SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
27. martā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
5
5

Uz dīkstāves pabalstu varēs pretendēt visu nozaru darbinieki

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Valdība, atbalstot uzņēmējus, kurus negatīvi skāruši vīrusa Covid-19 izplatību ierobežojošie pasākumi, atteikusies no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm. Visu nozaru komersanti, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem, varēs pretendēt uz valsts atbalsta pasākumiem krīzes seku mazināšanai – dīkstāves pabalstu un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

īsumā
  • Ja līdz šim tika definētas atbalstāmās nozares, līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek aizstāti iepriekš pieņemtie.
  • Dīkstāves pabalstam un nodokļu samaksas pagarinājumam var pieteikties uzņēmumi, kuru ieņēmumi 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir kritušies vismaz par 30%.
  • Atbalsts pienāksies arī tad, ja uzņēmuma apgrozījums ir krities par 20% un komersants atbilst vienam no trim noteiktajiem kritērijiem.
  • Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdzšinējo divu miljardu eiro vietā varētu atvēlēt apmēram trīs miljardus eiro.

To nosaka vakar, 26. martā, Ministru kabinetā apstiprinātais noteikumu projekts “Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem”.

Jaunie noteikumi tapuši Finanšu ministrijā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un attiecas tikai uz privātajiem uzņēmumiem.

“Ja līdz šim tika definētas atbalstāmās nozares, līdz ar jaunajiem noteikumiem aizstājam vecos,” 26. marta preses konferencē teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Nauda Valsts kasē ir

Kopumā Covid-19 radīto negatīvo seku mazināšanai valsts līdzšinējo divu miljardu eiro vietā varētu atvēlēt apmēram trīs miljardus eiro.

“Pēdējā [2008. gada finanšu] krīzē valsts bija nesagatavota, vispār nebija naudas, apstājās kapitāla tirgi, bijām diezgan grūtā situācijā. Šoreiz, pateicoties apzinīgajai valsts fiskālajai rīcībai pēdējos gados, esam daudz labākā stāvoklī. Nauda Valsts kasē ir, tā tiek nodrošināta arvien vairāk no daudziem dažādiem avotiem. Nauda, lai pārvarētu šo krīzi, būs. Galvenais – saglabāt vēsu prātu un skatīties uz nākotni. Mēs tiksim šai krīzei cauri,” pārliecināts bija K. Kariņš.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs preses konferencē skaidroja, ka 26. martā Latvija izmantoja finanšu tirgos pieejamo aizņemšanās iespēju un papildus emitējusi obligācijas 550 miljonu eiro apmērā. Šo obligāciju dzēšanas termiņš beigsies 2026. gadā, un to ienesīgums ir 0,406% ar iepriekš fiksētā kupona (procentu) likmi 0,375%.

Runājot par finanšu pieejamību nākotnē, J. Reirs norādīja, ka “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” un Valsts kase sadarbojas ar Ziemeļu investīciju banku, kurā papildus ir rezervēti 500 miljoni eiro uzņēmējdarbības attīstības atbalstam.

Savukārt ar Eiropas Padomes Attīstības banku tiek diskutēts par papildu finansējumu 200 miljonu eiro apmērā. No vēl neuzsākto Eiropas Savienības fondu līdzekļu projektu pārformēšanas tiks iegūti 280–400 miljoni eiro.

Apgrozījuma kritums par 20–30%

Ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs Sandis Ģirģens ir atzinis, ka “vīrusa ierobežojošo pasākumu dēļ negatīvu ietekmi vairāk vai mazāk jūt gandrīz ikviens uzņēmums. Valdības pieņemtais lēmums palīdzēs noturēt darbiniekus gan tiem uzņēmumiem, kuru darbība ir apstājusies, gan tiem, kuriem ierobežojošo pasākumu dēļ krities apgrozījums”.

Ekonomikas ministrija informē, ka dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem var pieteikties krīzes skartie uzņēmumi, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā vai aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājušies vismaz par 30%.

Savukārt tie komersanti, kuru ieņēmumi Covid-19 dēļ no saimnieciskās darbības kritušies par 20%, atbalstu varēs saņemt tad, ja atbildīs vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

  • uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā ir 10% no kopējā apgrozījuma vai nav mazāks par 500 000 eiro;
  • uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā nav mazāka par 800 eiro;
  • ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Jāatgādina, ka dīkstāves pabalsts pienākas tikai vispārīgā nodokļu režīmā strādājošajiem. J. Reirs preses konferencē atzina, ka “krīzē esam nonākuši ar vairāk nekā 200 000 cilvēkiem, kuri ir sociāli neaizsargāti un kuriem nav sociālo garantiju”.

J. Reirs solīja, ka valdība izvērtēs atbalsta iespējas gan mikrouzņēmumu darbiniekiem, gan pašnodarbinātajiem un tiem, kas saņem autoratlīdzību. “Ja vērtētu pēc nodokļu nomaksas, tad izmaksātā summa šiem cilvēkiem būtu ļoti maza. Tāpēc Labklājības ministrija izstrādā universālo pabalstu, lai nodrošinātu nelielu līdzekļu daudzumu iztikai.” Viņš uzsvēra, ka “pabalsti nav algas aizvietošana, tie ir domāti izdzīvošanai krīzes laikā”.

Kā izmaksās dīkstāves pabalstu

Ministru kabineta noteikumos Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība” norādīts, ka par dīkstāves pabalstu uzskata pabalstu, ko izmaksā, ja darba devējs nenodarbina darbinieku vai neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības dīkstāves periodā sakarā ar Covid-19 izplatību. Dīkstāves periods ir terminēts laikposms no 2020. gada 14. marta līdz 14. maijam, bet ne ilgāk, kā ir spēkā Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

LV portāls jau rakstīja, ka dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts darbiniekam 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo 6 mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas vai atbilstoši darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos 6 mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro par kalendāra mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves pabalstam, uzņēmumam līdz 2020. gada 25. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (EDS) jāiesniedz dīkstāves pabalsta iesniegums par laikposmu no 2020. gada 14. marta līdz 31. martam (un turpmāk līdz nākamā mēneša 25. datumam). Uzņēmumam iesniegumā jānorāda:

  • krīzes skartā darba devēja nosaukums un nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs;
  • dīkstāves periods;
  • pamatojums par darbinieka dīkstāves iestāšanos saistībā ar apstākļiem, ko krīzes ietekmē radījis darba devējs;
  • informācija par darbinieku, kuram ir iestājusies dīkstāve (darbinieka vārds, uzvārds, personas kods, dīkstāves periods un konts, kas atvērts kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojuma sniedzēja Latvijā);
  • apliecinājums, ka darbinieks, par kuru tiek pieprasīts dīkstāves pabalsts, nav darba nespējas periodā un mēneša laikā pēc pieteikuma iesniegšanas netiks atlaists pēc darba devēja iniciatīvas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīto dīkstāves pabalstu izmaksās piecu darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, pārskaitot pabalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

VID piešķir 102 miljonus eiro

Tiesa, nav aplēsts, cik tieši uzņēmumu pēc jauno noteikumu spēkā stāšanās plāno pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalsta saņemšanai. Taču 26. marta preses konferencē J. Reirs minēja, ka šim mērķim VID piešķirti 102 miljoni eiro.

Ņemot vērā valdības iepriekš pieņemto lēmumu par 40 nozaru noteikšanu un kārtību, kādā kompensē dīkstāves pabalstu, Ekonomikas ministrija lēsa, ka pabalstu sākumā varētu saņemt ap 17 500 uzņēmumu un tas varētu attiekties uz aptuveni 73 000 darbinieku. Pēc finanšu ministra teiktā, no valsts budžeta tas prasītu 60–200 miljonus eiro.

LV portāls jau rakstīja, ka 26. martā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 151 “Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija”, kuri paredzēja, ka valsts apstiprinātais atbalsta mehānisms attiecas uz 40 nozarēm. Savukārt Ministru kabineta noteikumu Nr. 152 “Noteikumi par dīkstāves pabalstu darbiniekiem, kurus skar Covid-19 izplatība” 3. pants noteica, ka “par krīzes skarto nozaru darba devējiem ir uzskatāmi darba devēji, kuri veic saimniecisko darbību pamatdarbības nozarē, kas noteikta Ministru kabineta noteikumos par krīzes skartajām nozarēm, un kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019. gada martu”.

Asa uzņēmēju kritika

Valdības lēmumu par atbalstu tikai noteiktām nozarēm asi kritizēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un citas darba devēju organizācijas. LTRK un 30 nozaru asociācijas 19. martā kopīgi ar atklātu vēstuli vērsās Saeimā, norādot, ka “vairums likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem”.

Pēc uzņēmēju domām, pandēmijas radītā krīze ekonomikā skars gandrīz visas nozares, nešķirojot uzņēmumus – mazs vai liels, strādā vietējā tirgū vai eksportē, tirgotājs, ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs. Daļai bizness ir aizliegts, daļai tirgus brūk pa dienām, citiem bizness ir nopietni apgrūtināts, jo kavējas izejvielu piegāde un slimo darbinieki. Savukārt kopējās globālās ekonomikas bremzēšanās dēļ situācija tuvākajā laikā, visticamāk, pasliktināsies gandrīz visiem.

Pēc 26. marta valdības lēmuma LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš neslēpa gandarījumu: “Prieks, ka ir izdevies pārliecināt Saeimu un valdību, ka atbalsts uzņēmējiem nepieciešams neatkarīgi no nozares.”

LTRK uzskata, ka šie atbalsta rīki motivēs uzņēmumus turpināt darbību, stimulēs uzņēmumus neatbrīvot darbiniekus, bet meklēt iespējas turpināt darbību kaut mazākā apjomā vai pārprofilējoties.

LV portāls jau rakstīja, ka 22. martā tika pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar COVID-19 izplatību”, kurā noteikti pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU