Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
1. janvārī stājās spēkā grozījumi Konkurences likumā, kas aizliedz publiskām personām – valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī to kapitālsabiedrībām – pārkāpt vienlīdzīgas konkurences principus, nepamatoti ierobežojot vai pat liedzot privātajiem uzņēmējiem iespēju darboties tirgū.
Konkurences likuma grozījumi, kurus Saeima pieņēma pagājušā gada 28. martā, attiecas uz kapitālsabiedrībām, kuras tiešā vai netiešā veidā izšķirīgi ietekmē publiskas personas, t. i., gan valsts, gan pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī valsts un pašvaldību iestādēm.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka atsevišķas tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestādes vai publisku personu kontrolēto kapitālsabiedrību darbības vai lēmumi var kropļot konkurenci un piespiest citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai arī kavēt jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū. No konkurences tiesību viedokļa nav pieļaujamas situācijas, kad iestādes nepamatoti nosaka ekskluzīvas tiesības vai rezervē tirgu publisku personu uzņēmumiem, diskriminē tirgus dalībniekus un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Līdzšinējais Konkurences likuma regulējums attiecās tikai uz gadījumiem, kad publiskas personas kapitālsabiedrība bija noslēgusi aizliegtu vienošanos vai ļaunprātīgi izmantojusi savu dominējošo stāvokli, taču publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības var negatīvi ietekmēt konkurenci arī citos veidos.
Konkurences likums no 1. janvāra ir papildināts ar vairākiem pantiem. 6. panta pirmā daļa papildināta ar 6. punktu, kas noteic, ka Konkurences padome (KP) uzrauga, kā tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes iestāde, kā arī kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai ir izšķirīga ietekme, ievēro pienākumu nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci.
Savukārt 14.1 un 14.2 pants noteic, ka publiskām personām – valstij, pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām – ir pienākums nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, un paredz atbildību par šo noteikumu pārkāpumu.
Ja KP saskatīs iespējamu likuma normas pārkāpumu, tā vispirms uzsāks pārrunas ar konkrēto valsts iestādi, pašvaldību vai tās kapitālsabiedrību. Nesekmīgu pārrunu gadījumā iestāde kapitālsabiedrībām varēs piemērot disciplinējošas sankcijas – naudas sodu līdz 3% no iepriekšējā gada apgrozījuma, bet ne mazāku par 250 eiro.
Lai palīdzētu publiskām personām piemēroties jaunajai likuma normai, KP ir publiskojusi vadlīnijas par konkurences neitralitātes izvērtēšanu.
Publisku personu radītie konkurences kropļojumi ir viena no nozīmīgākajām konkurences vides problēmām Latvijā, par kuru tiek celta trauksme jau no 2012. gada.
