SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
16. janvārī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
12
12

Kā pabeigt privatizēt dzīvokli, kas iegūts īpašumā paātrinātā kārtībā

LV portāla infografika. Avots: VZD

Latvijā ir vairāk nekā 3000 dzīvokļu, kas privatizēti paātrinātā kārtībā līdz valsts vai pašvaldības daudzdzīvokļu mājas privatizācijai. Ne visos gadījumos īpašnieks ir noslēdzis pirkuma līgumu ar privatizācijas komisiju un nostiprinājis īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Ja tas nav izdarīts, pēc 2013. gada 15. marta ir aizliegti jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

īsumā
  • No 1996. gada 13. aprīļa dzīvokli valsts vai pašvaldības mājā īrnieki varēja iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, vēršoties ar iesniegumu privatizācijas komisijā.
  • Pēc 2013. gada 15. marta ir aizliegti jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
  • Likums arī šobrīd neliedz nodot dzīvokli paātrinātai privatizācijai, ja lēmums par mājas privatizācijas uzsākšanu nav pieņemts.
  • Par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.
  • Lai varētu pilnvērtīgi rīkoties ar savu īpašumu, personai, kura nav noslēgusi pirkuma līgumu, jāvēršas pie “Publisko aktīvu pārvaldītāja Possessor” vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā ar iesniegumu par pirkuma līguma noslēgšanu.

Valsts zemes dienesta (VZD) Kadastra informācijas sistēma liecina, ka paātrināti privatizēto dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu visvairāk ir Rīgā – 2262. Savukārt Daugavpilī ir 121 šāds objekts, Jūrmalā – 107, bet citās pilsētās un novados – no dažiem līdz vairākiem desmitiem.

Valsts zemes dienesta rīcībā nav informācijas par paātrināti privatizētu dzīvokļu pirkuma līgumiem, jo ne visi dzīvokļu īpašumu pirkuma līgumi ir reģistrēti Kadastra informācijas sistēmā, informē VZD sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Ciganova. Līdz ar to VZD nav pilnīgas informācijas par noslēgto līgumu skaitu.

Kāpēc nesakārto dokumentus

Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas rīcībā nav informācijas par dzīvokļu īpašumiem, kuri iegūti īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un par kuriem nav noslēgts pirkuma līgums, jo pašlaik vēl tiek izstrādāta un ieviesta informatīvā sistēma, kura satur un glabā informāciju par Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju, pieejamības, integritātes un konfidencialitātes drošības klasēm.

Uz jautājumu, kāpēc iedzīvotāji vēl nav līdz galam veikuši savu dzīvokļu privatizācijas procesu, Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja Rasma Freimane atbildēja: “No likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 3. panta ceturtās daļas izriet, ka valsts un pašvaldību daudzdzīvokļu mājās esošos dzīvokļu īpašumus to īrnieki un nomnieki privatizē brīvprātīgi. Komisija no savas puses katru gadu dzīvokļu īpašumu īpašniekiem, kuri ieguvuši tos īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, bet nav noslēguši pirkuma līgumu, nosūta atgādinājumu par pirkuma līguma slēgšanu, izskaidrojot privatizācijas nosacījumus un kārtību. Līdz ar to pirkuma līguma slēgšana katrā konkrētajā gadījumā ir subjektīvi individuāls lēmums, kas pēc komisijas viedokļa nav saistāms ar informācijas trūkumu privatizācijas jomā.”

Vai ēka var būt nenodota ekspluatācijā

LV portāls ik pa laikam saņem e-konsultāciju jautājumus, kuros norādīts, ka īpašumi privatizēti paātrinātā kārtībā un nav ierakstīti zemesgrāmatā. Lasītāji pat apgalvo, ka privatizācija notikusi daudzdzīvokļu ēkās, kas nav nodotas ekspluatācijā.

Jautājums. Vēlos iegādāties dzīvokli, kurš pieder radiniekam. Dzīvoklis atrodas daudzdzīvokļu mājā, kas ir celta Latvijas PSR laikā, un radinieks dzīvokli ir privatizējis (iegādājies par pajām). Taču tagad saskāros ar problēmu, ka nav iespējams veikt dzīvokļa īpašnieka maiņu, jo māja sakarā ar PSRS sabrukumu nav pabeigta (nav zemesgrāmatas, un nav nodota ekspluatācijā). Vai ir kāds veids, kā iegūt īpašumā dzīvokli?

Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74. panta pirmā daļa paredz, ka visas valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nodotas ekspluatācijā, nododamas privatizācijai, izņemot šajā likumā minētos gadījumus, skaidro akciju sabiedrības “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītāja Darja Ivanova.

Viņa apgalvo, ka valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizācija vispārējā kārtībā, kā arī iegūšana līdz dzīvojamās mājas privatizācijai varēja notikt vienīgi tādā valsts vai pašvaldības dzīvojamā mājā, kura jau bija nodota ekspluatācijā līdz likuma spēkā stāšanās dienai, proti, 1995. gada 25. jūlijam.

Tomēr jautājumā par dzīvojamās mājas nodošanu ekspluatācijā lasītājam būtu jāvēršas vietējā būvvaldē, piebilst D. Ivanova.

Īrnieki saņēma apliecību

Atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” no 1996. gada 13. aprīļa dzīvokli valsts vai pašvaldības mājā īrnieki varēja iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, vēršoties ar iesniegumu privatizācijas komisijā un mēneša laikā no komisijas lēmuma pieņemšanas veicot maksājumus par dzīvokļa iegūšanu īpašumā.

Pēc tam, kad VZD tika iesniegti atbilstoši dokumenti par šo maksājumu nokārtošanu, īrnieks divu nedēļu laikā saņēma apliecību par īpašuma tiesībām uz dzīvokli līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Likuma “Par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju” 34.1 panta pirmā daļa noteic, ka ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, privatizācijas komisija nosūta personai (personām), kura dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, paziņojumu par pirkuma līguma slēgšanu.

Par šādā kārtībā iegūtu dzīvokli pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas (kad dzīvojamā māja jau ir ierakstīta zemesgrāmatā), saņemot attiecīgu paziņojumu no privatizācijas komisijas, īpašniekam bija mēneša laikā jānoslēdz pirkuma līgums ar privatizācijas komisiju, jāvēršas ar lūgumu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēt dzīvokļa īpašumu un jānostiprina īpašuma tiesības zemesgrāmatā.

Likums arī šobrīd neliedz nodot dzīvokli paātrinātai privatizācijai, ja lēmums par mājas privatizācijas uzsākšanu nav pieņemts. Tas nozīmē, ka dzīvokļus var paātrināti privatizēt līdz brīdim, kamēr pieņemts privatizācijas komisijas lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu (pilnā privatizācija).

Kā nostiprināt īpašumtiesības

Ja pirkuma līgums paziņojumā norādītajā termiņā netika noslēgts, atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 73.9 panta devītajai daļai pēc 2013. gada 15. marta ir aizliegti jebkādi darījumi ar dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai neapdzīvojamo telpu, kas nodota īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Lai varētu pilnvērtīgi rīkoties ar savu īpašumu, personai, kura nav noslēgusi pirkuma līgumu, būtu jāvēršas pie “Publisko aktīvu pārvaldītāja Possessor” (ja privatizācija notikusi valstij piederošā mājā) vai pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā (ja māja piederēja pašvaldībai) ar iesniegumu par pirkuma līguma noslēgšanu, pievienojot izziņu no dzīvojamās mājas apsaimniekotāja par apsaimniekošanas maksas un komunālo maksājumu parādu neesamību un apliecības vai izziņas par īpašuma tiesībām uz dzīvokli oriģinālu.

Lai nostiprinātu īpašuma tiesības uz privatizēto objektu, pircējam nepieciešami dokumenti: pirkuma līgums un telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta, kuru jāpasūta VZD, vienlaikus lūdzot VZD reģistrēt dzīvokļa īpašumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

D. Ivanova atgādina, ka par privatizētā objekta īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Privatizētais objekts reģistrējams un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā Zemesgrāmatu likuma un likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” noteiktajā kārtībā.

Kā privatizējama zeme

Ja dzīvokļi ir privatizēti saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju” un likumu “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” vai dzīvoklis ir nopirkts saskaņā ar Latvijas PSR Ministru padomes un Latvijas Republikāniskās arodbiedrību padomes 1989. gada 24. jūlija lēmumu Nr. 171 “Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda dzīvokļu un māju pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā”, tad dzīvojamai mājai funkcionāli piesaistītā valsts un pašvaldības zeme jāprivatizē likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 75. panta noteiktajā kārtībā.

Šis pants paredz: privatizācijas komisija nosaka katra dzīvokļa īpašnieka kopīpašuma domājamo daļu un nodod privatizācijai vai nomā uz 99 gadiem zemesgabalu, uz kura dzīvojamā māja uzcelta.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU