SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
11. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1

Izmaiņas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtībā

Stājas spēkā 11.10.2019.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas organizējami tā, lai tiktu nodrošināti valsts un pašvaldības garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi.

FOTO: Zane Bitere, LETA

Piektdien, 2019. gada 11. oktobrī, stājas spēkā grozījumi sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtībā. Tajos paredzēts pārvadātāju pienākums pielāgot sabiedrisko transportu personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, precizēta bagāžas pārvadāšanas kārtība, kā arī noteiktas tiesības sabiedriskajos transportlīdzekļos veikt videonovērošanu.

īsumā
  • Kopš 2012. gada Ministru kabineta noteikumi paredz, ka sabiedriskajam transportam jābūt pielāgotam tā, lai personām ar funkcionāliem traucējumiem atvieglotu iekļūšanu sabiedriskajā transportlīdzeklī un nodrošinātu šo personu pārvadāšanu.
  • Reģionālās nozīmes autobusu maršrutos izmantojamā infrastruktūra, piemēram, ceļi, ielas, pieturas, autoostas u. c., pilnā apmērā nav pielāgota tā, lai personas ar kustību traucējumiem varētu to pilnvērtīgi izmantot.
  • Pasūtītājiem līdz 2019. gada 31. decembrim līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu jāparedz minimālās prasības sabiedrisko transportlīdzekļu pielāgošanai un pielāgojamo transportlīdzekļu skaitu.
  • Precizēta bagāžas pārvadāšanas kārtība sabiedriskajā transportā.
  • Pārvadātājiem ir tiesības sabiedriskos transportlīdzekļus aprīkot ar videonovērošanas kamerām un veikt videonovērošanu.

Izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk tekstā – grozījumi) paredz nodrošināt inovatīvākus un pievilcīgākus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kas pasažieriem būtu ērti lietojami, rakstīts grozījumu anotācijā.

Jānodrošina tiesības personām ar invaliditāti

Personu ar invaliditāti tiesības transporta jomā nosaka starptautisko tiesību normas. Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām 9. panta pirmajā daļā noteikts dalībvalstu pienākums veikt atbilstošus pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi piedalīties visās dzīves jomās un vienlīdzīgi ar citiem nodrošināt personām ar invaliditāti pieeju fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, arī informācijas un sakaru tehnoloģijām un sistēmām, un citiem objektiem un pakalpojumiem, kuri ir pieejami vai kuri tiek sniegti sabiedrībai gan pilsētās, gan lauku rajonos. Šie pasākumi, kas ietver pieejamībai traucējošu šķēršļu un barjeru identificēšanu un likvidēšanu, attiecas arī uz transportu.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 1. panta 2. punkts, 2. pants un 6. panta trešā daļa paredz, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus un tie ir organizējami tā, lai tiktu nodrošināti valsts un pašvaldības garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kā arī lai tie būtu pieejami ikvienam sabiedrības loceklim, t. sk. valsts noteiktām pasažieru kategorijām ar atvieglotiem nosacījumiem, un būtu pielāgoti valsts noteiktām pasažieru kategorijām ar īpašām vajadzībām.

Mērķis nav jauns

Kā norādīts grozījumu anotācijā, īstenojot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā nostiprināto mērķi, MK noteikumus Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” (turpmāk tekstā – MK noteikumi) pieņēma 2012. gada augustā un jau tad tie noteica, ka sabiedriskajam transportam jābūt pielāgotam tā, lai personām ar funkcionāliem traucējumiem atvieglotu iekļūšanu sabiedriskajā transportlīdzeklī un nodrošinātu šo personu pārvadāšanu:

  • reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos – pilnā apmērā līdz 2022. gada 1. janvārim, daļēji līdz 2016. gada 1. janvārim (ar intensitāti vismaz vienu reizi dienā);
  • reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos – pilnā apmērā līdz 2021. gada 1. janvārim, daļēji līdz 2016. gada 1. janvārim (vismaz 10%);
  • pilsētas nozīmes maršrutos – pilnā apmērā līdz 2016. gada 1. janvārim.

Pilnā apmērā nav pielāgota infrastruktūra

“Lai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām varētu pilnvērtīgi izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus, visiem infrastruktūras objektiem jābūt pilnā apmērā pielāgotiem personām ar kustību traucējumiem,” skaidrots anotācijā. Tāpat tajā norādīts, ka reģionālās nozīmes autobusu maršrutos izmantojamā infrastruktūra, piemēram, ceļi, ielas, pieturas, autoostas u. c., pilnā apmērā nav pielāgota tā, lai personas ar kustību traucējumiem varētu to pilnvērtīgi izmantot, līdz ar to ir apgrūtināta arī sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošana.

Tāpat anotācijā norādīts: lai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiktu saglabāta pakalpojuma pieejamība, kā arī personas ar kustību traucējumiem varētu integrēties sabiedrības dzīvē, spētu izmantot visas tiesības un brīvības un varētu sevi realizēt visās dzīves jomās, sabiedriskajam transportam jābūt saprātīgi pielāgotam, t. i., ikdienā šādos pakalpojumos jābūt iesaistītam tādam pielāgoto transportlīdzekļu skaitam, lai personas ar kustību traucējumiem ikdienā varētu tikt: uz darbu un atpakaļ; uz medicīnas iestādi un atpakaļ; uz mācību iestādi un atpakaļ u. tml.

Līdz ar to izmaiņas MK noteikumos paredz, ka:

  • jāsaglabā pārvadātāja pienākums sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iesaistīt transportlīdzekļus, kas pielāgoti personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vieglai iekļūšanai transportlīdzekļos;
  • prasības attiecībā uz pielāgoto transportlīdzekļus apjomu ir jānosaka pakalpojumu pasūtījuma līgumā, kā to šobrīd paredz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums;
  • jānodrošina valsts un pašvaldības garantēti noteiktas kvalitātes un apjoma sabiedriskā transporta pakalpojumi, kas būtu pieejami ikvienam sabiedrības loceklim;
  • jāpilnveido informācijas nodrošināšana autoostās un pieturās, nosakot vienotus informācijas sagatavošanas un attēlošanas standartus un paredzot, ka autobusu kustības sarakstos jāiekļauj informācija par reisiem, kuru izpildē iesaistīti transportlīdzekļi, kas pielāgoti personu ar kustību traucējumiem pārvadāšanai.

MK noteikumu Noslēguma jautājumi papildināti ar prasību, ka pasūtītāji līdz 2019. gada 31. decembrim līgumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu paredz minimālās prasības sabiedrisko transportlīdzekļu pielāgošanai un pielāgojamo transportlīdzekļu skaitu.

Precizēta bagāžas pārvadāšanas kārtība

Grozījumi precizē arī bagāžas pārvadāšanas kārtību.

MK noteikumu 59. punkts paredz, ka turpmāk pasažierim ir tiesības sabiedriskā transportlīdzekļa salonā bez maksas pārvadāt bagāžu, kura ir viegli pārnēsājama un kuras izmērs (garums, platums, augstums) nepārsniedz 40 x 40 x 20 cm, bet svars – 8 kg. Līdz šim pasažierim bija tiesības sabiedriskā transportlīdzekļa salonā bez maksas pārvadāt bagāžu, kura ir viegli pārnēsājama un kuras veids un iesaiņojums atļauj to bez grūtībām novietot paredzētajā vietā, un kuras izmērs (garums, platums, augstums) nepārsniedz 60 x 40 x 20 cm, bet svars – 20 kg.

Vienlaikus grozījumos noteikta arī rokas bagāžas pārvadāšanas vieta:

  • bagāžas plauktā, ja attiecīgā modeļa transportlīdzeklī izgatavotājrūpnīca šādu vietu ir paredzējusi;
  • vietā zem priekšējā sēdekļa;
  • ja bagāžas izmērs un svars pārsniedz rokas bagāžai noteikto izmēru un svaru – sabiedriskā transportlīdzekļa bagāžas nodalījumā, ja attiecīgā modeļa transportlīdzeklī izgatavotājrūpnīca šādu vietu ir paredzējusi;
  • ja sabiedriskajā transportlīdzeklī nav bagāžas nodalījuma un bagāža netraucē citiem pasažieriem – sabiedriskā transportlīdzekļa salonā.

Savukārt izmaiņas bagāžas pārvadāšanas kārtībā nepieciešamas, lai tiesisko regulējumu pielāgotu šībrīža situācijai. Anotācijā skaidrots, ka pēdējo gadu laikā sakarā ar pasažieru plūsmu samazināšanos reģionālās nozīmes maršrutos, īpaši lauku apvidū, nodrošinot reisu apkalpošanu, arvien vairāk tiek izmantoti mazas ietilpības autobusi (līdz 30 sēdvietām), kuros nav speciālu vietu bagāžai (plaukti, atsevišķas bagāžas novietnes u. c.). Šādu autobusu izmantošana ļauj ne tikai pārvadāt reālo pasažieru skaitu (nebraukt reisos ar tukšiem autobusiem), bet arī samazina pakalpojumu sniedzēja izmaksas.

Savukārt detalizēts rokas bagāžas izmērs noteikts, ņemot vērā sabiedriskā transporta nozares šībrīža situāciju (mazākās ietilpības autobusu izmantošana), kā arī tāpēc, lai pasažieriem būtu nepārprotama informācija par to, kādas ir viņu tiesības un pienākumi, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Tiesības veikt videonovērošanu

Grozījumi paredz pārvadātājiem tiesības sabiedriskos transportlīdzekļus aprīkot ar videonovērošanas kamerām un veikt videonovērošanu. Anotācijā skaidrots, ka videonovērošana kā personas datu apstrādes veids kļuvis par izplatītu 21. gadsimta instrumentu sabiedrības drošības nodrošināšanai un dažādu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu novēršanai. Savukārt saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojuma likuma 1. panta 10. punktu un 2. pantu sabiedriskā transporta pakalpojumi ir sabiedriskas nozīmes pakalpojumi, ko pasūtītājs organizē un pārvadātājs nodrošina iedzīvotāju interesēs, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās pakalpojuma sniegšanai un kvalitātei izvirzītās prasības.

Kā skaidrots anotācijā, pārvadātājs ir atbildīgs par pasažieru tiesību un interešu ievērošanu un par pakalpojuma drošumu, proti, pārvadātājam ir jāsniedz droši, cilvēka dzīvībai, veselībai un personas mantai, kā arī videi nekaitīgi pakalpojumi. Savukārt videonovērošanas mērķis ir palīdzēt novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus vai citus likumpārkāpumus. Anotācijā norādīts, ka šoferu darbs ir saistīts ar finanšu līdzekļiem, jo pasažierim ir tiesības iegādāties biļeti arī pie transportlīdzekļa šofera, līdz ar to videonovērošana saskaņā ar Datu valsts inspekcijas vadlīnijām darbavietās ir atļauta. Vienlaikus videonovērošana ļaus kontrolēt, vai šoferis izdevis pasažierim biļeti.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU