK” paplašina vairākus šā likuma pantus, nosakot tabakas izstrādājumu apmēra kritērijus attiecībā uz KL 221. pantā un 221.6 pantā paredzētajiem tabakas izstrādājumiem (līdzīgi kā tie ir īpaši atrunāti alkoholiskajiem dzērieniem likumā “PKSSPK”).
Likuma “PKSSPK” 19.2 pants ir papildināts ar otru daļu, nosakot, ka par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu ir atzīstams tāds KL 221.6 pantā paredzēts noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts, nepārsniedzot šādu tabakas izstrādājumu daudzumu:
Likuma “PKSSPK” 20.1 pants ir papildināts ar otru daļu, nosakot, ka atbildība par KL 190. pantā (“Kontrabanda”), 191. pantā (“Neatļautas darbības ar muitošanai pakļautām precēm un citām vērtībām”) un 221. pantā (“Par tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) un realizāciju”) paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu daudzums sasniedz:
Savukārt likuma “PKSSPK” 23.1 pants ir papildināts ar trešo daļu, nosakot, ka atbildība par KL 190. pantā, 191. pantā un 221. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu daudzums sasniedz:
Vienlaikus likuma “PKSSPK” 22. pants ir papildināts ar otru daļu, nosakot, ka atbildība par KL jaunajā 221.6 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu daudzums ir mazāks par šā likuma 23.1 panta trešajā daļā noteikto daudzumu.
Atbilstoši grozījumu likumā “PKSSPK” anotācijai līdz šim tabakas izstrādājumu vērtība bija nosakāma pēc tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. Proti, lai sasniegtu, piemēram, KL 221. panta pirmajā daļā paredzēto ievērojamo apmēru, nelegālā apritē bija jānonāk vairāk nekā 5000 cigaretēm.
KL ir paaugstināta atbildība arī par sanitāri higiēniskās vai epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi epidēmiju vai citas smagas sekas.
Proti, turpmāk KL 133.1 pantā noteikts, ka par personas apzinātu inficēšanu ar bīstamu infekcijas slimības izraisītāju, ja tā rezultātā izraisītas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Līdz šim vārdu “tā rezultātā izraisītas smagas sekas” vietā bija vārdi “tā rezultātā nodarīti smagi miesas bojājumi vai tā bijusi par iemeslu cietušā nāvei”.
Savukārt KL 140. pantā turpmāk noteikts, ka par sanitāri higiēniskās vai epidemioloģiskās drošības noteikumu pārkāpšanu, ja tā izraisījusi epidēmiju vai citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Līdz šim par minēto pārkāpumu varēja sodīt ar brīvības atņemšanu tikai uz laiku līdz 1 gadam.
