“Nulles birokrātijas” pieeja. Ko tā paredz?

Lai sakārtotu darbību atsevišķās uzņēmējdarbības jomās, ierobežotu ēnu ekonomiku un nodrošinātu godīgu tirgus konkurenci, pēdējos gados pieņemtais regulējums ievērojami palielinājis administratīvā sloga apjomu uzņēmējiem, secinājusi Valsts kanceleja (VK) izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā  “Par “nulles birokrātijas” pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes procesā”.

Administratīvais slogs rada zaudējumus

“Valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai, ko Valsts kanceleja kā koordinējošā institūcija administratīvā sloga mazināšanā Latvijas valsts pārvaldē nolēmusi attīstīt. Proti, iesaistot Ekonomikas ministriju (EM), kurai jau ir pieredze uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, saredzam, ka tiesību aktu izstrādes procesā turpmāk būtu jāievēro nulles birokrātijas princips,” norāda VK direktors Jānis Citskovskis.

Administratīvais slogs uzņēmējiem rodas, nodrošinot tiesiskā regulējuma prasību izpildi, kas saistītas ar informācijas pieņemšanas, apstrādes vai uzglabāšanas pienākumiem, kā arī ieguldījumiem atbilstības nodrošināšanai, un ir izsakāms tiešajās ikgadējās izmaksās. Ja uzņēmējs neievēro administratīvās vai atbilstības prasības, viņš nonāk konfliktā ar likumu vai zaudē tiesības piedalīties atbalsta programmās (piemēram, grantu konkursos), piedalīties iepirkumos, saņemt nodokļu vai citus atvieglojumus.

Līdzšinējā prakse nav efektīva

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānā 2019.–2022. gadam iekļauti 40 pasākumi, par kuru izpildi ir atbildīgas 10 ministrijas un to padotības iestādes, kā arī VK un Pārresoru koordinācijas centrs. Tomēr, kā secināts ziņojumā, šīs aktivitātes nenodrošina gaidīto pozitīvo efektu, jo:

1) trūkst vienotu mērķu un definētu sasniedzamo rezultātu;

2) nenotiek regulārs administratīvā sloga monitorings;

3) administratīvā sloga izvērtējums un aprēķinu kvalitāte nav pietiekama.

Tādējādi saskaņā ar “nulles birokrātijas” pieejas ieviešanu paredzēts, ka turpmāk:

• iesniedzot apstiprināšanai MK tiesību akta projektu, kas palielina administratīvo slogu vai rada jaunas atbilstības izmaksas uzņēmējiem, ministrijai vienlaikus būs jāiesniedz tiesību akta projekts, kas tai pašai mērķa grupai samazina administratīvo slogu vai atceļ atbilstības prasības līdzvērtīgā apmērā (slieksnis, sākot ar kuru būs nepieciešams veikt sloga monetāro izvērtējumu, ir 2000 eiro mērķgrupai gadā);
• risinājums administratīvā sloga mazināšanai varēs būt citas (ne iesniedzējas) ministrijas kompetencē. Šādā gadījumā par attiecīgo jomu atbildīgā ministrija piedalās tiesību akta paketes izstrādē un sniedz savu atzinumu;
• administratīvā sloga un atbilstības izmaksu palielināšanas un samazināšanas aprēķini un mērķauditorijas iesaistes apraksts tiks iekļauts tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanā (anotācijā);
• ministrijai būs pienākums iesaistīt uzņēmēju interešu pārstāvniecības organizācijas tiesību aktu projekta izstrādes procesa sākumposmā, lai:
  • sadarbībā ar mērķgrupu izstrādātu problēmjautājuma risinājumu;
  • pārliecinātos, ka rastais risinājums ir visefektīvākais un vienlaikus arī vissaudzējošākais attiecībā uz uzņēmēju tiesībām un pienākumiem;
  • izvērtētu iespējamās alternatīvas;
  • atklātu regulējuma blaknes;
  • pārliecinātos, ka mērķgrupai regulējums būs saprotams.
• Ministrijām tiesību akta projektu, arī administratīvā sloga un atbilstības izmaksu aprēķinus, būs jāsaskaņo ar uzņēmēju interešu pārstāvniecības organizācijām, kuru atzinums būs obligāti pievienojams tiesību aktu projektu paketei;
• atzinumi par šādu tiesību akta projektu būs jāsniedz VK, EM, Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai. VK izvērtēs pieejas nosacījumu ievērošanu, arī tiesību akta projekta izstrādes laikā nodrošinātā sabiedrības līdzdalības procesa un sloga aprēķinu (izmaksu kompensēšanas scenārija) kvalitāti. EM izvērtēs tiesību akta projektu kā atbildīgā iestāde par uzņēmējdarbības vidi un attīstību;
• šāda tiesību akta pakete tiek virzīta tikai parastajā kārtībā (ne steidzamības kārtībā);
• administratīvā sloga mazināšanas risinājumam būs jāsāk darboties sešu mēnešu laikā pēc tiesību akta apstiprināšanas MK;
• izņēmumi (tiesību aktu projekti, uz kuriem pieeja netiek attiecināta) būs Eiropas Savienības obligāti ieviešamo prasību izpilde, starptautiskie līgumi un saistības, ārkārtas situāciju regulējums.

VK ziņojumā, ieviešot “nulles birokrātijas” pieeju, paredzēts šāds atbildības jomu sadalījums:

Ekonomikas ministrija:

• sadarbībā ar nozaru ministrijām, uzņēmēju organizācijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādā ikgadējo Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, savlaicīgi identificējot iespējamo atceļamo administratīvo slogu un iespējamos scenārijus;
• konsultē nozaru ministrijas par starptautisko labo praksi uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un administratīvā sloga mazināšanā uzņēmējiem;
• sniedz atzinumus par tiem tiesību aktu projektiem, kas satur pieejas pazīmes.

Valsts kanceleja:

• izstrādā administratīvā sloga aprēķina, inovatīvo un klientorientēto risinājumu metodiku un nodrošina tās publisku pieejamību;
• ar Valsts administrācijas skolas starpniecību apmāca valsts pārvaldes darbiniekus;
• konsultē ministrijas pieejas īstenošanas jautājumos;
• pārbauda sabiedrības līdzdalību, administratīvā sloga un atbilstības izmaksu aprēķinus;
• uzskaita administratīvā sloga izmaiņas un informē MK par rezultātiem.

Valsts pārvaldes administratīvā sloga mazināšanas inovācijas laboratorija #GovLabLatvia:

• pēc nozaru ministriju vai iestāžu ierosinājuma un sadarbībā ar iestādēm, uzņēmēju pārstāvniecības organizācijām un privātā sektora pārstāvjiem izstrādā risinājumus administratīvā sloga mazināšanai;
• veicina jaunu pieeju un tehnoloģisko risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē.

“Nulles birokrātijas pieejas ieviešanai ir stratēģiska nozīme – iesaistot konkrēta tautsaimniecības sektora uzņēmējus tiesību akta projekta izstrādes sākumposmā, tiks veicināta izsvērtu, efektīvu un lietotājiem saprotamu risinājumu izstrāde,” norāda VK Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante Marina Blašķe. Kā norāda VK pārstāve, valsts iestādei uzliktais pienākums samazināt administratīvo slogu tikpat lielā apmērā, kā tas palielināts, “veicinās domāšanu “ārpus rāmjiem” un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus savas iestādes kompetences. Mēs ticam, ka šāda pieeja veicinās normatīvisma mazināšanos un iedzīvinās principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas”.

“Uzņēmēji jau ilgstoši ir norādījuši uz administratīvā sloga palielināšanos (attiecīgi arī izmaksu pieaugumu), un mēģinājumi sekot līdzi tam, lai kārtējie tiesību aktu grozījumi neietekmētu uzņēmēju pienākumu apjomu pret valsts pārvaldes institūcijām, ir bijuši neveiksmīgi,” atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. “Jaunā Valsts kancelejas iniciatīva vieš pamatotas cerības, ka tiek piedāvāts efektīvs risinājums, kas noteic, ka jauns regulējums tiek izstrādāts tikai tādā gadījumā, ja citas iespējas nav, un vēl paredz nepalielināt administratīvo slogu uzņēmējiem. Sagaidām, ka sociālā dialoga ietvaros jau pašā tiesību akta projekta izstrādes sākumā spēsim vienoties par saprātīgu risku izvērtējumu un papildu prasības pret uzņēmējiem netiks piemērotas zemu risku gadījumā. Tāpat tiks atcelti novecojuši tiesību akti. LDDK ieskatā arī ministriju sadarbība būs ciešāka,” pauž LDDK vadītāja.

Lai palīdzētu valsts pārvaldē vai pašvaldībā strādājošajiem kvalitatīvi aprēķināt administratīvo slogu un attīstīt iespējami labākus risinājumus, VK ir izstrādājusi praktiskās vadlīnijas “Inovācijas process administratīvā sloga mazināšanai”. Tās sniedz pēctecīgu procesa soļu aprakstu ar piemēriem, rīkiem un instrumentiem, kas palīdz noteikt administratīvo slogu un to mazināt, kā arī rast idejas inovatīvai administratīvai vienkāršošanai.

Plānots, ka līdz šā gada oktobrim notiks gatavošanās “nulles birokrātijas” ieviešanai, bet jauno pieeju sāks īstenot šā gada novembrī. Sākotnēji iecerēts ierobežot administratīvā sloga pieaugumu uzņēmējiem, vēlāk arī nevalstiskajām organizācijām un visai sabiedrībai kopumā. Valsts pārvaldes reformu centrā ir tās darba un pakalpojumu efektivitātes uzlabošana.