Ierobežojumi tirdzniecības vietās un ēdināšanas iestādēs

Ierobežots apmeklētāju skaits

Valdības rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ir iekļauta prasība tirdzniecības vietām un sabiedriskās ēdināšanas iestādēm gādāt, ka tajās atrodas tāds personu skaits, lai tiktu nodrošināta prasība par divu metru distanci un citu noteikto sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumu izpilde (4.5.23. punkts).

Tas nozimē, ka tirgotājiem joprojām ir jāievēro ekonomikas ministra 20. marta rīkojumā Nr. 1-6.1/2020/51 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu tirdzniecības vietās” noteiktais pienākums organizēt apmeklētāju plūsmas kontroli tā, ka tirdzniecības vietā vienlaicīgi atrodas ne vairāk kā 1 apmeklētājs uz 4 m2 no tirdzniecības zāles platības.

Tirgotājiem jānodrošina sociālās distancēšanās pasākumi pie tirdzniecības vietas ieejas (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan ārtelpām), novēršot cilvēku drūzmēšanos un nodrošinot 2 m distanci starp apmeklētājiem.

Ekonomikas ministrija aicina tirgotājus iespēju robežās rūpēties, lai pircējiem būtu iespējams ievērot 2 metru distanci arī tirdzniecības vietai piegulošajās teritorijās, piemēram, autostāvvietās, un informēt klientus par nepieciešamību ievērot 2 metru distanci.

Ekonomikas ministra rīkojumā noteikti vēl citi papildu drošības pasākumi:

• tirgotājiem, arī tirdzniecības centriem, tirgiem un ielu tirdzniecības organizēšanas vietām, redzamās vietās (vismaz pie kases vai pie ieejas tirdzniecības organizēšanas teritorijā) jāizvieto skaidri salasāma norāde par to, ka apmeklētājiem jābūt sociāli atbildīgiem un kases zonā jāievēro divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja;
• tirgotājiem ar tirdzniecības platību virs 100 m² kases zonā ar norobežojošām zīmēm jānodrošina divu metru distance starp apmeklētājiem;
• tirdzniecības centros regulāri, reizi 15 minūtēs, jāatskaņo paziņojums latviešu valodā, aicinot pircējus lieki neuzkavēties tirdzniecības telpās un ievērot distanci. Komersants papildus var izvēlēties citas svešvalodas;
• iespēju robežās jāīsteno arī citi pasākumi cilvēku plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu, kā arī jāseko līdzi Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicētajām rekomendācijām.

“Sekojot epidemiologu rekomendācijām, fiziskā distancēšanās un higiēnas prasību strikta ievērošana joprojām mums visiem jāievēro! Tāpēc aicinu gan pircējus, gan tirgotājus arī turpmāk rūpīgi ievērot 2 metru distanci un visus citus valdības noteiktos ierobežojumus un piesardzības pasākumus! Jo īpaši aicinu iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem, iepirkšanos veikt pēc iespējas retāk un laikā, kad veikalos ir mazāk cilvēku; kā arī būt atbildīgiem un neapmeklēt veikalu, ja parādījušās jebkādas elpceļu infekcijas pazīmes,” uzver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Ieteikumi pircējiem

Ekonomikas ministrijas mājaslapā ir sagatavoti ieteikumi gan tirgotājiem, gan pircējiem. Pircējiem speciālisti iesaka:

• doties uz veikalu vai aptieku tikai tad, ja jūtaties vesels;
• doties uz veikalu un aptieku tikai pēc būtiskām precēm. Nedoties uz veikalu vai aptieku pēc nebūtiskām lietām, maksimāli ievērojot “paliec mājās” principu, rūpējoties par savu un pārējo Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību;
• uz veikalu vai aptieku sūtīt tikai vienu ģimenes locekli;
• ja esat vesels, palīdzēt citiem līdzcilvēkiem (ar pārtikas un medikamentu iegādi draugiem, radiniekiem un kaimiņiem, īpaši vecāka gadagājuma ļaudīm un māmiņām ar bērniem);
• sastādīt iepirkumu sarakstu, tādējādi samazinot uzkavēšanās laiku veikalā un iespēju inficēties;
• ievērot elementāru roku higiēnu, iepērkoties dezinficēt rokas vai izmantot cimdus;
• ja veikalā redzat drūzmēšanos un pūli, atnākt nedaudz vēlāk. Neapmeklēt veikalu iepirkšanās “sastrēgumstundās”, kad parasti ir liels pircēju pieplūdums;
• samazināt tiešu kontaktu ar citiem cilvēkiem, arī sasveicinoties neizmantojiet rokas spiedienu vai apkampienus;
• ievērot distanci no citiem cilvēkiem (vēlams ap 2 m, bet ne mazāk par 1 m);
• ņemt rokās tikai to preci, ko nolemts iegādāties, “neapskatīt” produktus ar tausti;
• veidot zāļu uzkrājumus apdomīgi, ņemot vērā, ka medikamentiem ir stingri noteikts derīguma termiņš, pēc kura to lietošana ir bīstama;
• nebaidieties aicināt citus cilvēkus neklepot un nešķaudīt citu cilvēku un pārtikas virzienā. Aiciniet klepot vai šķaudīt, aizsedzot seju, saliektā rokas elkonī vai vienreiz lietojamā salvetē.

Sociālās distancēšanās prasības arī kafejnīcās un restorānos

31. martā stājušies spēkā papildu ierobežojumi arī sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Tie noteikti Ekonomikas ministrijas rīkojumā Nr. 1-6.1/2020/55 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu sabiedriskās ēdināšanas vietās”.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādes īpašnieka pienākums ir:

• nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem un nepieļaut iespēju pie viena galdiņa atrasties diviem vai vairāk apmeklētājiem, ja tie nevar apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi;
• organizējot apmeklētāju plūsmu, nodrošināt, ka netiek pārsniegts vienlaikus pieļaujamais kopējais apmeklētāju skaits ēdināšanas zālē.

Maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits ēdināšanas zālē tiek noteikts, ievērojot, ka vienam apmeklētājam ir atvēlēti vismaz 4 m² no kopējās ēdināšanas zāles platības.

• Nodrošināt informāciju apmeklētājiem par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties sabiedriskās ēdināšanas telpās.
• Sabiedriskās ēdināšanas vietā kases un apkalpošanas zonā nodrošināt divu metru distanci no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja ar norobežojošām zīmēm.
• Sabiedriskās ēdināšanas vietā nodrošināt iespēju iegādāties ēdienus arī līdzņemšanai.

Turpmāk arī ēdināšanas iestādēs ik pēc 15 minūtēm ir jāatskaņo paziņojums ar aicinājumu lieki neuzkavēties un prasību ievērot distanci.

Prasību ievērošana ir sabiedriskās ēdināšanas iestādes vadības atbildība. Komentējot jaunos ierobežojošos pasākumus, veselības ministre Ilze Viņķele svētdien, 29. martā, uzsvēra, ka situācijas ir atšķirīgas, tāpēc katras kafejnīcas, restorāna vai krodziņa vadītājam ir jāizvērtē, kā nodrošināt prasību izpildi, lai apmeklētāji varētu ievērot divu metru distanci. Ja tas nav iespējams, iestādes darbība jāpārtrauc.

Prasību ievērošanu uzrauga Valsts policija.

Papildu nosacījumi pārtikas apritē

“Ārkārtējā situācijā ir svarīgi pielāgot darba procesus tā, lai ne tikai nodrošinātu pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu nepārtrauktību, bet arī īstenotu šos procesus iespējami drošā vidē un veidā – rūpējoties par iedzīvotāju un arī pārtikas nozarē iesaistīto veselību un drošību,” uzsver Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

20. martā stājās spēkā Zemkopības ministrijas rīkojums Nr. 39 “Par pārtikas aprites papildu regulējumu ārkārtējās situācijas laikā”, kas izdots, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 4.29. punktu.

Rīkojuma mērķis ir ārkārtējās situācijas laikā ierobežot slimības Covid-19 izplatību pārtikas mazumtirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, kā arī dot iespēju pārtikas ražotājiem bez pārtraukuma ražot un realizēt savu produkciju, informē Zemkopības ministrija.

Rīkojumā noteikts, ka:

• pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri sniedz ēdināšanas pakalpojumus vai tirgo nefasētu pārtiku, kas pirms lietošanas uzturā nav jāmazgā vai termiski jāapstrādā (piemēram, cepumus, smalkmaizītes, gatavos ēdienus, salātus), jānodrošina minēto produktu tirgošana tikai fasētā veidā pašapkalpošanas zonās vai iesaiņošana pēc pircēja lūguma;
• sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jānodrošina katram apmeklētājam individuāls galda piederumu un trauku komplekts, kā arī salvešu izsniegšana (piemēram, apmeklētāju zonā šķīvji nedrīkst būt izvietoti kaudzēs, dakšas un naži nedrīkst būt apmeklētāju izvietoti atklātā veidā kastēs).

Rīkojumā paredzēts, ka uz pārtikas iepakojuma var nenorādīt marķējumu valsts valodā, taču tādā gadījumā mazumtirdzniecības uzņēmums obligāto informāciju par pārtikas produktu (nosaukums, sastāvs, alergēni, derīguma termiņš) valsts valodā izvieto attiecīgo produktu tirdzniecības vietā.

No 1. aprīļa stājas spēkā grozījumi rīkojumā paredzot, ka sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir obligāti papildus jāievēro vēl šādas higiēnas prasības:

• nodrošināt apmeklētājiem iespēju rokas nomazgāt ar siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli vai tās dezinficēt pirms ēdienreizes, kā arī ieejot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā un izejot no tā;
• nodrošināt galdiņa dezinfekciju pēc katra apmeklētāja ēdienreizes;
• iespēju robežās kases zonā izvietot norobežotas caurspīdīgas aizsargbarjeras - sienas.

Prasība nodrošināt apmeklētājiem roku dezinfekciju pirms un pēc iepirkšanās attiecas arī uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem. 

***

Ministru kabineta rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” konsolidētā versija ir pieejama vietnes www.likumi.lv sadaļā “Covid-19”, tāpat kā citi ar Covid-19 krīzi saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti, kas tiek publicēti nekavējoties, tiklīdz ir nodoti oficiālajam izdevējam “Latvijas Vēstnesis”.