SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
31. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tava drošība
10
10

Kādas izmaiņas plānotas Ugunsdrošības noteikumos

FOTO: Sintija Zandersone, LETA

Lai skaidrāk, saprotamāk un efektīvāk piemērotu Ugunsdrošības noteikumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar citām institūcijām izstrādājis grozījumus. Tie jūlija sākumā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, un šobrīd tiek apkopoti no ministrijām un citām institūcijām saņemtie iebildumi un priekšlikumi.

Grozījumu projekts precizē šībrīža Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” redakciju.

“Līdzīgi kā citi normatīvie akti, arī Ugunsdrošības noteikumi ar laiku ir jāpilnveido, lai tie atbilstu šībrīža situācijai, kā arī būtu saprotami un tiktu izpildīti maksimālā apjomā, tādā veidā rūpējoties par ugunsdrošības prasību ievērošanu un drošību,” skaidro VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Aleksandrs Drozds.

Kādas ir būtiskākās Ugunsdrošības noteikumu izmaiņas?

Publisks objekts ir saimnieciskās darbības objekta veids

Ugunsdrošības noteikumu grozījumi novērsīs neskaidrības terminu “publisks objekts” un “saimnieciskās darbības objekts” piemērošanā. Dažkārt maldinoši tika uzskatīts, ka publisks objekts nav saimnieciskās darbības objekts un tam nepiemēro prasības, kas noteiktas saimnieciskas darbības objektam. Bet tā nav, jo publisks objekts ir saimnieciskās darbības objekta veids un tam ir saistošas visas prasības, kas noteiktas saimnieciskās darbības objektam.

Piemērs. Tirdzniecības centrs kopumā ir saimnieciskās darbības objekts, tomēr daļā, kur tas pieejams ikvienai personai, tirdzniecības centrs ir uzskatāms arī par publisku objektu, un šajā daļā ir piemērojamas tās ugunsdrošības prasības, kas attiecas uz publisko un saimnieciskās darbības objektu.

Jātīra arī metāla un citu materiālu dūmvadi

Ugunsdrošības noteikumu 71. punktā ietvertais tiesiskais regulējums pašlaik attiecas tikai uz ķieģeļu, keramikas un šamota dūmvadu pārbaudes un tīrīšanas biežumu. Ņemot vērā, ka dūmvadi var tikt izbūvēti arī no cita materiāla, piemēram, metāla, tad grozījumi Ugunsdrošības noteikumu 71.4. apakšpunktā paredz pārbaužu un tīrīšanas biežumu no cita materiāla izbūvētajiem dūmvadiem.

Tāpat Ugunsdrošības noteikumu 72. punktā paredzēts, ka aktu par dūmvada, apkures ierīces un iekārtas, dabīgās ventilācijas kanāla tīrīšanas rezultātiem var nesastādīt, ja viendzīvokļa objekta cietā kurināmā apkures ierīci, tās dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tīrīšanu veikusi viendzīvokļa objekta atbildīgā persona. Tādējādi viendzīvokļa objektu īpašniekiem tiek atvieglots administratīvais slogs.

Arī būvobjektiem būs jāizstrādā ugunsdrošības instrukcija

Grozījumi paredz izteikt jaunā redakcijā Ugunsdrošības noteikumu 176. punktu, nosakot, ka atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi objektam, teritorijai un būvobjektam (izņemot viendzīvokļa objektu, neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek būvniecība). Ugunsdrošības instrukcija nepieciešama arī objekta teritorijai, bet nav nepieciešama viendzīvokļa objektam, neapbūvētai teritorijai un teritorijai, kurā nenotiek būvniecība.

Instruktāža – ne retāk kā reizi sešos mēnešos

Paredzēts grozīt Ugunsdrošības noteikumu 190. punktu, nosakot, ka ugunsdrošības instruktāžu izglītības, ārstniecības un aprūpes iestādēs veic ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Tādā veidā plānots novērst situāciju, kad ugunsdrošības instruktāža tiek veikta vairākas reizes pēc kārtas (kas tika dažkārt konstatēts), nevis ik pēc sešiem mēnešiem.

Vienlaikus administratīvā sloga mazināšanai paredzēts atvieglot prasības ārstniecības un aprūpes iestādēm, kurās ugunsdrošības instruktāžu paredzēts veikt retāk.

Redzamākas un skaidrākas drošības zīmes

Grozījumi paredz nākotnē lietot tādas drošības zīmes, kas ir saprotamas plašākam sabiedrības lokam, tāpat noteikta jauna prasība par ugunsdrošībai lietojamo zīmju minimālo izmēru atkarībā no zīmju redzamības attāluma, lai tās varētu labāk saskatīt un saprast.

Piemērs. Grozījumos noteikta zīmes “Vieta ugunsdzēsības transportam” darbības zona – 10 metri. Šāds attālums noteikts, ņemot vērā VUGD transportlīdzekļu gabarītus un to manevrēšanas iespējas, lai sekmīgi nodrošinātu glābšanas un ugunsgrēka dzēšanas darbus.

Pārejas noteikumos paredzēts, ka ugunsdrošībai lietojamās zīmes, kas ir izvietotas objektā un teritorijā pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz to nolietojumam.

Savukārt, ņemot vērā, ka grozījumi paredz izmaiņas ugunsaizsardzības sistēmas iedarbošanās gadījumu un bojājumu uzskaites žurnāla un ugunsdrošības instruktāžas uzskaites žurnāla ierakstos, plānots, ka arī žurnālus un veidlapas, kuras ieviestas pēc 2016. gada 19. aprīļa, atļauts izmantot līdz žurnālu vai veidlapu aiļu aizpildīšanai.

Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU